Pirmā Mozus 19
1 Un tie divi eņģeļi vakarā nonāca Sodomā, un Lats sēdēja Sodomas vārtos. Un tos ieraudzījis Lats cēlās un gāja tiem pretī un nometās uz savu vaigu pie zemes
Pea naʻe haʻu ʻae ʻāngelo ʻe toko ua ki Sotoma kuo efiafi; pea naʻe nofo ʻa Lote ʻi he matapā ʻo Sotoma, pea mamata ʻa Lote, pea tuʻu hake ia ʻo ʻalu ke fakafetaulaki kiate kinaua: pea naʻa ne punou ia mo hono mata ki he kelekele.
2 Un sacīja: redzi, mani kungi, ņemiet lūdzami mājas vietu pie sava kalpa un palieciet šo nakti un mazgājiet savas kājas; tad rītā cēlušies varat iet savu ceļu. Un tie sacīja: nē, bet mēs gribam palikt pa nakti uz ielas.
Pea pehē ʻe ia, “Ongo ʻeiki, mo vakai mai, ʻoku ou kole kiate kimoua, mo afe ki he fale ʻo ho mo tamaioʻeiki ʻo nofo ʻi he poōni, pea fufulu ho mo vaʻe, pea te mo tuʻu hengihengi hake pe, pea ō ʻi homo fononga. Pea naʻa na pehē, “E ʻikai; ka te mā nofo ʻi he hala he poōni.”
3 Bet viņš tos lūgdams lūdza, lai tie pie viņa mājotu; un tie iegāja viņa namā, un viņš tiem taisīja mielastu, cepdams neraudzētas karašas, un tie ēda.
Pea kole fakamātoato ia kiate kinaua; pea na afe ai kiate ia, ō hū ki hono fale; pea naʻa ne teu ʻena kai, pea taʻo ʻae mā taʻemeʻafakatupu, pea ne na kai.
4 Pirms ne kā tie apgūlās, Sodomas pilsētas ļaudis apstāja to namu, jauni un veci, viss tas pulks no visām malām,
Pea naʻe teʻeki te na tokoto, mo ʻene haʻu ʻae kau tangata ʻoe kolo, ʻio, ʻae kau tangata ʻo Sotoma, ʻo nau kāpui ʻae fale, ʻae kau mātuʻa mo e talavou, ʻae kakai kotoa pē mei he potu kehekehe.
5 Un aicināja Latu un sacīja uz to: kur tie vīri, kas šo nakti pie tevis nākuši? Izved tos pie mums ārā, ka tos atzīstam.
Pea naʻa nau ui kia Lote ʻo pehē kiate ia, “Kofaʻā ia ʻae ongo tangata naʻe omi kiate koe he poōni? ʻOmi ʻakinaua kituʻa kiate kimautolu ke mau ʻilo ʻakinaua.”
6 Tad Lats izgāja pie tiem ārā priekš durvīm, un aizslēdza durvis aiz sevis un sacīja:
Pea ʻalu kituaʻā Lote ʻi he matapā kiate kinautolu, pea tāpuni ʻe ia ʻae matapā ʻi hono tuʻa,
7 Brāļi, nedariet jel tādu grēku.
Pea ne pehē, “ʻOku ou kole kiate kimoutolu, ʻe kāinga, ʻoua te mou fai ʻae kovi pehē ni.
8 Redziet, man ir divas meitas, kas nav atzinušas vīra, tās izvedīšu pie jums, un dariet ar tām, kā patīk, - tikai šiem vīriem nedariet nekā, jo tāpēc tie nākuši mana jumta pavēnī.
Vakai mai, ʻoku ai hoku ongo ʻofefine ʻoku teʻeki ai te na ʻilo ha tangata; ʻoku ou kole kiate kimoutolu, ke u ʻomi ʻakinaua kiate kimoutolu, pea mou fai kiate kinaua, ʻaia ʻoku lelei kiate kimoutolu kaeʻoua te mou fai ha meʻa ki he ongo tangata ni; he ko ia kuo na omi ai ki he malu ʻo hoku fale.”
9 Tad tie sacīja: atkāpies nost! Un tie sacīja: šis viens ir atnācis kā svešinieks un grib valdīt? Nu tev vairāk ļauna darīsim nekā viņiem.
Pea naʻa nau pehē, “Tuʻu atu. Pea nau toe pehē, Ko e siana ni naʻe haʻu ia ko e ʻāunofo, pea kuo fie hoko ia ko e fakamaau nai; pea ko eni te mau fai kovi lahi kiate koe, ʻiate kinaua.” Pea naʻa nau feʻohofi mai ʻo tataʻo ʻae tangata ko Lote, pea naʻe meimei maumau ʻae matapā.
10 Un mākdamies tie mācās virsū tam vīram, Latam, un nāca durvis uzlauzt. Bet tie vīri izstiepa ārā savu roku un ierāva Latu pie sevis namā un aizslēdza durvis,
Ka naʻe mafao atu ʻae ongo tangata hona nima ʻo toho mai ʻa Lote ki he fale kiate kinaua, pea tāpuni ʻae matapā.
11 Un apstulboja tos ļaudis priekš nama durvīm, mazos un lielos, tā ka tie piekusa pēc durvīm grābstīdamies.
Pea na taaʻi ʻaki ʻae kui, ʻae kau tangata naʻe ʻi he matapā ʻoe fale, ʻae siʻi mo e lalahi: ko ia naʻa nau fiu ʻi he kumi ʻae matapā.
12 Tad tie vīri sacīja uz Latu: vai tev še vēl kāds znots vai dēli vai meitas vai cits kāds, kas tev pieder šai pilsētā, - izved tos no šās vietas.
Pea pehē ʻe he ongo tangata kia Lote, “ʻOku ai hao kāinga ʻi he potu ni? Ko ho foha ʻi he fono, mo ho ngaahi foha, mo ho ngaahi ʻofefine, mo ia kotoa pē ʻoku ke maʻu ʻi he kolo ni fetuku mei he potu ni.
13 Jo mēs samaitāsim šo vietu, tāpēc ka tā brēkšana par viņu ir liela Tā Kunga priekšā, un Tas Kungs mūs ir sūtījis to samaitāt.
He te ma fakaʻauha ʻae potu ni, koeʻuhi kuo hoko ʻo lahi ʻaupito ʻa ʻenau tangi ki he ʻao ʻo Sihova; pea kuo fekauʻi ʻakimaua ʻe Sihova, ke fakaʻauha ia,”
14 Un Lats izgāja un runāja uz saviem znotiem, kas viņa meitas gribēja apņemt, un sacīja: ceļaties un ejat ārā no šās vietas, jo Tas Kungs samaitās šo pilsētu. Bet tiem znotiem viņš izlikās tā kā smieklus runājot.
Pea naʻe ʻalu kituʻa ʻa Lote ʻo lea ki hono ngaahi foha ʻi he fono, ʻaia naʻe uaifi mo hono ngaahi ʻofefine, ʻo ne pehē kiate kinautolu, “Tuʻu hake, hola mei he potu ni; koeʻuhi ʻe fakaʻauha ʻe Sihova ʻae kolo ni;” ka naʻe hangē ia ko ha tokotaha ʻoku luma, ki hono ngaahi foha ʻi he fono.
15 Un kad gaisma ausa, tad tie eņģeļi Latu skubināja sacīdami: celies, ņem savu sievu un savas divas meitas, kas tev ir, ka tu neietu bojā šīs pilsētas noziegumā.
Pea pongipongi hake ai, naʻe fakavave ʻa Lote ʻe he ongo ʻāngelo, ʻo pehē, “Tuʻu ʻo ʻave ho uaifi mo ho ongo ʻofefine ʻoku ʻi heni; telia naʻa ʻauha koe ʻi he angahala ʻae kolo.”
16 Bet viņš kavējās; un tie vīri satvēra viņa roku un viņa sievas roku un viņa divēju meitu roku, tāpēc ka Tas Kungs viņu žēloja, un tie to izveda un to palaida ārpus pilsētas.
Pea ʻi heʻene fakatuotuai, naʻe puke hono nima ʻe he ongo tangata, pea mo e nima ʻo hono uaifi, pea mo e nima ʻo hono ongo ʻofefine; naʻe ʻaloʻofa ʻa Sihova kiate ia; pea naʻa na ʻomi ia kituʻa, ʻo tuku ia ʻi he tuaʻā kolo.
17 Un kad tie tos bija izveduši ārā, tad viņš sacīja: Izglāb jel savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nestāvi nekur šinī klajumā; glābies kalnā, ka neej bojā.
Pea hili ʻena ʻomi ʻakinautolu kituaʻā, pea pehē ʻe ia, “Hola ke ke moʻui ai, ʻoua naʻa ke sio ki mui, pe mālōlō ʻi he tokalelei kotoa pē, mole atu ki he moʻunga, telia naʻa ke ʻauha.”
18 Un Lats sacīja uz tiem: ak nē, Kungs!
Pea pehēange ʻe Lote kiate kinaua, “Ke ʻoua naʻa pehē ʻeku ʻEiki!
19 Redzi jel, tavs kalps ir atradis žēlastību tavās acīs, un varen liela ir tava žēlošana, ko tu man esi darījis, izglābdams manu dzīvību; bet es nespēju glābties kalna galā, lai man ļaunums neuznāk un es nemirstu.
Vakai, kuo ʻofeina ʻa hoʻo tamaioʻeiki ʻi ho ʻao, Pea kuo ke fakaongo lahi hoʻo ʻaloʻofa, ʻaia kuo ke fakahā kiate au, ʻi hoʻo fakamoʻui au: pea ʻe ʻikai te u faʻa lava ki he moʻunga, telia naʻa hoko ai ha kovi kiate au, peau mate.
20 Redzi jel, šī pilsēta ir tuvu klāt, uz turieni bēgt, un tā ir maza; tur es gribu glābties, - vai tā nav maza? - Ka es palieku dzīvs.
Vakai, mai ko e kolo ni ʻoku ofi ke hola ki ai, pea ʻoku siʻi ia; ʻofa ke u hola ki ai, (ʻikai ko e siʻi ia?) Pea ʻe moʻui ai hoku laumālie.
21 Un viņš uz to sacīja: redzi, arī šinī lietā es tevi esmu uzlūkojis, ka es nesamaitāšu to pilsētu, par ko tu esi runājis.
Pea ne pehē kiate ia, “Vakai, kuo u tokanga kiate koe ʻi he meʻa ni foki, pea ʻe ʻikai te u fakaʻauha ʻae kolo ni ʻaia kuo ke kole ki ai.
22 Steidzies, glābies turp, jo es nekā nevaru darīt, tiekams tu uz turieni neesi nonācis. Tādēļ tās pilsētas vārdu sauc Coāru (t.i. maza).
Fakatoʻotoʻo ʻo hola ki ai; he ʻoku ʻikai teu faʻa fai ha meʻa, kaeʻoua ke ke hoko ki ai;” Ko ia naʻe ui ai hono hingoa ʻoe kolo ko ia ko Soa.
23 Saule uzlēca pār zemi, kad Lats nonāca Coārā.
Naʻe hoko ʻa Lote ki Soa, kuo hopo ʻae laʻā ki māmani.
24 Un Tas Kungs lika līt sēram un ugunij uz Sodomu un Gomoru no Tā Kunga, no debesīm.
Pea naʻe fakaʻuha ʻe Sihova ki Sotoma mo Komola, ʻae makavela mo e afi mei ʻa Sihova ʻi he langi.
25 Un viņš izpostīja tās pilsētas un visu to apgabalu un visus to pilsētu iedzīvotājus, ir zemes augļus.
Pea ne fakaʻauha ʻae ngaahi kolo ko ia, mo e fonua tokalelei kotoa pē, pea mo e kakai kotoa pē ʻoe ngaahi kolo, pea mo e ngaahi meʻa naʻe tupu ʻi he kelekele.
26 Un viņa sieva skatījās atpakaļ un palika par sālsstabu.
Ka naʻe hanga ki mui hono uaifi, ʻi heʻene muimui ʻiate ia, pea naʻe liliu ia ko e pou māsima.
27 Un Ābraams cēlās it agri uz to vietu, kur viņš bija stāvējis priekš Tā Kunga vaiga,
Pea naʻe ʻalu hengihengi hake pe ʻa ʻEpalahame ki he potu naʻe tuʻu ai ia ʻi he ʻao ʻo Sihova.
28 Un skatījās uz Sodomas un Gomoras pusi un uz visu to apgabalu, un redzi, dūmi cēlās no zemes, tā kā kāda cepļa dūmi.
Pea ne sio atu ki Sotoma mo Komola, pea ki he fonua kotoa pē ʻoe tokalelei, pea ne mamata, pea vakai naʻe ʻalu hake ʻae kohu ʻoe fonua, ʻo hangē ko e kohu ʻoe pupuʻa afi.
29 Un notikās, kad Dievs šī apgabala pilsētas samaitāja, tad viņš pieminēja Ābrahāmu un izveda Latu no tā posta, kad viņš tās pilsētas izpostīja, kur Lats mita.
Pea ʻi he fakaʻauha ʻe he ʻOtua ʻae ngaahi kolo ʻoe toafa, naʻe pehē ʻa ʻene manatuʻi ʻe he ʻOtua ʻa ʻEpalahame, ʻo ne fekau ʻa Lote mei he lotolotonga ʻoe ʻauha, ʻi heʻene fakaʻauha ʻae ngaahi kolo ʻaia naʻe nofo ai ʻa Lote.
30 Un Lats gāja no Coāras uz augšu un mita kalnos, un viņa divas meitas līdz ar viņu; jo viņam bija bail Coārā mist; un viņš dzīvoja kādā alā līdz ar savām abām meitām.
Pea naʻe ʻalu ʻa Lote mei Soa, mo hono ongo ʻofefine ʻo nau nofo ʻi he moʻunga: he naʻe manavahē ia ke nofo ʻi Soa; pea nofo ia ʻi he ʻanaʻi maka, ʻaia mo hono ongo ʻofefine.
31 Un tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: mūsu tēvs ir vecs, un vīra nav virs zemes, kas pie mums nāktu pēc visas pasaules ieraduma.
Pea pehē ʻe he taʻokete ki he tehina, “Kuo motuʻa ʻeta tamai, pea ʻoku ʻikai ha tangata ʻi māmani ke haʻu kiate kitaua, ʻo hangē ko e anga ʻo māmani.
32 Nāc, dosim savam tēvam vīnu dzert un gulēsim pie tā un paturēsim dzīvu dzimumu no sava tēva.
Ke ta fakainu uaine ʻe ta tamai, pea te ta mohe mo ia, koeʻuhi ke ai ha hako ʻi he ʻe ta tamai.”
33 Un tās deva savam tēvam vīnu dzert tanī naktī, un tā pirmdzimušā nāca un gulēja pie sava tēva, un viņš to nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
Pea naʻa na fakainu uaine ʻena tamai ʻi he pō ko ia; pea ʻalu ʻae taʻokete ʻo mohe mo ʻene tamai: pea naʻe ʻikai te ne ʻilo ʻene tokoto hifo, pe ko ʻene toetuʻu hake.
34 Un no rīta tā pirmdzimušā sacīja uz to jaunāko: redzi, izgājušo nakti es esmu gulējusi pie sava tēva; dosim viņam arī šo nakti vīnu dzert, tad ieej tu un guli pie tā, ka dzimumu gādājam no sava tēva.
Pea pongipongi ai, naʻe pehē ʻae lea ʻae ʻuluaki ki he tehina, “Vakai, naʻaku mohe ʻanepō ki heʻeku tamai; pea ke ta fakainu uaine ia he poōni foki; pea ke ʻalu kiate ia ke mo mohe, koeʻuhi ke ai ha hako ʻi heʻeta tamai.”
35 Un tās arī tanī naktī deva savam tēvam vīnu dzert, un tā jaunākā cēlās un gulēja pie tā, un tas nenomanīja, kad tā apgūlās, nedz kad tā cēlās.
Pea naʻa na fakainu uaine ʻena tamai ʻi he pō ko ia foki; pea ʻalu ange ʻae tehina, ʻo mohe mo ia pea naʻe ʻikai te ne ʻilo ʻene tokoto hifo, pe ko ʻene tuʻu hake.
36 Un Lata abas meitas tapa grūtas no sava tēva.
Pea feitama ai fakatouʻosi pe ʻae ongo ʻofefine ʻo Lote ki heʻena tamai.
37 Un tā pirmdzimušā dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Moabs, šis ir Moabiešu tēvs līdz šai dienai.
Pea fanauʻi ʻe he ʻuluaki ʻae tama, pea ne ui hono hingoa ko Moape, ko e tamai ia ʻae kakai Moape, ʻo aʻu ki he ʻaho ni.
38 Un tā jaunākā dzemdēja arī dēlu un nosauca viņa vārdu Ben-Ammi: šis ir Amona bērnu tēvs līdz šai dienai.
Pea fanauʻi foki ʻe he tehina ʻae tama, pea ne ui ia ko Peniami: ʻaia ko e tamai ʻae ngaahi fānau ʻa ʻAmoni, ʻo aʻu ki he ʻaho ni.
