Ezras 8

1 Šie nu ir viņu cilts virsnieki ar savu radu rakstu, kas ar mani (no Bābeles) aizgāja, kad Bābeles ķēniņš Artakserksus valdīja:

Ti so torej vodje njihovih očetov in to je rodovnik tistih, ki so z menoj odšli gor iz Babilona, v kraljevanju kralja Artakserksa.

2 No Pinehas bērniem: Geršons; no Ītamara bērniem: Daniēls; no Dāvida bērniem: Hatus;

Od Pinhásovih sinov Geršóm. Od Itamárjevih sinov Daniel. Od Davidovih sinov Hatúš.

3 No Šekanijas bērniem, (no Pareus bērniem): Zaharija, un ar viņu simts un piecdesmit no vīriešu kārtas skaitīti;

Od Šehanjájevih sinov, od Paróševih sinov Zeharjá, in z njim je bilo po rodovniku preštetih sto petdeset moških.

4 No PaātMoaba bērniem: Elioēnajus, Serajas dēls, un ar viņu divsimt no vīriešu kārtas;

Od Pahat Moábovih sinov Eljoenáj, Zerahjájev sin in z njim dvesto moških.

5 No Šekanijas bērniem: Jeaziēļa dēls, un ar viņu trīssimt no vīriešu kārtas;

Od Šehanjájevih sinov Jahaziélov sin in z njim tristo moških.

6 Un no Adina bērniem: Ebeds, Jonatāna dēls, un ar viņu piecdesmit no vīriešu kārtas;

Tudi od Adínovih sinov Jonatanov sin Ebed in z njim petdeset moških.

7 Un no Elama bērniem: Ješaja, Atalijas dēls, un ar viņu septiņdesmit no vīriešu kārtas;

Od Elámovih sinov Ataljájin sin Ješajá in z njim sedemdeset moških.

8 Un no Šefatijas bērniem: Zebadija, Mikaēļa dēls, un ar viņu astoņdesmit no vīriešu kārtas;

Od Šefatjájevih sinov Mihaelov sin Zebadjá in z njim osemdeset moških.

9 No Joaba bērniem: Obadija, Jeīeļa dēls, un ar viņu divsimt un astoņpadsmit no vīriešu kārtas;

Od Joábovih sinov Jehiélov sin Obadjá in z njim dvesto osemnajst moških.

10 Un no Šelomita bērniem: Josivijas dēls, un ar viņu simts un sešdesmit no vīriešu kārtas;

Od Šelomítovih sinov Josifjájev sin in z njim sto šestdeset moških.

11 Un no Bebajus bērniem: Zaharija, Bebajus dēls, un ar viņu divdesmit un astoņi no vīriešu kārtas;

Od Bebájevih sinov Bebájev sin Zeharjá in z njim osemindvajset moških.

12 Un no Azgada bērniem: Johanans, Katana dēls, un ar viņu simts un desmit no vīriešu kārtas;

Od Azgádovih sinov Katánov sin Johanán in z njim sto deset moških.

13 Un no Adonikama pēdējiem bērniem, kam šie vārdi: Elivelets, Jeīels un Šemaja, un ar tiem sešdesmit no vīriešu kārtas;

Od zadnjih sinov Adonikáma, katerih imena so ta: Elifélet, Jeiél, Šemajá in z njimi šestdeset moških.

14 Un no Biģevajus bērniem: Utajus un Zabuds, un ar tiem septiņdesmit no vīriešu kārtas.

Tudi od Bigvájevih sinov Utáj in Zabúd in z njima sedemdeset moških.

15 Un es tos sapulcēju pie tās upes, kas tek uz Aķevu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas. Tad es lūkoju uz tiem ļaudīm un priesteriem un neatradu neviena no Levja bērniem.

Zbral sem jih skupaj k reki, ki teče proti Ahaváju in tam smo tri dni ostali v šotorih in opazoval sem ljudstvo in duhovnike, pa tam nisem našel nobenega izmed Lévijevih sinov.

16 Tad es sūtīju tos virsniekus, Eliēzeru un Ariēlu un Šemaju un Elnatanu un Jaribu un Elnatanu un Nātanu un Zahariju un Mešulamu, un tos mācītājus Jojaribu un Elnatanu,

Potem sem poslal po Eliézerja, po Ariéla, po Šemajája, po Elnatána, po Jaríba, po Elnatána, po Natána, po Zeharjá in po Mešuláma, vodilne može. Tudi po Jojaríba in po Elnatána, razumna moža.

17 Un sūtīju tos ar pavēli pie virsnieka Idus uz Kasifju. Un es liku tos vārdus viņu mute, ko tiem bija runāt uz Idu un viņa brāļiem, Dieva nama kalpotājiem Kazpijā, mums atvest kalpus priekš mūsu Dieva nama.

Poslal sem jih z zapovedjo k Idóju, vodju pri kraju Kasífja in povedal sem jim, kaj naj rečejo Idóju in njegovim bratom Netinimcem na kraju Kasífja, da naj bi k nam privedli služabnike za hišo našega Boga.

18 Un tā, kā mūsu Dieva labā roka bija pār mums, tie mums atveda IžZekelu no Maēlas, Levja dēla, Israēla dēla, bērniem, un Šerebiju ar viņa dēliem un viņa brāļiem, astoņpadsmit,

Z dobro roko našega Boga nad nami so nam privedli razumnega moža izmed Mahlíjevih sinov, sinú Lévijevega, sinú Izraelovega in Šerebjá z njegovimi sinovi in njegovimi brati, osemnajst;

19 Un Hašabiju un arī Jezaju no Merarus bērniem, ar viņa brāļiem un ar viņa dēliem, divdesmit,

in Hašabjá in z njim Ješajá izmed Meraríjevih sinov, njegove brate in njegove sinove, dvajset.

20 Un no tiem Dieva nama kalpotājiem, ko Dāvids un tie lielkungi bija pielikuši kalpot levitiem, divsimt un divdesmit, kas visi ar vārdu tika nosaukti.

Tudi od Netinimcev, ki so jih David in princi določili za službo Lévijevcem, dvesto in dvajset Netinimcev. Vsi izmed njih so bili določeni po imenu.

21 Tad es tur izsaucu gavēni pie Aķevas upes, ka mums bija pazemoties priekš sava Dieva vaiga un no viņa meklēt labu ceļu sev un saviem bērniem un visām savām mantām.

Potem sem tam, pri reki Ahavá, razglasil post, da bi se lahko užalostili pred našim Bogom, da od njega iščemo pravo pot za sebe in za svoje malčke in za vse svoje imetje.

22 Jo man bija kauns, no ķēniņa lūgties karaspēku un jātniekus, kas mums palīdzētu ceļā pret ienaidniekiem. Jo mēs uz ķēniņu bijām runājuši sacīdami: mūsu Dieva roka ir pār visiem, kas viņu meklē, tiem par labu, bet viņa spēks un bardzība pret visiem, kas no viņa atkāpjas.

Kajti sram me je bilo, da od kralja zahtevam četo vojakov in konjenikov, da nam pomagajo zoper sovražnika na poti, ker smo kralju govorili, rekoč: »Roka našega Boga je za dobro nad vsemi tistimi, ki ga iščejo, toda njegova moč in njegov bes sta proti vsem tem, ki ga zapustijo.«

23 Tā mēs gavējām un lūdzām savu Dievu, un viņš mūs paklausīja.

Tako smo se postili in glede tega iskali svojega Boga in on je bil izprošen od nas.

24 Un es atšķīru divpadsmit no priestera virsniekiem, Šerebiju, Hašabiju, un desmit no viņu brāļiem līdz ar viņiem.

Potem sem ločil dvanajst izmed vodij duhovnikov: Šerebjája, Hašabjája in deset od njihovih bratov z njimi

25 Un es tiem iesvēru to sudrabu un zeltu un tos traukus par cilājamo upuri mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padoma devēji un viņa lielkungi un viss Israēls, cik atradās, bija dāvinājuši.

in jim odtehtal srebro, zlato in posode, celó daritev hiše našega Boga, ki so jih kralj, njegovi svetovalci, njegovi poveljniki in ves tam prisoten Izrael, darovali.

26 Es tad viņiem rokā iesvēru sešsimt piecdesmit talentus sudraba un simts talentus sudraba trauku un simts talentus zelta,

V njihove roke sem celo odtehtal šeststo petdeset talentov srebra in sto talentov srebrnih posod in sto talentov zlata,

27 Un divdesmit zelta biķerus, tūkstoš drakmu vērtībā, un divus vara traukus no spoža laba vara, skaistus kā no zelta.

tudi dvajset umivalnikov iz zlata za tisoč darejkov in dve posodi iz finega bakra, dragoceni kakor zlato.

28 Un es uz tiem sacīju: jūs esat svēti Tam Kungam, un tie trauki ir svēti līdz ar to sudrabu un zeltu, kas ir labprātības dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam.

Rekel sem jim: »Vi ste sveti Gospodu. Tudi posode so svete in srebro in zlato sta prostovoljno darovana Gospodu, Bogu vaših očetov.

29 Esiet modrīgi un glabājiet to, kamēr jūs to iesverat priesteru un levitu virsniekiem un Israēla cilts virsniekiem Jeruzālemē Dieva nama kambaros.

Pazite in varujte jih, dokler jih ne stehtamo pred vodji duhovnikov in Lévijevcev in vodji Izraelovih očetov v Jeruzalemu, v sobah Gospodove hiše.«

30 Tad tie priesteri un leviti ņēma to iesvērto zeltu un sudrabu un tos traukus, tos nest uz Jeruzālemi uz mūsu Dieva namu.

Tako so duhovniki in Lévijevci vzeli težo srebra, zlata in posod, da jih prinesejo v Jeruzalem, v hišo našega Boga.

31 Un mēs aizgājām no Aķevas upes pirmā mēneša divpadsmitā dienā, iedami uz Jeruzālemi, un mūsu Dieva roka bija pār mums un mūs izglāba no ienaidnieku rokas, un no tiem, kas ceļā uz mums glūnēja.

Potem smo se na dvanajsti dan prvega meseca odpravili od reke Ahavá, da gremo v Jeruzalem in roka našega Boga je bila nad nami in osvobodil nas je iz roke sovražnika in takih, ki ob poti prežijo v zasedi.

32 Un mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas.

In prišli smo v Jeruzalem ter tam ostali tri dni.

33 Un ceturtā dienā mēs iesvērām to sudrabu un zeltu un tos traukus mūsu Dieva namā Ūrijas dēlam, priesterim Meremotam rokā, un līdz ar viņu Eleazaram, Pinehas dēlam, un līdz ar viņiem Jozabadam, Ješuūs dēlam, un Noadijam, Benujus dēlam, levitiem,

Torej na četrti dan so bile po roki Urijájevega sina Meremóta, duhovnika, srebro, zlato in posode stehtane v hiši našega Boga in z njim je bil Pinhásov sin Eleazar in z njim sta bila Lévijevca Ješúov sin Jozabád in Binújev sin Noádja,

34 Pēc skaita un svara no visa, un viss tas svars tai laikā tapa uzrakstīts.

po številu in po teži vsake in vsa teža je bila ob tistem času zapisana.

35 Un to aizvesto bērni, kas no cietuma bija pārnākuši, upurēja dedzināmos upurus Israēla Dievam, divpadsmit vēršus priekš visa Israēla, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņas avis, divpadsmit āžus par grēku upuri, visu par dedzināmo upuri Tam Kungam.

Tudi otroci tistih, ki so bili odvedeni proč, ki so prišli iz ujetništva, so darovali žgalne daritve Izraelovemu Bogu: dvanajst bikcev za ves Izrael, šestindevetdeset ovnov, sedeminsedemdeset jagnjet, dvanajst kozlov za daritev za greh. Vse to je bila žgalna daritev Gospodu.

36 Un tie atdeva ķēniņa pavēles ķēniņa zemes valdītājiem un zemes soģiem viņpus upes. Un šie aizstāvēja tos ļaudis un Dieva namu.

Kraljeva naročila so izročili kraljevim poročnikom in voditeljem na tej strani reke in ti so podpirali ljudstvo in Božjo hišo.