Pirmā Mozus 11
1 Un visai pasaulei bija vienāda mēle un vienāda valoda.
Or tutta la terra parlava la stessa lingua e usava le stesse parole.
2 Un kad tie aizgāja pret rītiem, tad tie atrada klajumu Sineārzemē un tur apmetās,
E avvenne che, essendo partiti verso l’Oriente, gli uomini trovarono una pianura nel paese di Scinear, e quivi si stanziarono.
3 Un sacīja cits uz citu: Iesim, taisīsim ķieģeļus un dedzināt dedzināsim; un tie ķieģeļi tiem bija akmeņu vietā, un zemes piķis tiem bija kaļķu vietā.
E dissero l’uno all’altro: “Orsù, facciamo dei mattoni e cociamoli col fuoco!” E si valsero di mattoni invece di pietre, e di bitume invece di calcina.
4 Un tie sacīja: Iesim, taisīsim sev pilsētu un torni, kura gals debesīs, un celsim sev vārdu, lai neizklīstam pa visu zemes virsu.
E dissero: “Orsù, edifichiamoci una città ed una torre di cui la cima giunga fino al cielo, e acquistiamoci fama, onde non siamo dispersi sulla faccia di tutta la terra”.
5 Tad Tas Kungs nonāca zemē, apraudzīt to pilsētu un to torni, ko tie cilvēku bērni cēla.
E l’Eterno discese per vedere la città e la torre che i figliuoli degli uomini edificavano.
6 Un Tas Kungs sacīja: redzi, tie ir viena tauta un tiem visiem ir viena valoda, un to viņi iesākuši darīt; un nu tie no nekā nenostāsies, ko tie apņēmušies darīt.
E l’Eterno disse: “Ecco, essi sono un solo popolo e hanno tutti il medesimo linguaggio; e questo è il principio del loro lavoro; ora nulla li impedirà di condurre a termine ciò che disegnano di fare.
7 Nolaidīsimies zemē un sajauksim tiem tur viņu valodu, ka lai neviens nesaprot sava tuvākā valodu.
Orsù, scendiamo e confondiamo quivi il loro linguaggio, sicché l’uno non capisca il parlare dell’altro!”
8 Tad Tas Kungs tos izklīdināja no turienes pa visu zemes virsu, un tie atstājās no pilsētas celšanas.
Così l’Eterno li disperse di la sulla faccia di tutta la terra, ed essi cessarono di edificare la città.
9 Tādēļ viņas vārds tapa nosaukts Bābele, jo Tas Kungs tur sajauca visas zemes valodu, un no turienes Tas Kungs tos izklīdināja pa visu zemes virsu.
Perciò a questa fu dato il nome di Babel perché l’Eterno confuse quivi il linguaggio di tutta la terra, e di la l’Eterno li disperse sulla faccia di tutta la terra.
10 Šie ir Šema dzimumi: Šems bija simts gadus vecs un dzemdināja Arvaksadu, divus gadus pēc ūdensplūdiem.
Questa è la posterità di Sem. Sem, all’età di cent’anni, generò Arpacshad, due anni dopo il diluvio.
11 Un Šems dzīvoja pēc tam, kad Arvaksadu bija dzemdinājis, piecsimt gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
E Sem, dopo ch’ebbe generato Arpacshad, visse cinquecento anni e generò figliuoli e figliuole.
12 Un Arvaksads dzīvoja trīsdesmit un piecus gadus un dzemdināja Šalu.
Arpacshad visse trentacinque anni e generò Scelah; e Arpacshad, dopo aver generato Scelah,
13 Un Arvaksads dzīvoja pēc tam, kad Šalu bija dzemdinājis, četrsimt un trīs gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
visse quattrocento anni e generò figliuoli e figliuole.
14 Un Šalus dzīvoja trīsdesmit gadus un dzemdināja Ēberu.
Scelah visse trent’anni e generò Eber;
15 Un Šalus dzīvoja pēc tam, kad Ēberu bija dzemdinājis, četrsimt un trīs gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
e Scelah, dopo aver generato Eber, visse quattrocentotre anni e generò figliuoli e figliuole.
16 Un Ēbers dzīvoja trīsdesmit un četrus gadus un dzemdināja Pelegu.
Eber visse trentaquattro anni e generò Peleg;
17 Un Ēbers dzīvoja pēc tam, kad Pelegu bija dzemdinājis, četrsimt un trīsdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
ed Eber, dopo aver generato Peleg, visse quattrocento trenta anni e generò figliuoli e figliuole.
18 Un Pelegs dzīvoja trīsdesmit gadus un dzemdināja Regu.
Peleg visse trent’anni e generò Reu;
19 Un Pelegs dzīvoja pēc tam, kad Regu bija dzemdinājis, divsimt un deviņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
e Peleg, dopo aver generato Reu, visse duecentonove anni e generò figliuoli e figliuole.
20 Un Regus dzīvoja trīsdesmit un divus gadus un dzemdināja Serugu,
Reu visse trentadue anni e generò Serug;
21 Un Regus dzīvoja pēc tam, kad Serugu bija dzemdinājis, divsimt un septiņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
e Reu, dopo aver generato Serug, visse duecentosette anni e generò figliuoli e figliuole.
22 Un Serugs dzīvoja trīsdesmit gadus un dzemdināja Nahoru.
Serug visse trent’anni e generò Nahor;
23 Un Serugs dzīvoja pēc tam, kad Nahoru bija dzemdinājis, divsimt gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
e Serug, dopo aver generato Nahor, visse duecento anni e generò figliuoli e figliuole.
24 Un Nahors dzīvoja divdesmit un deviņus gadus un dzemdināja Tāru,
Nahor visse ventinove anni e generò Terah;
25 Un Nahors dzīvoja pēc tam, kad Tāru bija dzemdinājis, simts deviņpadsmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
e Nahor, dopo aver generato Terah, visse centodiciannove anni e generò figliuoli e figliuole.
26 Un Tārus dzīvoja septiņdesmit gadus un dzemdināja Ābramu, Nahoru un Hāranu.
Terah visse settant’anni e generò Abramo, Nahor e Haran.
27 Un šie ir Tārus dzimumi: Tārum dzima Ābrams, Nahors un Hārans, un Hāranam dzima Lats.
E questa è la posterità di Terah. Terah generò Abramo, Nahor e Haran; e Haran generò Lot.
28 Bet Hārans nomira priekš sava tēva Tārus savā dzimtenē, iekš Ur Kaldejā.
Haran morì in presenza di Terah suo padre, nel suo paese nativo, in Ur de’ Caldei.
29 Un Ābrams un Nahors apņēma sievas. Ābrama sievas vārds bija Sāraī, un Nahora sievas vārds bija Milka, Hārana meita; Hārans bija Milkas un Jiskas tēvs.
E Abramo e Nahor si presero delle mogli; il nome della moglie d’Abramo era Sarai; e il nome della moglie di Nahor, Milca, ch’era figliuola di Haran, padre di Milca e padre di Isca.
30 Un Sāraī bija neauglīga, un viņai nebija bērna.
E Sarai era sterile; non aveva figliuoli.
31 Un Tārus ņēma Ābramu, savu dēlu, un Latu, Hārana dēlu, sava dēla dēlu, un Sāraī, savu vedeklu, Ābrama, sava dēla, sievu, un ar tiem cēlās un gāja no Ur iekš Kaldejas, ka ietu uz Kanaāna zemi; un tie nāca līdz Hāranai un tur mājoja.
E Terah prese Abramo, suo figliuolo, e Lot, figliuolo di Haran, cioè figliuolo del suo figliuolo, e Sarai sua nuora, moglie d’Abramo suo figliuolo, e uscirono insieme da Ur de’ Caldei per andare nel paese di Canaan; e, giunti a Charan, dimorarono quivi.
32 Un Tārus dienas bija divsimt un pieci gadi, un Tārus nomira Hāranā.
E il tempo che Terah visse fu duecentocinque anni; poi Terah morì in Charan.
