Pirmā Mozus 24
1 Un Ābrahāms bija vecs un labi piedzīvojis, un Tas Kungs Ābrahāmu bija svētījis ar visām lietām.
亞巴郎年紀已老，上主在一切事上常祝福他。
2 Tad Ābrahāms sacīja uz savu kalpu, to vecāko savā namā, kas valdīja pār visu, kas viņam bija:
亞巴郎對管理他所有家產的老僕人說：「請你將手放在我的胯下，
3 Liec jel savu roku apakš manas ciskas, tad es tev likšu zvērēt pie Tā Kunga, tā debes' Dieva un tā zemes Dieva, ka tev manam dēlam nebūs sievu ņemt no Kanaāniešu meitām, kuru vidū es dzīvoju,
要你指著上主、天地的天主起誓：你決不要為我的兒子，由我現住的客納罕人中，娶一個女子為妻；
4 Bet ka tev būs iet uz manu zemi un pie maniem radiem un manam dēlam Īzakam sievu ņemt.
卻要到我的故鄉，我的親族中去，為我的兒子依撒格娶妻。」
5 Tad tas kalps uz viņu sacīja: ja tā sieva negribēs man nākt līdzi uz šo zemi, vai man tad tavu dēlu atkal būs aizvest uz to zemi, no kurienes tu izgājis?
僕人對他說：「假使那女子不願跟我到此地來，我能否帶你的兒子回到你的本鄉﹖」
6 Un Ābrahāms uz to sacīja: sargies, ka tu manu dēlu uz turieni nevedi atpakaļ.
亞巴郎答覆他說：「你切不可帶我的兒子回到那裏去。
7 Tas Kungs, tas debes' Dievs, kas mani ņēmis no mana tēva nama un no manas dzimtenes un kas ar mani runājis un kas man zvērējis sacīdams: tavam dzimumam Es došu šo zemi, - Tas sūtīs Savu eņģeli tavā priekšā, ka tu manam dēlam vari ņemt sievu no turienes.
那引我出離父家和我生身地，同我談過話，對我起誓說「我必將這地賜給你後裔」的上主，上天的天主，必派遣自己的使者作你的前導，領你由那裏給我兒子娶個妻子。
8 Bet ja tā sieva tev negribēs iet līdz, tad tu būsi vaļā no šī mana zvēresta; tikai neved manu dēlu atpakaļ uz turieni.
假若那女子不願跟你來，你對我起的誓，就與你無涉；無論如何，你不能帶我的兒子回到那裏去。」
9 Un tas kalps lika savu roku apakš Ābrahāma, sava kunga, ciskas, un tam zvērēja par šo lietu.
僕人遂將手放在主人亞巴郎的胯下，為這事向他起了誓。
10 Tad tas kalps ņēma desmit kamieļus no sava kunga kamieļiem un aizgāja, un visāda viņa kunga manta bija viņa rokā; un viņš cēlās un gāja uz Mezopotamiju, uz Nahora pilsētu.
僕人由他主人的駱駝中，牽了十匹駱駝，帶著主人的各樣寶物，起身往美索不達米亞的納曷爾城去了。
11 Un viņš tiem kamieļiem lika apmesties ārā priekš pilsētas pie vienas ūdens akas ap vakara laiku, tai laikā, kad tās smēlējas ārā nāca, un viņš sacīja:
傍晚，女人們出來打水的時候，他叫駱駝臥在城外的水井旁，
12 Kungs, Tu mana kunga Ābrahāma Dievs, lai man šodien izdodas un dari žēlastību pie mana kunga Ābrahāma.
然後說：「上主、我主人亞巴郎的天主! 求你對我主人亞巴郎施行仁慈，今日使我幸運。
13 Redzi, es stāvu pie ūdens akas, un šīs pilsētas ļaužu meitas nāks ārā ūdeni smelt.
看我站在水泉旁，此時城中的女子正出來打水。
14 Tad lai notiek, ka tā jauna meita, uz ko es sacīšu, pasniedz jel savu trauku, ka es varu dzert, - un tā sacīs, dzer, es tavus kamieļus arīdzan dzirdināšu, - ka tā ir tā, ko Tu Savam kalpam Īzakam novēlējis, un ka es pie tā varu atzīt, ka Tu žēlastību esi parādījis manam kungam.
我對那個少女說：請你放下水罐，讓我喝點水。如果她答說：請喝! 並且我還要打水給你的駱駝喝，她即是你為你的僕人依撒格預定的少女；由此我知道，你對我主人施行了仁慈。」
15 Un notikās, pirms nekā tas bija pabeidzis runāt, redzi, tad nāca Rebeka ārā, kas bija dzimusi Betuēlim, Milkas, Ābrahāma brāļa, Nahora, sievas dēlam; un tai bija viņas trauks uz pleca.
話還沒有說完，黎貝加就肩著水罐出來了。她是亞巴郎的兄弟納曷爾的妻子米耳加的兒子貝突耳的女兒。
16 Un tai meitiņai bija ļoti skaists vaigs; tā bija jumprava un neviens vīrs to nebija atzinis; tā nokāpa akā un piepildīja savu trauku un atkal uzkāpa.
這少女容貌很美，是個還沒有人認識的處女。她下到水泉，灌滿了水罐，就上來了。
17 Tad tas kalps steidzās viņai pretī un sacīja: ļauj man jel kādu ūdens malciņu no tava trauka nodzerties.
僕人就跑上前去迎著她說：「請讓我喝點你水罐裏的水，好嗎! 」
18 Un tā sacīja: dzer, mans kungs! Un tā steidzās un nolaida to trauku uz savu roku un deva tam dzert.
她回答說：「先生! 請喝! 」她急忙將水罐放低，托在手上讓他喝。
19 Un kad tā viņam bija devusi dzert, tad tā sacīja: es smelšu arī priekš taviem kamieļiem, kamēr tie būs padzirdīti.
他喝足了以後，少女說：「我再為你的駱駝打水，叫牠們也喝足。」
20 Un tā steidzās un izlēja savu trauku dzirdināmā silē, un tecēja atkal uz aku smelt un smēla visiem viņa kamieļiem.
遂急忙將罐裏的水倒在槽裏，再跑到那井裏去打水，打給他的駱駝喝。
21 Un tas vīrs izbrīnījās par to, klusu ciezdams, ka viņš samanītu, vai Tas Kungs viņa ceļam licis labi izdoties, vai ne.
僕人在旁靜靜地注視她，急願知道，是否上主已使他此行成功。
22 Un kad tie kamieļi bija padzērušies, tad tas vīrs ņēma vienu zelta pieres sprādzi, - tā svēra pussēķeli - un divus apliekamus roku gredzenus priekš viņas rokām, - tie svēra desmit sēķeļus.
駱駝喝完了水以後，老人就拿出一個半「協刻耳」重的金鼻環，和一對重十「協刻耳」的金手鐲，給她戴上，
23 Un viņš sacīja: meitiņa, kam meita tu esi? Pasaki man jel to: vai priekš mums tava tēva namā vietas, tur naktsmāju dabūt?
然後說：「請你告訴我你是誰的女兒﹖你父親家裏，有沒有地方可讓我們過宿﹖」
24 Un tā uz viņu sacīja: es esmu Betuēļa, Milkas dēla, meita, ko tā Nahoram dzemdējusi.
她回答說：「我是米耳加給納曷爾所生之子貝突耳的女兒。」
25 Un tā vēl uz viņu sacīja: tur ir arī diezgan salmu un barības pie mums, ir mājošanas vieta.
她又繼續說：「我們家裏有很多草料和飼糧，而且還有地方可供過宿。」
26 Tad tas vīrs Tā Kunga priekšā nomezdamies to pielūdza
老人就俯身朝拜了上主，說：「
27 Un sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs, mana kunga Ābrahāma Dievs, kas nav atrāvis Savu žēlastību un patiesību no mana kunga! Jo Tas Kungs mani ir vadījis to ceļu uz mana kunga brāļa namu.
上主，我主人亞巴郎的天主應受讚美! 因為他不斷以仁慈和忠信善待了我的主人。上主也一路引我來到了我主人的老家。」
28 Un tā meitiņa tecēja un to pasacīja savas mātes namā.
那少女跑回去，將這一切事告訴了她母親家中的人。
29 Un Rebekai bija brālis, Lābans vārdā, un Lābans steidzās pie tā vīra ārā uz aku.
黎貝加有個哥哥名叫拉班，他一看見他妹妹鼻上的金環，和手腕上的金鐲，聽見他妹妹黎貝加說：「那人如此如此對我說。」
30 Un kad viņš to pieres sprādzi un tos roku gredzenus pie savas māsas rokām redzēja un savas māsas Rebekas vārdus dzirdēja, kas sacīja: tā tas vīrs uz mani runājis, - tad tas nāca pie tā vīra, un redzi, tas stāvēja pie tiem kamieļiem pie akas.
拉班就跑去見那在郊外水泉旁的人，迨他來到那人那裏，見他仍站在靠近水泉的駱駝旁，
31 Un viņš sacīja: nāc iekšā, Tā Kunga svētītais, kam tu stāvi ārā? Jo es esmu namu sataisījis un vieta ir priekš taviem kamieļiem.
就對他說：「你這受上主祝福的人，請來我已預備好了房屋和餵駱駝的地方；你為什麼還站在郊外﹖」
32 Tad tas vīrs nāca namā, un tie nosegloja tos kamieļus, un deva tiem kamieļiem salmus un barību un ūdeni, mazgāt viņa kājas un to vīru kājas, kas viņam bija līdz.
拉班便將那人領進家去，卸了駱駝，餵上草料和飼糧；又拿水給他和與他同來的人洗腳，
33 Un tie viņam cēla priekšā barību; bet viņš sacīja: es neēdīšu, pirms nebūšu runājis savus vārdus. Un tas sacīja: runā.
然後在他面前擺上飯，但僕人卻說：「在我未說明我的來意之前，我不吃飯。」拉班說：「你說罷! 」
34 Tad viņš sacīja: es esmu Ābrahāma kalps,
他說：「我是亞巴郎的僕人，
35 Un Tas Kungs bagāti ir svētījis manu kungu, un tas ir augumā audzis, un viņš tam ir devis avis un vēršus un sudrabu un zeltu un kalpus un kalpones un kamieļus un ēzeļus.
上主厚厚地祝福了我的主人，使他十分富有，賜了他羊群、牛群、金銀、僕婢、駱駝和驢子。
36 Un Sāra, mana kunga sieva, manam kungam ir dzemdējusi dēlu savā vecumā, un tam viņš ir devis visu, kas viņam pieder.
我主人的妻子撒辣，在老年給我主人生了一個兒子，主人遂將所有的財產都給了他。
37 Un mans kungs man ir licis zvērēt sacīdams: tev manam dēlam nebūs ņemt no tām Kanaāniešu meitām, kuru zemē es dzīvoju.
我主人叫我起誓說：你決不要給我的兒子，由我現居地的客納罕人中，娶一個女子為妻。
38 Bet tev būs iet uz mana tēva namu un pie maniem radiem un manam dēlam sievu ņemt.
你該到我的父家和我的同族中，為我兒子娶妻。
39 Tad es sacīju uz savu kungu: ja tā sieva man neies līdz.
我對我主人說：假使女兒不願跟我來怎麼辦﹖
40 Un viņš uz mani sacīja: Tas Kungs, kura priekšā es esmu staigājis, sūtīs Savu eņģeli ar tevi, un liks labi izdoties tavam ceļam, ka tu manam dēlam ņemi sievu no manas cilts un no mana tēva nama.
他回答我說：我一向在上主面前行走，他必派遣自己的使者與你同行，使你此行必成功，能由我的同族，我的父家，為我兒子娶妻。
41 Tad tu būsi vaļā no mana zvēresta, kad tu iesi pie maniem radiem, un ja viņi tev nedos, tad tu būsi vaļā no mana zvēresta.
只要你去了我同族那裏，你就履行了對我起的誓；若是他們不給你，你對我起的誓，就與你無涉。
42 Un es nācu šodien pie tās akas un sacīju: Kungs, Tu mana kunga Ābrahāma Dievs, ja Tu, lūdzams, manam ceļam esi licis labi izdoties, kur es eju,
今天我到了水泉那裏就說：上主，我主人亞巴郎的天主! 惟願你使我此行成功。
43 Redzi, es stāvu pie tās ūdens akas: kad nu viena jauna meita nāks smelt, un es viņai sacīšu: dod man jel maķenīt ūdens dzert no tava trauka,
看我現在站在泉旁，我對那個出來打水的少女說：請你讓我喝點你水罐裏的水罷!
44 Un tā uz mani sacīs: dzer ir tu un ir taviem kamieļiem es smelšu, - ka šī ir tā sieva, ko Tas Kungs mana kunga dēlam novēlējis.
如果她對我說：請喝，並且我還要打水給你的駱駝喝，她即是上主為我主人的兒子預定的妻子。
45 Pirms es savā sirdī pabeidzu runāt, redzi, tad Rebeka nāca ārā ar ūdens trauku uz pleca, un tā nokāpa akā un smēla, un es uz to sacīju: dod man lūdzama padzerties.
我心裏尚未說完這話，看，黎貝加肩著水罐來了，下到水泉那裏打水，我就對她說：請給我一點水喝!
46 Tad viņa traucās un nocēla savu trauku no sava pleca zemē un sacīja: dzer, un es tavus kamieļus arīdzan dzirdināšu; tad es dzēru, un tie kamieļi arīdzan tapa dzirdināti.
她急忙從肩上放下水罐說：你喝，並且我還要打水給你的駱駝喝。我喝了，同時她也給了駱駝水喝。
47 Un es viņu vaicāju un sacīju: kam meita tu esi? Un tā sacīja: Betuēla, Nahora dēla, meita, ko Milka tam dzemdējusi. Tad es liku to pieres sprādzi uz viņas vaigu un tos roku gredzenus ap viņas rokām.
我於是問她說：你是誰的女兒﹖她答說：我是米耳加給納曷爾生的兒子貝突耳的女兒。我就將鼻環戴在她鼻上，將手鐲帶在她手腕上。
48 Un es nometos un pielūdzu To Kungu un slavēju To Kungu, mana kunga Ābrahāma Dievu, kas mani to īsteno ceļu bija vadījis, mana kunga brāļa meitu viņa dēlam ņemt par sievu.
然後我俯身朝拜了上主，讚頌了上主、我主人亞巴郎的天主，因為他引我走了正路，為我主人的兒子娶了我主人兄弟的孫女。
49 Un nu, ja jūs esat tie, kas žēlastību un uzticību pie mana kunga grib parādīt, tad sakāt man to; un ja ne, tad sakāt man ir to; tad es griezīšos, vai pa labo roku vai pa kreiso.
現在，如果你們願意以仁慈和忠信善待我主人，請告訴我；如果不肯，也請告訴我；我好決定行事。」
50 Tad Lābans un Betuēls atbildēja un sacīja: šī lieta ir no Tā Kunga nākusi, mēs nedz ļauna nedz laba nevaram uz tevi runāt.
拉班和貝突耳答說：「這件事既是出於上主，我們不能對你說好說壞。
51 Redzi, Rebeka ir tavā priekšā, ņem to un ej; lai tā ir tava kunga dēla sieva, kā Tas Kungs ir sacījis.
看黎貝加在你面前，你可帶她去做你主人兒子的妻子，如上主所說的。」
52 Un kad Ābrahāma kalps viņu vārdus dzirdēja, tad viņš Tā Kunga priekšā pie zemes mezdamies To pielūdza.
亞巴郎的僕人一聽見他們說出這話，就俯伏在地朝拜了上主；
53 Un tas kalps izņēma sudraba un zelta lietas un drēbes, un deva Rebekai un viņas brālim, un viņas mātei tas arī deva dārgas dāvanas.
然後拿出金銀的珍飾和衣服來，送給了黎貝加，又送給了她的哥哥和她的母親一些寶貴禮品。
54 Tad tie ēda un dzēra, viņš un tie vīri, kas viņam bija līdz, un palika tur pa nakti. Un tie cēlās rītā, un viņš sacīja: atlaidiet mani pie mana kunga.
這以後，他和同他前來的人才吃喝，並住了一宿。清早起來，他就說：「請讓我回到我主人那裏去! 」
55 Tad viņas brālis un viņas māte sacīja: lai tā meitiņa kādas desmit dienas paliek pie mums; pēc tu vari iet.
黎貝加的哥哥和母親說：「讓少女同我們再住上幾天或十天，然後走罷! 」
56 Bet viņš uz tiem sacīja: neaizkavējiet mani, Tas Kungs manam ceļam licis labi izdoties; atlaidiet mani, ka es eju pie sava kunga.
他回答他們說：「你們不要挽留我，上主既使我此行成功，請你們讓我走，回到我主人那裏去。」
57 Tad tie sacīja: sauksim to meitiņu un jautāsim viņu.
他們說：「我們可叫少女來，問問她的意思。」
58 Tad tie sauca Rebeku un uz to sacīja: vai tu gribi iet ar šo vīru? Un tā sacīja: es iešu.
他們就將黎貝加叫來問她說：「你願意跟這人去嗎﹖」她答說：「願意。」
59 Tad tie atlaida Rebeku, savu māsu, un viņas emmu, un Ābrahāma kalpu un viņa vīrus.
於是他們打發自己的姊妹黎貝加和她的乳母，同亞巴郎的僕人和與他同來的人一起走了。
60 Un tie svētīja Rebeku un uz to sacīja: tu, mūsu māsa, audzi par tūkstošu tūkstošiem, un tavs dzimums lai pārvalda savu ienaidnieku vārtus.
他們祝福黎貝加說：「我們的姊妹，願你子孫無數! 願你的後裔，佔領仇敵的城門! 」
61 Un Rebeka cēlās ar savām meitām un sēdās uz kamieļiem un gāja tam vīram līdz, un tas kalps ņēma Rebeku un aizgāja.
黎貝加便和自己的婢女們起來，上了駱駝，跟那人去了。僕人便帶著黎貝加起了程。
62 Un Īzaks nāca to ceļu no Lekaj-Roī akas, jo tas mita dienvidu(Negebas) zemē.
那時依撒格剛來到拉海洛依井旁附近，他原住在乃革布地方。
63 Bet Īzaks bija izgājis uz lauku Dievu pielūgt ap vakara laiku. Un tas pacēla savas acis un skatījās, un redzi, kamieļi nāca.
傍晚時，依撒格出來在田間來回沉思，舉目一望，看見了一隊駱駝。
64 Un Rebeka pacēla savas acis un redzēja Īzaku un nolaidās no kamieļa.
黎貝加舉目看見了依撒格，便由駱駝上下來，
65 Un tā sacīja uz to kalpu: kas tas par vīru, kas tur pa lauku mums nāk pretī? Un tas kalps sacīja: tas ir mans kungs. Tad tā ņēma vaiga apsegu un apsedzās.
問僕人說：「田間前來迎接我們的那人是誰﹖」僕人答說：「是我的主人。」黎貝加遂拿面紗蒙在臉上。
66 Un tas kalps Īzakam visu izteica, ko tas bija darījis.
僕人就將自己所作的一切事，告訴了依撒格。
67 Un Īzaks veda Rebeku savas mātes Sāras dzīvoklī, un viņš to ņēma un tā viņam palika par sievu, un viņš to mīlēja. Tā Īzaks tapa iepriecināts pēc savas mātes nāves.
依撒格便領黎貝加進入自己母親撒辣的帳幕，娶了她為妻，很是愛她。依撒格自從母親死後，這才有了安慰。
