Pirmā Mozus 25

1 Un Ābrahāms ņēma atkal vienu sievu, Ķeturu vārdā.

Abrahamu'a aru a' eri'neankino, agi'a Ketura'e.

2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu un Jokšanu un Medanu un Midijanu un Jisbaku un Šuahu.

Ana a'mo kase zamante'nea naga'mokizmi zamagi'a Zimranima, Joksanima, Medanima, Midianima, Ispakima, Suama huno zamante'ne.

3 Un Jokšans dzemdēja Šebu un Dedanu, un Dedana bērni bija Asurim un Latuzim un Leūmim.

Joksani'a, Sebane, Dedanikizni neznafaza hu'ne. Hanki, Dedani mofavre nagara Asurimi'e, Letusimi'e, Leumimi'e.

4 Un Midijana bērni bija Ēfa un Efers un Hanoks un Abidus un Eldaūs; šie visi bija Ķeturas bērni.

Hanki, Midiani mofavre zamagi'a Efa'ma, Eferi'ma, Hanoki'ma, Abita'ma, Elda'ma, Ana maka'mo'za Ketura agehe'za mani'naze.

5 Bet Ābrahāms deva Īzakam visu, kas tam piederēja.

Menina Abrahamu'a maka zama'a Aisaki ami'ne,

6 Bet to lieko sievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms deva dāvanas, un vēl dzīvs būdams tos atstādināja no sava dēla Īzaka, pret rītiem uz austruma zemi.

ana hu'neanagi henka eri'nea a'nemokizmi mofavre nagara, Abrahamu'a kasefa'ma mani'neno muse'za nezmino huzmantege'za, Aisakina atre'za afete'are zage hanati kaziga umani'naze.

7 Un šie ir Ābrahāma mūža gadi, cik ilgi tas dzīvojis: simts septiņdesmit un pieci gadi.

Ama'i Abrahamu'ma mika zagegafu mani'neana, 175'a zagegafu hu'ne.

8 Un viņš aizmiga un nomira labā vecumā, vecs un diezgan dzīvojis, un viņš tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.

Abrahamu'a ozafarfa reteno hakare'a zagegafu hu'nea zanku muse nehuno, vagare asimu anteteno frino naga'ane umani'ne.

9 Un Īzaks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apraka Makpelas alā, tā Hetieša Efrona, Coāra dēla, tīrumā, kas ir pret Mamri,

Hanki Hiti mopa Zohari nemofo Efroni ami'nea mopa Mamre kaziga avugosa hunte'nefi agri mofavre Aisaki'ene, Ismaelikea Abrahamu fri kerfa eri'ne Makapela havegampi ome asente'na'e.

10 Tai tīrumā, ko Ābrahāms bija pircis no Heta bērniem; tur Ābrahāms ir aprakts un viņa sieva Sāra.

Abrahamu'a Hiti mofavremofo mopa miza hu'nea mopafi nenaro Serama asente'nefi Abrahamuna ome asente'na'e.

11 Un pēc tam, kad Ābrahāms bija nomiris, tad Dievs svētīja Īzaku, viņa dēlu, un Īzaks mita pie Lekaj-Roī akas.

Hanki Abrahamu'ma fritegeno'a Anumzamo'a agri ne'mofavre Aisakina asomu huntegeno, Aisaki'a Ber-hai-roi mani'ne.

12 Šie nu ir Ismaēla, Ābrahāma dēla, radu raksti. To Hāgare, tā Ēģiptiete, Sāras kalpone, Ābrahāmam ir dzemdējusi.

Hagi Haga'a Isipi a'mo Sera eri'za e'nerino Abrahamunteti Ismaelina kasente'nea mofavremofo naga'mokizmi naneke.

13 Un šie ir Ismaēla bērnu vārdi ar saviem cilts vārdiem: Ismaēla pirmdzimtais Nebajots, tad Ķedars un Adbeēls un Mibzams,

Ismaeli mofavre naga'mozama ese'ma fore'ma hu'nazareti'ma vuno henkamofonte'ma vu'nea nagamofo zamagi'a ama'ne, Ismaeli agonesa mofavrea Nebaioti'e, Kedariki, Adbiliki, Mibsami'e.

14 Un Mizmus un Dumus un Mazus,

Misma'ma, Duma'ma, Masa'e.

15 Adars un Temus, Jeturs, Navis un Ķedmus.

Hadadiki, Temaki, Jetuki, Nafisi'ma, Kedema'e.

16 Šie ir Ismaēla bērni, un šie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un ciemiem, divpadsmit virsnieki par saviem ļaudīm.

Ama'i Ismaeli ne'mofavre nagamofo zamagigiza, 12fu'a kva vahe'mo'za kva huzamantazage'za mago'mago kuma'zmire'ene, nagate nofitera hu'za mani'naze.

17 Un šie ir Ismaēla dzīvības gadi: simts trīsdesmit un septiņi gadi. Un viņš aizmiga un nomira un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.

Hagi ama maka Ismaeli'ma mani'nea zagegafu'a 137ni'a zagegafu huteno, vagare asimu anteno frino, fri'naza naga'ane umani'ne.

18 Un tie dzīvoja no Havilas līdz Šurai, kas pretim Ēģiptes zemei, kur iet uz Asuru, visiem saviem brāļiem pretim viņš apmetās.

Hanki Ismaeli agehe'za Havilati mani'za Suri uhanati'naze, zage hanati'tega Isipi tvaonte, Asiri'a kaziga vu kamofo, zamagonaru'za zamagraku arure umani'naze.

19 Un šie ir Īzaka, Ābrahāma dēla, radu raksti. Ābrahāms dzemdināja Īzaku;

Hagi Abrahamu'a Aisaki nefa'e. Aisaki'pinti fore hu'naza naga'mokizmi naneke.

20 Un Īzaks bija četrdesmit gadus vecs, kad viņš par sievu dabūja Rebeku, tā Sīrieša Betuēļa meitu no Mezopotamias, Lābana, tā Sīrieša, māsu.

Aisaki'a 40'a zagegafu huteno Rebekana Betueli mofa eri'ne, Lebani'a Aramea nekino, Mesopotamia mopareti ne'mofo nesaro erigeno, nenaro'za hu'ne.

21 Un Īzaks no sirds pielūdza To Kungu par savu sievu, jo tā bija neauglīga; un Tas Kungs likās pielūgties, un Rebeka, viņa sieva, tapa grūta.

Rebeka'a mofavre ontegeno, Aisaki'a Ra Anumzamofontega nenaro agi erino nunamu higeno, Ra Anumzamo'a nunamuma'a antahi'migeno, Rebeka'a amu'ene hu'ne.

22 Un tie bērni stumdījās viņas miesās, - tad tā sacīja: ja tas tā, kam tad es tāda esmu? Un tā nogāja To Kungu jautāt.

Hianagi tare mofavreraremoke arimpafintira kanive nerakeno anage hu'ne, amazana na'a nehie, nehuno Anumzamofona antahige'ne.

23 Un Tas Kungs tai sacīja: divas tautas ir tavās miesās un divējādi ļaudis šķirsies no tava klēpja, un viena tauta būs jo spēcīgāka nekā otra, un tas lielākais kalpos tam mazākajam.

Ra Anumzamo'a amanage huno asami'ne, Tare kumamoke krimpafina mani'na'e, hiankino tare'mokea arure arure kavufgafinti vu'ne e'ne hugaha'e. Mago'mo'a hanavetina, mago'mo'a hanave otigahie. Ese'ma fore'ma hanimo'a, henkama fore hanimofo eri'za vahe manigahie.

24 Kad nu tas laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, redzi, tad dvīņi bija viņas miesās.

Hagi mofavrema kasente knama egeno'a, tare kugaveza mofavre arimpafi mani'na'e.

25 Un tas pirmais nāca ārā, pasarkans viscaur, kā spalvaina drēbe, un tie nosauca viņa vārdu Ēsavu.

Kota mofavrema kasenteana, koranke avufgane antegeno hakare avufgamo'a azokake hu'nege'za, agi'a Iso'e hu'za ante'naze.

26 Un pēc tam viņa brālis nāca ārā; tas ar savu roku Ēsava papēdi bija satvēris, tāpēc viņa vārds tapa nosaukts Jēkabs. Un Īzaks bija sešdesmit gadus vecs, kad viņš tos dzemdināja.

Hanki amefiga'a negna kasentegeno, Iso agiare azerino atiramigeno, agi'a Jekopu'e hu'za antemi'naze. Ana knarera Aisaki'a 60'a zagegafu hutegeno, nenaro'a mofavrea kase zanante'ne.

27 Un tie puisēni auga, un Ēsavs bija gudrs uz medīšanu un dzīvoja pa lauku, un Jēkabs tapa rāms vīrs un mājoja teltīs.

Hagi ana mofavre'mokea nena hute'ne, Iso'a zagagafa hofa trampinti ahe ne' mani'negeno, Jekopu'a rimpa frune kazone ne' seli nompi mani'ne.

28 Un Īzaks mīlēja Ēsavu, tāpēc ka viņa medījums viņa mutei bija gards, un Rebeka mīlēja Jēkabu.

Aisaki'a Isona avesinte'ne, na'ankure agrama zagagafa aheno eme amigeno nenea zankure. Hagi Rebeka'a Jekopu avesinte'ne.

29 Un Jēkabs bija vārījis kādu virumu; tad Ēsavs nāca no lauka un bija piekusis; un Ēsavs sacīja uz Jēkabu:

Hagi mago zupa Jekopu'a ne'zana negregeno, Iso'a trampinti agaku nehuno e'ne.

30 Dod man jel ēst no tā sarkanā, no tā sarkanā (viruma), jo es esmu piekusis; tādēļ viņa vārds ir nosaukts Edoms (Sarkanais).

Iso'a amanage huno Jekopuna asmi'ne, Ame'ama hunka antu koranke migri (sup) ne'zana eri namige'na na'neno, na'ankure naganetege'na nehue. E'inama hu'nea agafare mago agi'a Idomu'e hu'za ante'naze.

31 Tad Jēkabs sacīja: pārdod man šodien savu pirmdzimtību.

Hagi Jekopu'a amanage hu'ne, Zage mofavremo eri asomura kota'zana nagri namitege'no.

32 Un Ēsavs sacīja: redzi, man taču jāmirst, ko tad man palīdz tā pirmdzimtība?

Higeno Iso'a amanage hu'ne, Negano nagra fri'za nehuanki, zage mofavremo eri asomumo'a na'a hunantegahie?

33 Tad Jēkabs sacīja: zvērē man šodien. Tad viņš tam zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.

Higeno Jekopu'a amanage huno asmine, Kotazana huvempa hutegeno, higeno agra huvempa hunteno zage mofavremo eriga asomura Jekopu ami'ne.

34 Un Jēkabs deva Ēsavam maizi un to lēču virumu, un tas ēda un dzēra un cēlās un aizgāja. Tā Ēsavs nicināja savu pirmdzimtību.

Jekopu'a bretine, lentol koheki huno amigeno neteno atreno vu'ne. Iso'a ese mofavremo'ma eriga asomu'agura antahi amneza se'ne.