Pāvila Vēstule Galatiešiem 4
1 Bet Es jums saku: kamēr mantinieks vēl ir bērns, tad starp viņu un kalpu nav nekādas starpības, jebšu viņš kungs ir pār visu mantu.
Now I say, that the heir, as long as he is a child, differeth in no respect from a bond-servant, though he is lord of all;
2 Bet viņš ir apakš pārstāvētājiem un sargiem līdz tam no tēva nospriestam laikam.
but is under guardians and stewards, until the time appointed by the father.
3 Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, bijām kalpu kārtā apakš pasaules likumu sākumiem.
So also we, when we were children, were in bondage under the rudiments of the world;
4 Bet kad tā laika piepildīšana nāca, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu apakš bauslības,
but when the fullness of the time came, God sent forth his Son, born of a woman, born under the Law,
5 Ka Viņš tos, kas bija apakš bauslības, atpirktu, ka mēs to bērnu tiesu dabūtu.
to redeem those under the Law, that we might be adopted as sons.
6 Un kad nu jūs esat bērni, tad Dievs Sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, tas sauc: Abba, Tēvs!
And to show that ye are sons, God sent forth the Spirit of his Son into our hearts, crying, Abba, Father!
7 Tad nu vairs neesi kalps, bet bērns; bet ja bērns, tad arī Dieva mantinieks caur Kristu.
So then thou art no longer a bond-servant, but a son; and if a son, then an heir through God.
8 Bet to brīdi, kad jūs Dievu neatzināt, jūs esat kalpojuši tiem, kas pēc būšanas nav dievi.
But at that time, indeed, when ye knew not God, ye were in slavery to those who in their nature are not gods;
9 Un tagad, kad jūs Dievu atzīstat, bet jo vairāk, kad no Dieva esat atzīti, - kā jūs atkal griežaties pie tiem vājiem un tukšiem sākumiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot?
but now, after having known God, or rather having been known by God, how is it that ye are turning back to the weak and beggarly rudiments to which ye wish to be again in bondage?
10 Jūs cienījat dienas un mēnešus un laikus un gadus.
Do ye observe days, and months, and times, and years?
11 Man bail jūsu dēļ, ka tik nebūšu velti pie jums strādājis.
I fear for you, lest I may have bestowed upon you labor in vain.
12 Topiet tādi, kā es; jo arī es esmu tapis tāds, kā jūs, brāļi, es jūs lūdzu. - Jūs man neko neesat pāri darījuši.
Brethren, I beseech you, become as I am, for I also have become as ye are; ye injured me in nothing.
13 Bet jūs zināt, ka es pirmoreiz miesas vājības dēļ jums evaņģēliju esmu sludinājis;
Nay, ye know that it was on account of an infirmity of the flesh that I preached the gospel to you the former time,
14 Un tā pārbaudīšana, kas jums caur manu miesu notikusi, jums nav bijusi nicināma nedz nepanesama, bet jūs mani esat uzņēmuši tā kā Dieva eņģeli, tā kā Kristu Jēzu.
and my trial which was in my flesh ye did not despise nor spurn; but received me as an angel of God, yea, as Christ Jesus.
15 Tad nu, kāda līksmība jums to brīdi bija? Jo es jums dodu liecību, ka jūs, ja tas būtu varējis būt, savas acis būtu izrāvuši un man devuši.
How great then was your boasting of happiness! for I bear you witness, that if possible, ye would have plucked out your eyes, and have given them to me.
16 Vai tad es nu jūsu ienaidnieks esmu tapis, jums patiesību sacīdams?
So then, have I become your enemy because I tell you the truth?
17 Tie iekarst jūsu dēļ, kā nav labi, bet tie jūs grib novērst, lai jūs atkal iekarstu viņu dēļ.
They show a zeal for you, but not in honesty; yea, they wish to exclude you, that ye may be zealous for them.
18 Bet labi ir vienmēr iekarst laba dēļ un ne tad vien, kad es esmu klāt pie jums.
But it is good to be an object of zeal in what is good always, and not only when I am present with you.
19 Mani bērniņi, ko es atkal dzemdēju ar sāpēm, tiekams Kristus iekš jums nāk redzams,
My children, with whom I am again in travail until Christ be formed in you, —
20 Es gan vēlētos, tagad pie jums būt un citādā balsī runāt; jo man jūsu dēļ padoma pietrūkst.
I could wish indeed to be present with you now, and to change my tone, for I am in perplexity about you.
21 Sakiet man, jūs, kas apakš bauslības gribat būt, vai jūs bauslību neesat dzirdējuši?
Tell me, ye that desire to be under the Law, do ye not hear the Law?
22 Jo ir rakstīts, ka Ābrahāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās.
For it is written, that Abraham had two sons; the one by the bondwoman, the other by the freewoman.
23 Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu.
But the one by the bondwoman was born after the flesh; while the one by the freewoman was through the promise.
24 Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Hāgare.
Which things are written allegorically; for these women are two covenants; the one from Mount Sinai, who beareth children into bondage, which is Hagar;
25 Jo Hāgare ir tas Sina kalns Arābijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem.
for the word Hagar is Mount Sinai in Arabia; and she corresponds to the Jerusalem now existing, for she is in bondage with her children;
26 Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte.
but the Jerusalem that is above is free, and she is our mother.
27 Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi, izsaucies un gavilē tu, kas bērnu sāpes necieti; jo tai tukšai ir daudz bērnu, vairāk nekā tai, kas ir apprecēta.
For it is written: “Rejoice, thou barren that bearest not; break forth and cry, thou that travailest not; for many are the children of the desolate one, rather than of her who hath the husband.”
28 Bet mēs, brāļi, esam apsolīšanas bērni, tā kā Īzaks.
But ye, brethren, as Isaac was, are children of a promise.
29 Bet itin kā to brīdi tas, kas bija piedzimis pēc miesas, vajāja to, kas bija piedzimis pēc Gara, tāpat arī tagad.
But as at that time he that was born after the flesh persecuted him that was born through the Spirit, so it is now.
30 Bet ko tas raksts saka? Izmet to kalponi un viņas dēlu; jo tam kalpones dēlam nebūs mantot ar tās svabadās dēlu.
But what saith the scripture? “Cast out the bondwoman and her son; for the son of the bondwoman shall not be heir with the son of the freewoman.”
31 Tāpēc, brāļi, mēs neesam tās kalpones bērni, bet tās svabadās.
So then, brethren, we are not children of a bondwoman, but of the freewoman.
