Pāvila Vēstule Galatiešiem 1
1 Pāvils, apustulis ne no cilvēkiem, nedz caur kādu cilvēku, bet caur Jēzu Kristu un Dievu To Tēvu, kas To uzmodinājis no miroņiem,
Paul, an apostle, ( not of men, neither by man, but by Jesus Christ, and God the Father, who raised him from the dead; )
2 Un visi brāļi, kas pie manis ir, Galatijas draudzēm.
And all the brethren which are with me, unto the Assemblies of Galatia:
3 Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, Tā Tēva, un mūsu Kunga Jēzus Kristus,
Grace be to you and peace from God the Father, and from our Lord Jesus Christ,
4 Kas pats ir nodevies par mūsu grēkiem, ka mūs izrautu no šās tagadējas niknās pasaules pēc mūsu Dieva un Tēva prāta. (aiōn g165)
Who gave himself for our sins, that he might deliver us from this present evil world, according to the will of God and our Father: (aiōn g165)
To whom be glory for ever and ever. Amen. (aiōn g165)
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz no tā, kas jūs ir aicinājis caur Kristus žēlastību, topat nogriezti uz citu evaņģēliju;
I marvel that ye are so soon removed from him that called you into the grace of Christ unto another gospel:
7 Un tomēr cita nav, bet tikai kādi rodas, kas jūs sajauc un Kristus evaņģēliju grib pārgrozīt.
Which is not another; but there be some that trouble you, and would pervert the gospel of Christ.
8 Bet ja arī mēs, vai eņģelis no debesīm jums pasludinātu citu evaņģēliju pār to, ko esam pasludinājuši, tas lai ir nolādēts.
But though we, or an angel from heaven, preach any other gospel unto you than that which we have preached unto you, let him be anathema.
9 Itin kā jau esam sacījuši, tā es nu vēl reiz saku: ja kas jums pasludina citu evaņģēliju pār to, ko jūs esat dabūjuši, tas lai ir nolādēts.
As we said before, so say I now again, If any man preach any other gospel unto you than that ye have received, let him be anathema.
10 Jo vai es tagad cilvēkiem runāju pa prātam vai Dievam? Jeb vai es meklēju cilvēkiem patikt? Jo ja es cilvēkiem patiktu, tad es nebūtu Kristus kalps.
For do I now persuade men, or God? or do I seek to please men? for if I yet pleased men, I should not be the servant of Christ.
11 Bet es jums daru zināmu, brāļi, ka tas evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav pēc cilvēku prāta.
But I certify you, brethren, that the gospel which was preached of me is not after man.
12 Jo es to arī neesmu dabūjis nedz mācījies no cilvēka, bet caur Jēzus Kristus parādīšanu.
For I neither received it of man, neither was I taught it, but by the revelation of Jesus Christ.
13 Jo jūs jau sen esat dzirdējuši par manu dzīvošanu Jūdu ticībā, ka Dieva draudzi pārlieku esmu vajājis un postījis,
For ye have heard of my conversation in time past in the Jews’ religion, how that beyond measure I persecuted the Assembly of God, and wasted it:
14 Un biju pārāks Jūdu ticībā pār daudz citiem, kas manā ciltī bija manos gados, un biju tēvišķu iestādījumu pārlieku dedzīgs pārstāvētājs.
And profited in the Jews’ religion above many my equals in mine own nation, being more exceedingly zealous of the traditions of my fathers.
15 Bet kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un caur Savu žēlastību aicinājis, patika,
But when it pleased God, who separated me from my mother’s womb, and called me by his grace,
16 Savu Dēlu parādīt iekš manis, ka es Viņa evaņģēliju sludinātu starp pagāniem, tad es padoma neņēmos no miesām un asinīm,
To reveal his Son in me, that I might preach him among the heathen; immediately I conferred not with flesh and blood:
17 Nedz gāju atpakaļ uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet tūdaļ nogāju uz Arābiju un atkal atgriezos atpakaļ uz Damasku.
Neither went I up to Jerusalem to them which were apostles before me; but I went into Arabia, and returned again unto Damascus.
18 Pēc tam, pēc trīs gadiem es nogāju uz Jeruzālemi, iepazīties ar Pēteri, un paliku pie tā piecpadsmit dienas.
Then after three years I went up to Jerusalem to see Peter, and abode with him fifteen days.
19 Bet citu nevienu no apustuļiem neredzēju, kā vien Jēkabu, Tā Kunga brāli.
But other of the apostles saw I none, save James the Lord’s brother.
20 Bet ko jums rakstu, redzi, to apliecināju Dieva priekša, ka es nemeloju.
Now the things which I write unto you, behold, before God, I lie not.
21 Pēc tam nācu uz Sīrijas un uz Ķiliķijas zemēm.
Afterwards I came into the regions of Syria and Cilicia;
22 Bet no vaiga nebiju pazīstams Jūdu zemes draudzēm, kas ir iekš Kristus.
And was unknown by face unto the Assemblies of Judaea which were in Christ:
23 Bet tie to vien bija dzirdējuši, ka tas, kas citkārt mūs vajāja, tagad sludina to ticību, ko tas citkārt postīja.
But they had heard only, That he which persecuted us in times past now preacheth the faith which once he destroyed.
24 Un tie par mani pagodināja Dievu.
And they glorified God in me.
