< Pirmā Mozus 22 >

1 Un notikās pēc šīm lietām, tad Dievs Ābrahāmu pārbaudīja un uz to sacīja: Ābrahām!
To tiah hmuen oh pacoengah, Sithaw mah Abraham to tanoek, anih khaeah, Abraham tiah kawk; to naah anih mah, Khenah, hae ah ka oh, tiah a naa.
2 Un tas atbildēja: Redzi, še es esmu. Un Viņš sacīja: ņem jel savu dēlu, savu vienīgo, ko tu mīļo, to Īzaku, un ej uz Morijas zemi, un upurē to tur par dedzināmo upuri uz viena no tiem kalniem, ko Es tev sacīšu.
To pacoengah Sithaw mah, Na palung duek moe, maeto khue na tawnh ih na capa, Issak to hoi ah loe, Moriah prae ah caeh haih ah; kang patuek han ih mae ah kai khaeah nang tathlang hanah hmai angbawnhaih sah ah, tiah a naa.
3 Un rītā agri Ābrahāms cēlās un apjoza savu ēzeli un ņēma līdz divus no saviem puišiem un Īzaku savu dēlu, un skaldīja malku priekš tā dedzināmā upura un cēlās un gāja uz to vietu, ko Dievs tam bija sacījis.
Abraham loe khawnbang khawnthaw ah angthawk moe, laa hrang nuiah hmuenmae to a thuengh; a capa Issak hoi nawnto thendoeng hnetto a kawk moe, hmai angbawnhaih sak hanah, thing aek pacoengah, Sithaw mah thuih ih mae nuiah a caeh.
4 Un trešā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un redzēja to vietu no tālienes.
Ni thumto naah to ahmuen to, Abraham mah kangthla hoiah khet.
5 Un Ābrahāms sacīja uz saviem puišiem: palieciet jūs teju ar to ēzeli, un es un tas puisēns iesim uz turieni un pielūgsim; tad atkal atnāksim pie jums.
Abraham mah thendoeng hnik khaeah, Nang hnik loe haeah laa hrang to toep hoih; kai loe ka caa hoi nawnto ka caeh moe, Sithaw ka bok hoi pacoengah, nang hnik khaeah kang zoh let han, tiah a naa.
6 Un Ābrahāms ņēma tā dedzināmā upura malku un to uzlika Īzakam, savam dēlam, un ņēma savā rokā uguni un nazi, un tie gāja abi kopā.
Abraham loe hmai angbawnhaih sak hanah thing to cop moe, a capa Issak to aputsak; hmai hoi haita to a ban ah sinh moe, nawnto a caeh hoi.
7 Tad Īzaks runāja ar Ābrahāmu, savu tēvu, un sacīja: mans tēvs! Un viņš sacīja: redz, še es esmu, mans dēls. Un tas sacīja: redz, še uguns un malka, bet kur ir tas jērs par dedzināmo upuri?
Issak mah ampa Abraham khaeah, Kam pa, tiah kawk. Abraham mah, Ka capa, haeah ka oh, tiah a naa. Issak mah, Hmai hoi thing loe a sin hoi boeh, toe hmai angbawnhaih sak hanah tuu caa loe naa ah maw oh? tiah a naa.
8 Tad Ābrahāms sacīja: Dievs Sev izredzēs jēru par dedzināmo upuri, mans dēls. Un tie gāja abi kopā.
Abraham mah, Ka capa, Hmai angbawnhaih sak hanah Sithaw angmah to tuu caa ah angpaek tih hmang, tiah a naa. To pacoengah nawnto caeh hoi poe.
9 Un tie nāca tai vietā, ko Dievs viņam bija sacījis, un Ābrahāms tur uztaisīja altāri un salika to malku un saistīja Īzaku, savu dēlu, un lika to uz to altāri malkai virsū.
Sithaw mah thuih ih mae to phak hoi naah, Abraham mah to ahmuen ah hmaicam to sak, a nuiah thing to pahong moe, a capa Issak to qui hoi taoengh pacoengah, hmaicam nui ih thing nuiah pasongh.
10 Un Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, savu dēlu nokaut.
To pacoengah Abraham mah ban payangh moe, a capa to hum hanah haita to a lak.
11 Bet Tā Kunga eņģelis sauca no debesīm uz to un sacīja: Ābrahām! Ābrahām! Un tas sacīja: redzi, še es esmu.
To naah van bang hoiah Angraeng ih van kami mah anih to, Abraham! Abraham! tiah kawk. Anih mah, Haeah ka oh, tiah a naa.
12 Tad viņš sacīja: neizstiep savu roku pret to puisi un nedari tam nekā, jo nu Es zinu, ka tu Dievu bīsties un savu dēlu, savu vienīgo, neesi taupījis Manis labad.
Anih mah, Nawkta nuiah na ban phok hmah; anih nuiah tidoeh sah hmah; maeto khue na tawn ih na capa mataeng doeh paawthaih na tawn ai pongah, Sithaw na zit, tito ka panoek boeh, tiah a naa.
13 Un Ābrahāms pacēla savas acis un skatījās, un redzi, aiz viņa bija auns, biezos krūmos ar saviem ragiem aizķēries; un Ābrahāms gāja un ņēma to aunu, un to upurēja par dedzināmo upuri sava dēla vietā.
Abraham mah khet moe, doeng tahang naah, khenah, phroh kapring thungah takii kaman caeng, tuu tae to a hnuk; Abraham loe caeh moe, tuu tae to lak pacoengah, a capa zuengah hmai angbawnhaih to a sak.
14 Un Ābrahāms nosauca tās vietas vārdu: Tas Kungs redz. Tad vēl šodien saka: uz tā kalna, kur Tas Kungs parādās.
To pongah Abraham mah to ahmuen to, Jehovah-jireh, tiah kawk; vaihni ni khoek to, Angraeng ih mae nuiah loe Angraeng mah na paek tih, tiah a thuih o.
15 Tad Tā Kunga eņģelis otru reizi uz Ābrahāmu sauca no debesīm
Van kami ih Angraeng mah Abraham to van hoiah kawk let bae.
16 Un sacīja: Es esmu pie Sevis zvērējis, saka Tas Kungs, - tāpēc ka tu tā esi darījis un savu dēlu, savu vienīgo, neesi taupījis, -
Nang loe maeto khue na tawnh ih na capa mataeng doeh paawthaih na tawn ai pongah, kaimah hoi kaimah lokkamhaih ka sak boeh, tiah Angraeng mah thuih;
17 Ka Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams vairošu tavu dzimumu, tā kā debess zvaigznes un kā smiltis, kas ir jūrmalā, un tavs dzimums iemantos tavu ienaidnieku vārtus.
tahamhoihaih kang paek moe, na caanawk to van ih cakaeh hoi tuipui taeng ih savuet zetto kang pungsak han; na caanawk mah misa ih vangpui khongkha to toep o tih;
18 Un iekš tavas sēklas visas tautas virs zemes taps svētītas, tāpēc ka tu Manai balsij esi paklausījis.
ka lok na tahngaih pongah, na caanawk rang hoiah long nui ih kaminawk boih tahamhoihaih hnu o tih, tiah a naa.
19 Un Ābrahāms griezās atpakaļ pie saviem puišiem, un tie cēlās un gāja kopā uz Bēršebu, un Ābrahāms mita Bēršebā.
To pacoengah Abraham loe angmah ih thendoeng hnik khaeah amlaem let; nihcae loe amsak o moe, Beersheba ah caeh o; Abraham loe Beersheba ah khosak.
20 Un pēc šīm lietām Ābrahāmam tapa sludināts un sacīts: redzi, Milka Nahoram, tavam brālim, arī bērnus ir dzemdējusi,
To tiah hmuennawk oh pacoengah Abraham khaeah, Khenah, nam nawk Nahor ih zu, Milkah loe caa sak mangh;
21 Ucu, viņa pirmdzimto, un Buzu, viņa brāli, un Ķemuēli, Arama tēvu,
Huz loe calu ah oh, amnawk Buz, Aram ih ampa Kemuel,
22 Un Ķesedu un Hazu un Pildašu un Jitlapu un Betuēli.
Khesed, Hazo, Pildash, Jidlaph hoi Bethuel cae to sak, tiah a thuih pae o.
23 Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Šos astoņus dzemdēja Milka Nahoram, Ābrahāma brālim.
Bethuel mah Rebekah to sak; Milkah mah Abraham amnawk Nahor hanah capa nongpa tazetto a sak pae.
24 Un viņa lieka sieva, Reūma vārdā, dzemdēja arīdzan: Tebu un Gaāmu un Taāsu un Maāku.
A zula Reumah mah doeh Tebah, Gaham, Thahash hoi Maakah to sak pae.

< Pirmā Mozus 22 >