Pāvila Vēstule Galatiešiem 5
1 Tad nu pastāviet tai svabadībā, uz ko Kristus mūs ir atsvabinājis, un neliekaties atkal gūstīties kalpošanas jūgā.
Til fridom hev Kristus frigjort oss; statt difor faste og lat deim ikkje få dykk inn att under trældoms ok!
2 Redzi, es Pāvils jums saku: ja jūs topat apgraizīti, tad Kristus jums nederēs nenieka.
Sjå, eg, Paulus, segjer dykk, at um de let dykk umskjera, so vil Kristus inkje gagna dykk.
3 Un atkal es apliecināju ikvienam cilvēkam, kas top apgraizīts, ka tam visa bauslība jātur.
Atter vitnar eg for kvart menneskje som let seg umskjera, at han er skuldig til å halda heile lovi.
4 Jūs esat atkāpušies no Kristus, jūs, kas caur bauslību gribat tapt taisnoti; jūs žēlastību esat pazaudējuši:
De som vil verta rettferdiggjorde ved lovi, de er skilde frå Kristus, de er falne ut or nåden.
5 Jo no ticības mēs garā gaidām taisnības cerību.
For i trui ventar me i Anden på det som rettferdi gjev oss von um;
6 Jo iekš Kristus Jēzus nedz apgraizīšana ko spēj, nedz priekšāda, bet ticība, kas caur mīlestību spēcīga parādās.
for i Kristus Jesus gjeld korkje umskjering eller fyrehud noko, men berre tru som er verksam i kjærleik.
7 Jūs gan labi tecējāt; kas jūs ir aizkavējis, ka jūs patiesībai nepaklausāt?
De heldt godt fram; kven hindra dykk frå å lyda sanningi?
8 Tā pierunāšana nav no Tā, kas jūs aicina.
Denne yverteljingi er ikkje frå honom som kalla dykk.
9 Maz rauga saraudzē visu mīklu.
Ein liten surdeig syrer heile deigen.
10 Es droši uz jums paļaujos iekš Tā Kunga, ka jūs citu prātu neturēsiet; bet kas jūs sajauc, tas nesīs to sodu, lai būtu, kas būdams.
Eg hev den tiltru til dykk i Herren, at de inkje anna vil tenkja. Men den som forviller dykk, han skal få sin dom, kven han so er.
11 Bet, brāļi, ja es vēl apgraizīšanu sludināju, kam tad vēl topu vajāts? Tad tā piedauzīšanās pie krusta jau būtu mitējusies.
Men eg, brør, um eg enno forkynner umskjering, kvi vert eg endå forfylgd? då er vel krossens støytestein burtteken.
12 Kaut jel arī tie taptu graizīti, kas jūs musina!
Gjev dei måtte skjera seg sjølve sund, dei som eggjar dykk upp!
13 Jo, brāļi, jūs uz svabadību esat aicināti; tikai ne uz tādu svabadību, ka miesai ir vaļa; bet kalpojiet cits citam mīlestībā.
For de, brør, er kalla til fridom. Bruk berre ikkje fridomen til høve for kjøtet; men ten kvarandre i kjærleik!
14 Jo visa bauslība vienā vārdā top piepildīta, proti šinī; Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu.
for heile lovi er uppfyllt i eitt bod, i dette: «Du skal elska næsten din som deg sjølv!»
15 Bet ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits no cita netiekat aprīti.
Men dersom de bit og et kvarandre, so sjå til at de ikkje et kvarandre upp!
16 Bet es saku: staigājiet garā, tad jūs miesas kārību nepadarīsiet.
Men eg segjer: Ferdast i Anden, so skal de ikkje fullføra kjøtsens lyst!
17 Jo miesai gribās pret garu un garam pret miesu, un tie stāv viens otram pretī, ka jūs nedarāt, ko gribat.
For kjøtet er huga tvert imot Anden, men Anden imot kjøtet; for desse stend imot kvarandre, so de ikkje skal gjera det som de vil.
18 Bet ja jūs no Gara topat vadīti, tad jūs neesat apakš bauslības.
Men dersom de vert drivne av Anden, då er de ikkje under lovi.
19 Bet miesas darbi ir zināmi, ka laulības pārkāpšana, maucība, nešķīstība, bezkaunība,
Men kjøtsens gjerningar er openberre, slike som: Utukt, ureinskap, lauslivnad,
20 Elkadievība, burvība, ienaids, bāršanās, nīdēšanās, dusmības, ķildas, šķelšanās, viltīgas mācības,
avgudsdyrking, trolldom, fiendskap, kiv, ovund, vreide, stridssykja, tvidrag, sundringar,
21 Skaudības, slepkavības, plītēšanas, rīšanas, un kas šiem līdzīgi; no tiem es jums papriekš saku, tā kā jau esmu sacījis, ka tie, kas tādas lietas dara, Dieva valstību neiemantos.
misunning, mord, drykk, svir og meir slikt; um dette segjer eg dykk fyreåt, likesom eg fyrr hev sagt, at dei som fer med slikt, skal ikkje erva Guds rike.
22 Bet Tā Gara auglis ir: mīlestība, līksmība, miers, pacietība, laipnība, labprātība, ticība, lēnprātība, sātība.
Men Andens frukt er kjærleik, gleda, fred, langmod, mildskap, godleik, truskap,
23 Pret tādiem nav bauslība.
spaklynde, fråhald. Mot slike er ikkje lovi.
24 Bet tie, kas Kristum pieder, savu miesu ir krustā situši ar tām kārībām un iekārošanām.
Men dei som høyrer Kristus Jesus til, dei hev krossfest kjøtet med fysnorne og lysterne.
25 Ja mēs garā dzīvojam, tad lai arī garā staigājam.
Liver me i Anden, so lat oss og ferdast i Anden!
26 Lai nedzenamies pēc nīcīga goda, cits citu kaitinādami, cits citu skauzdami.
Lat oss ikkje søkja fåfengd æra, so me eggjar kvarandre og ovundar kvarandre!
