Ezras 1
1 Persiešu ķēniņa Kirus pirmā gadā, lai piepildītos Tā Kunga vārds caur Jeremijas muti, Tas Kungs pamodināja Persiešu ķēniņa Kirus garu, ka viņš ar vārdiem un arī ar grāmatām pa visu savu valsti lika izsludināt un sacīt:
E higa mokwongo mar loch Sairas ruodh Pasia, mondo ochop singo mar wach Jehova Nyasaye mane Jeremia okoro, Jehova Nyasaye nowuoyo gi chuny Sairas ruodh Pasia mondo ogol lendo e pinye duto koketo e ndiko kama:
2 Tā saka Kirus, Persiešu ķēniņš: Tas Kungs, debesu Dievs, man devis visas pasaules valstis, un Tas man pavēlējis, Viņam namu uzcelt Jeruzālemē, Jūdu zemē.
Ma e gima Sairas ruodh Pasia wacho: “‘Jehova Nyasaye, ma Nyasach polo, osemiya pinjeruodhi duto manie piny kendo oseyiera mondo agerne hekalu e Jerusalem manie piny Juda.
3 Kas nu jūsu starpā ir no Viņa ļaudīm, lai viņa Dievs ir ar to, un lai tas iet uz Jeruzālemi Jūdu zemē, un lai uzceļ Tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas Jeruzālemē dzīvo.
Ngʼato angʼata kuom joge manie dieru, mad Nyasache bed kode, mondo odhi Jerusalem man Juda mi oger hekalu mar Jehova Nyasaye, ma Nyasach Israel, Nyasaye man Jerusalem.
4 Un kas vēl atlikuši visās vietās, kur tie piemīt, lai tās vietas ļaudis tiem palīdz ar sudrabu un zeltu un ar mantu un ar lopiem un arī ar laba prāta dāvanu priekš Jeruzālemes Dieva nama.
To ji moa kamoro amora ma joma otony nyalo bet ni koro odakie mondo ochiwne fedha gi dhahabu, kod gik miuso gi kweth mag dhok, to gi chiwo mar hera ne hekalu mar Nyasaye e Jerusalem.’”
5 Tad Jūda un Benjamina cilts tēvi un priesteri un leviti cēlās ar visiem, kam Dievs garu pamodināja uz ceļu doties, uzcelt Tā Kunga namu Jeruzālemē.
Eka jotend anywola mar Juda kod Benjamin, gi jodolo kod jo-Lawi, ngʼato angʼata ma Nyasaye nomulo chunye, noikore dhi kendo gero od Jehova Nyasaye man Jerusalem.
6 Un visi viņu apkārtējie stiprināja viņu rokas ar sudraba traukiem, ar zeltu, ar mantu un lopiem un dārgiem zemes augļiem, bez tām labprātīgām upuru dāvanām.
Jobathgi duto noyworogi gi gige fedha kod dhahabu, kod gik miuso gi kweth mag dhok, kod mich ma nengone tek, kaachiel gi chiwo mar hera.
7 Un ķēniņš Kirus atdeva Tā Kunga nama traukus, ko NebukadNecars no Jeruzālemes bija aizvedis un nolicis sava dieva namā.
Kata kamano, Ruoth Sairas nochiwo gigo mane mag hekalu mar Jehova Nyasaye, mane Nebukadneza oyudo osegolo Jerusalem mi otero e hekalu mar nyasache.
8 Un Kirus, Persiešu ķēniņš, tos atdeva caur mantas sargu Mitredatu, un tas tos ieskaitīja Šešbacaram, Jūda virsniekam.
Sairas ruodh Pasia nowacho ni okelgi gi jakeno, Mithredath, mane okwanogi ne Sheshbaza jatend Juda.
9 Un šis ir viņu skaits: trīsdesmit zelta bļodas, tūkstoš sudraba bļodas, divdesmit deviņi naži,
Ma e kwan gik mane ochiw: Dise mag dhahabu piero adek, dise mag fedha alufu achiel, kareche mag fedha piero ariyo gochiko,
10 Trīsdesmit zelta biķeri, četrsimt desmit citi sudraba biķeri un tūkstoš citi trauki.
bakunde mag dhahabu piero adek, bakunde machalre mag fedha mia angʼwen gapar, gik mamoko mitiyogo alufu achiel.
11 Visu zelta un sudraba trauku bija piectūkstoš četrsimt. Šos visus Šešbacars pārveda, kad tie aizvestie no Bābeles gāja atpakaļ uz Jeruzālemi.
Gigo duto mane itiyogo mane olosi gi dhahabu kod fedha noromo alufu abich kod mia angʼwen. Sheshbaza nobiro gi gigi duto e kinde mane joma ne otwe noa Babulon kadhi Jerusalem.
