Pirmā Mozus 23
1 Un Sāra bija simts divdesmit un septiņus gadus veca, - šis bija Sāras mūžs, - un Sāra nomira Kiriat-Arbā, - tā ir Hebrone Kanaāna zemē.
Sera'a 127ni'a zagegafu maniteno,
2 Un Ābrahāms nāca Sāru nožēlot un viņu apraudāt.
Kiriat-arba kumate fri'ne. Menina ana kumara Kenani mopafi me'neankino, Hebronie hu'za nehaze. Hanki Abrahamu'a tusi'za huno Serankura asunku nehuno zavi ate'ne.
3 Tad Ābrahāms cēlās no sava miroņa un runāja ar Heta bērniem sacīdams:
Sera fri kerfare'ma Abrahamu'a mani'nereti netreno otino Hiti mofavre'zaga amanage huno ome zamantahige'ne.
4 Es esmu svešinieks un piedzīvotājs pie jums, dodiet man dzimts kapa vietu, - tad es savu mironi aprakšu no manām acīm nost.
Tamagra antahi'naze, nagra mopa agafa nera omani'noanki, amne tamagri mopafi emani'noe. Hagi a'nimo'a fri'nege'na mopa miza hu'na anampi ome asenteku tamantahinegoe.
5 Un Heta bērni Ābrahāmam atbildēja un uz to sacīja:
Hige'za Hiti mofavre naga'moza amanage hu'za Abrahamuna asami'naze.
6 Klausi mūs, kungs; tu esi viens Dieva celts virsnieks mūsu vidū, - aproc savu mironi mūsu visgodīgākos kapos; nevienam no mums tev nebūs liegt savu kapu, ka tu nevarētu aprakt savu mironi.
Kama antahio ra ne'moka, kagra ra kva ne' tagranena mani'nane. Knare'ma huno kavesinia matipi asenteku'ma hananketa, amne kamigahune. Hagi aza'o ana matimofo nafa'a mani'nenimo'a i'o osugahie. Amne kamina ana matimatipina ome asentegahane.
7 Tad Ābrahāms cēlās un klanījās priekš tiem zemes ļaudīm, priekš Heta bērniem,
Abrahamu'a Hiti mofavre'mokizmi zamufi otino, Maka vahe zamufi kepri huno anage hu'ne.
8 Un ar tiem runāja sacīdams: ja tas jums pa prātam, ka es savu mironi aproku no savām acīm nost, tad klausiet man un lūdziet par mani Efronu, Coāra dēlu,
Hanki antahiho! A' ka'ama asentesane hanuta, nagri nagi erita vuta Zohari nemofo, Efroni'ene ome keaga hiho.
9 Lai tas man dod Makpelas alu, kas tam ir sava tīruma galā; lai man to dod par pilnu naudu, par dzimts kapa vietu jūsu vidū.
Ome antahigenkeno Makpela mopa naminke'na, ana mopa agentega havegampi Serana ome asentaneno. Ana mopamo'a nagri'za segahie. Hanki hu izoma hanige'na hakaremota tamufi ana mopa mizahu fatgo hugahue.
10 Un Efrons sēdēja starp Heta bērniem. Tad Efrons, tas Etietis, Ābrahāmam atbildēja priekš Heta bērnu ausīm un priekš visiem, kas pa viņa pilsētas vārtiem staigāja, sacīdams:
Hankino Efroni'a ana Hiti mofavre'mokizmi amunompi mani'ne. Efroni'a Hiti ne'kino rankuma'mofo kafante emani'naza vahe'mokizmi zamagesafi, ke nona'a huno Abrahamuna asami'ne,
11 Nē, mans kungs, klausi man, - to tīrumu es tev dodu, un to alu, kas tanī ir, to es tev dodu, priekš savu ļaužu bērnu acīm es tev to dodu, aproc savu mironi.
Efroni'a amanage hu'ne, ra ne'moka kama antahio, havegana miza osegahane. E'i ana mopane haveganena maka'a naga'nimokizmi zamufi huvempa hu'na meni ana mopa kamigahue. Kamisnugenka anampi fri kerfa'a ome asente'gahane.
12 Tad Ābrahāms klanījās priekš tiem zemes ļaudīm
Anage higeno Abrahamu'a antahima ami'za kazigati maka vahe zamufi kepri hu'ne.
13 Un runāja uz Efronu, tiem zemes ļaudīm dzirdot, sacīdams: kaut tu jel mani klausītu! Es tev došu to naudu par to tīrumu, ņem to no manis, tad es tur aprakšu savu mironi.
Abrahamu'a ana vahe zamufi amanage huno Efronina asami'ne. Efroniga muse (plis) hugantoanki kama antahio, nagra menina ana mopa miza hugahue. Hanki zagoma kamisnuana, erige'na ana mopafi a'nimofo fri kerfa ome asenta'neno.
14 Un Efrons atbildēja Ābrahāmam sacīdams:
Efroni'a ana naneke nentahino, amanage huno Abrahamuna kenona'a asami'ne.
15 Mans kungs, klausi mani, tā zeme maksā četrsimt sudraba sēķeļus, - kas tas ir starp mani un tevi? Aproc tikai savu mironi.
Kama antahio, ra vahe'moka, ama mopamofo mizama'a 400'a silva me'neanagi amu'nonti'afina osi'zane. Amne fri kerfa'a ome asentegahane.
16 Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra tam to naudu, kā tas bija runājis, Heta bērniem dzirdot, četrsimt sudraba sēķeļus, kas ģeld tirgotāju starpā.
E'inage nehigeno Abrahamu'a mago rimpa nehuno, mago'a zago'a refko huno Efroni eme ami'ne. Efroni'a agra'a kehia avamente 400 ti'a silva zago hakare vahe zamufi eme ami'ne.
17 Tad kļuva apstiprināts Efrona tīrums, iekš kā tā Makpelas ala, pret Mamri, tas tīrums un tā ala, kas tanī bija, un visi koki, kas uz tā tīruma stāvēja, kas visapkārt bija viņa ežās,
Efroni mopa Makpela Mamre kazigama avugosama hunte'nea mopa erigeno, ana mopafima me'nea havegane, zafane, mopane, hakarezanena ami vagare'ne.
18 Ābrahāmam par īpašumu priekš Heta bērnu acīm, priekš visiem, kas pa viņa pilsētas vārtiem staigāja.
Hanki hakare'zana Abrahamu'ma eri nafa'a hanigu Hiti ne'mofavre naga'mo'za ran kuma'mofo kahante ke refko nehaza vahe'zmufi ami vagare'naze.
19 Un pēc tam Ābrahāms apraka savu sievu Sāru Makpelas alā tai tīrumā pret Mamri, - tā ir Hebrone Kanaāna zemē.
E'ina huteno Abrahamu'a Serana Makpela havegampi, Mamre kaziga avugosa hunte'nea havegampi ome asente'ne. Ana kuma agi'a Hebron hu'za nehaza kumakino, Kenani mopafi me'ne.
20 Tā kļuva apstiprināts tas tīrums un tā ala, kas tanī bija, Ābrahāmam par dzimts kapa vietu no Heta bērniem.
Mopane, havegane anampima me'nea zanena, Abrahamu naga'ma asezmante mope hu'za Hiti mofavre naga'mo'za ami vagare'naze.
