Pirmā Mozus 16

1 Un Sāraī, Ābrama sieva, tam nedzemdēja, un tai bija kalpone no Ēģiptes, Hāgare vārdā.

A: ibala: me idua Selai da ema mano hame lai. E da aligime esalu. Be Idibidi hawa: hamosu a: fini ea dio amo Ha: iga da Selai ea fidisu esalu.

2 Un Sāraī sacīja uz Ābramu: redzi, Tas Kungs man ir liedzis dzemdēt, ej jel pie manas kalpones, vai es caur viņu nemantotu dzimumu. Un Ābrams klausīja Sāraī balsij.

Amaiba: le Selai da A: bala: mema amane sia: i, “Hina Gode da hamobeba: le, na da mano lamu hamedei. Di amola na hawa: hamosu a: fini gilisili golama. Amo hou hamobeba: le, na da mano lamu.” A: ibala: me da Selai ea sia: da defea dawa: i.

3 Tad Sāraī, Ābrama sieva, ņēma Hāgari, to Ēģiptieti, savu kalponi, kad Ābrams desmit gadus bija dzīvojis Kanaāna zemē, un deva to par sievu Ābramam, savam vīram.

Amaiba: le, A:ibala: me da Ga: ina: ne soge ganodini ode 10 esalu, Selai da ea Idibidi hawa: hamosu a: fini amo Ha: iga amo A: ibala: me ema doaga: ma: ne, ema i dagoi.

4 Un viņš gāja pie Hāgares, un tā tapa grūta. Kad nu tā redzēja, ka bija grūta, tad viņas valdniece bija nicināta viņas acīs.

E da Ha: iga amola gilisili golale, Ha: iga da mano lale abula agui ba: i. Ha: iga da ea abula agui dawa: beba: le, hidale ea hina Selai amo higale ba: i.

5 Tad Sāraī sacīja uz Ābramu: tu dari nepareizi; savu kalponi es esmu devusi tavā klēpī, un nu viņa redz sevi grūtu esam, un es esmu nicināta viņas acīs; Tas Kungs lai tiesā starp mani un tevi.

Amalalu, Selai da A: ibala: mema amane sia: i, “Di fawane da wadela: le hamobeba: le, na da se naba. Na da na hawa: hamosu a: fini dima i dagoi. Amola wali e da abula agui amo dawa: beba: le, nama higasa. Hina Gode Hifawane da sia: mu. Na hou da defeala: o dia hou da defeala: ? Na hihi gala mabu.”

6 Un Ābrams sacīja uz Sāraī: redzi, tava kalpone ir tavā rokā, dari tai, kā tev patīk.

A: ibala: me da bu adole i, “Defea! Dia hawa: hamosu a: fini da dia lobo ganodini gagui. Dia hanaiga ema hamoma.” Amalalu, Selai da Ha: igama se iasu. Ha: iga da se nababeba: le, hobea: i.

7 Un Sāraī to pārmācīja, un tā aizbēga no viņas; un Tā Kunga eņģelis to atrada pie ūdens akas tuksnesī, pie tās akas uz Šuras ceļa.

Hobeale, e da gu hano amo logo gadenene galu doaga: i. Amoga, a:igele dunu da ema misi.

8 Un tas sacīja: Hāgare, Sāraī kalpone, no kurienes tu nāci un uz kurieni tu ej? Un tā sacīja: es bēgu no savas valdnieces Sāraī.

E da Ha: igama amane sia: i, “Ha: iga! Selai ea hawa: hamosu a: fini! Di da habidili misibala: ? Amola habidili masa: bela: ?” Ha: iga da bu adole i, “Na da na ouligisu Selai amo yolesimusa: hobealala.”

9 Tad Tā Kunga eņģelis tai sacīja: griezies atpakaļ pie savas valdnieces un pazemojies apakš viņas rokas.

Hina Gode Ea a: igele dunu da Ha: igama amane sia: i, “Dia hinama buhagili, ea sia: noga: le nabima!”

10 Un Tā Kunga eņģelis uz to sacīja: Es vairodams vairošu tavu dzimumu, un to neskaitīs liela pulka dēļ.

E eno amane sia: i, “Na da dia mano fi bagadedafa hamomu. Amaiba: le, ilia idimu defei da hamedei agoane ba: mu.”

11 Un Tā Kunga eņģelis uz to sacīja: redzi, tu esi grūta un dzemdēsi dēlu; nosauc viņa vārdu Ismaēls, tāpēc ka Tas Kungs tavas bēdas paklausījis.

Hina Gode Ea a: igele dunu da eno ema amane sia: i, “Dia hagomo ganodini da mano esala. Di da dunu mano lalelegemu. Hina Gode da dia se nabasu nababeba: le, di da ema Isiama: ile dio asulima.

12 Un tas būs cilvēks kā meža ēzelis; viņa roka būs pret ikkatru, un ikkatra roka pret viņu, un viņš dzīvos visu savu brāļu priekšā.

E da nimi dougi defele ba: mu. E da dunu huluane ilima ha lai ba: mu. Amola dunu huluane da ema ha lai ba: mu. E da eaeya huluane ilima ha laiwane ba: mu.”

13 Un tā nosauca Tā Kunga vārdu, kas ar viņu bija runājis: Tu esi tas stiprais Dievs, kas mani redz; jo tā sacīja: vai es šeit gan neesmu pakaļ skatījusies Tam, kas mani uzlūkojis?

Ha: iga da Hina Godema eno dio asuli. E amane sia: i, “Di da ‘Gode na Ba: lala’. Na da wali ‘Gode na Ba: lala’, amo ba: i dagoi.”

14 Tāpēc to aku sauc par Beer Lekai-Roī (tas ir: par dzīvā aku, kas mani uzlūko); redzi, tā ir starp Kādešu un Baredu.

Amaiba: le, hano nasu amo da Ga: idisie amola Bilede dogoa diala-amoma ilia dio sia: sa amo. “Esalebe Hina Gode E da na ba: lala amo Ea Hano.”

15 Un Hāgare dzemdēja Ābramam dēlu, un Ābrams nosauca savu dēlu, ko Hāgare tam bija dzemdējusi, par Ismaēli.

Amalalu, Ha: iga da A: ibala: mema dunu mano lalelegei. A: ibala: me da amo mano e lai ema Isiama: ile dio asuli.

16 Un Ābrams bija astoņdesmit un sešus gadus vecs, kad Hāgare viņam Ismaēli dzemdēja.

Ha: iga da A: ibala: mema mano i, amo esoga A: ibala: me ea lalelegele ode esalu defei da 86 galu.