Ezras 5
1 Un pravieši Hagaja un Zaharija, Idus dēls, sludināja tiem Jūdiem, kas Jūdā un Jeruzālemē dzīvoja, - Israēla Dieva vārdā tie uz viņiem runāja.
Pea koe ongo palōfita, ko Hakeai ko e palōfita, mo Sakalia ko e foha ʻo Ito, naʻa na lea ki he kakai Siu naʻe ʻi Siuta mo Selūsalema ʻi he huafa ʻoe ʻOtua ʻo ʻIsileli, ʻio, kiate kinautolu.
2 Tad Zerubabels, Šealtiēļa dēls, un Ješuūs, Jocadaka dēls, cēlās un sāka uzcelt Dieva namu Jeruzālemē, un līdz ar tiem tie Dieva pravieši, kas tos iedrošināja.
Pea naʻe tuʻu hake ʻa Selupepeli ko e foha ʻo Sialiteli, mo Sesua ko e foha ʻo Sosataki, pea kamata langa ʻae fale ʻoe ʻOtua ʻaia ʻoku ʻi Selūsalema; pea naʻe ʻiate kinautolu ʻae kau palōfita ʻoe ʻOtua ke tokoniʻi ʻakinautolu.
3 Tanī laikā pie tiem atnāca Tatnajs, zemes valdītājs viņpus upes, un ŠetarBoznajs ar saviem biedriem, un uz tiem tā sacīja: kas jums atvēlējis, šo namu uztaisīt un šo mūri uzcelt?
Pea naʻe haʻu kiate kinautolu ʻi he kuonga ko ia ʻa Tatinei, ko e pule ʻi he potu kauvai ni ʻoe vaitafe, mo Sita-Posinei, mo hona ngaahi kaumeʻa, ʻonau lea pehē kiate kinautolu, “Ko hai kuo ne fekau ʻakimoutolu ke langa ʻae fale ni, pea ke fakamaʻopoʻopo ʻae ʻā maka ni?”
4 Tad mēs viņiem sacījām to vīru vārdus, kas šo darbu taisīja.
Pea naʻa mau tala kiate kinautolu ʻo pehē ni, “Ko e hā ʻae hingoa ʻae kau tangata, ʻoku fai ʻae langa fale ni?
5 Bet viņu Dieva acs bija pār Jūdu vecajiem, ka tie viņus neaizkavēja, kamēr šī lieta Dārijam nāca zināma un tie grāmatu par to dabūja atpakaļ.
Ka ko e fofonga ʻo honau ʻOtua naʻe ʻi he kau mātuʻa ʻoe kakai Siu, ko ia naʻe ʻikai te nau faʻa fai ke taʻofi, kaeʻoua ke hoko atu ia kia Talaiasi: pea naʻa nau toki ʻave hono tali tohi ki he meʻa ni.
6 Šis ir tās grāmatas raksts, ko Tatnajs, zemes valdītājs viņpus upes, ar ŠetarBoznaju un viņa biedriem, Avarzaķiešiem, kas viņpus upes dzīvoja, rakstīja ķēniņam Dārijam.
“Ko hono hiki eni ʻoe tohi ʻaia naʻe fai mo ʻatu kia Talaiasi ko e tuʻi, ʻe Tatinei ko e pule ʻi he potu kauvai ni ʻoe vaitafe, mo Sita-Posinei, mo hono kaumeʻa ko e kau ʻAfasatikai, ʻaia naʻe ʻi he potu kauvai ni ʻoe vaitafe.
7 Tie sūtīja viņam grāmatu un tanī tā bija rakstīts: viss miers lai ir ķēniņam Dārijam.
“Naʻa nau ʻave ʻae tohi kiate ia, ʻaia naʻe tohi ʻi ai ʻo pehē; Ke ʻia Talaiasi ko e tuʻi ʻae fiemālie lahi.
8 Ķēniņam lai ir zināms, ka mēs esam nogājuši Jūda zemē tā lielā Dieva namā, kas top uzcelts no cirstiem akmeņiem, un baļķi top ielikti sienās, un darbs top tikuši(rūpīgi) darīts un izdodas labi caur viņu rokām.
“Ke ʻilo ʻe he tuʻi, naʻa mau ʻalu ki he fonua ko Siuta, ki he fale ʻoe ʻOtua lahi, ʻaia ʻoku langa ʻaki ʻae ngaahi maka lalahi, pea kuo ʻai ʻae ngaahi ʻakau ʻi he ngaahi ʻā maka, pea ʻoku fai fakavave ʻae ngāue ni, pea ʻoku monūʻia ia ʻi honau nima.
9 Mēs tad esam vaicājuši tos vecajus un uz viņiem sacījuši: kas jums atvēlējis, šo namu uzcelt un šo mūri uztaisīt?
“Pea naʻa mau fehuʻi ai ki he kau mātuʻa ko ia, ʻo mau pehē kiate kinautolu, Ko hai naʻa ne fekau kiate kimoutolu ke langa ʻae fale ni, pea ke fakamaʻopoʻopo ʻae ngaahi ʻā maka ni?
10 Mēs arī viņu vārdus esam izprasījuši no tiem, tev dot ziņu un rakstīt to vīru vārdus, kas viņu virsnieki.
Pea naʻa mau fehuʻi ki honau hingoa foki, koeʻuhi ke fakapapau kiate koe, pea ke mau tohi ʻae hingoa ʻoe kau tangata ʻoku tuʻukimuʻa ʻiate kinautolu.
11 Bet tie mums atdeva tādu atbildi un sacīja: mēs esam debesu un zemes Dieva kalpi un uzceļam to namu, kas jau sen priekšgados bijis uzcelts, jo liels Israēla ķēniņš to uzcēlis un pabeidzis.
Pea naʻa nau tali mai, ʻo pehē, ‘Ko e kau tamaioʻeiki ʻakimautolu ʻoe ʻOtua ʻoe langi mo māmani, pea ʻoku mau langa ʻae fale ʻaia naʻe langa ʻi he taʻu lahi kuo hili, ʻaia naʻe langa ʻe he tuʻi lahi ʻo ʻIsileli pea fokotuʻu.
12 Tādēļ vien ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši to debesu Dievu, viņš tos nodevis Kaldeja NebukadNecara, Bābeles ķēniņa, rokā, un tas šo namu nopostījis un tos ļaudis aizvedis cietumā uz Bābeli.
Kae hili ʻae fakatupu ʻe heʻemau ngaahi tamai ʻae houhau lahi ʻoe ʻOtua ʻoe langi, naʻa ne tuku ʻakinautolu ki he nima ʻo Nepukanesa ko e tuʻi ʻo Papilone, ko e tangata Kalitia, ʻaia naʻa ne maumauʻi ʻae fale ni, pea ne fetuku ʻae kakai ki he mamaʻo ki Papilone.
13 Bet Bābeles ķēniņa Kirus pirmā gadā ķēniņš Kirus pavēlējis, šo Dieva namu uzcelt.
Ka ʻi he ʻuluaki taʻu ʻo Kolesi ko e tuʻi ʻo Papilone ko e tuʻi ko ia ko Kolesi naʻa ne fai ʻae fono ke langa ʻae fale ni ʻoe ʻOtua.
14 Un arī Dieva nama zelta un sudraba traukus, ko NebukadNecars izvedis no Dieva nama Jeruzālemē un tos novedis sava dieva namā uz Bābeli, tos ķēniņš Kirus ir ņēmis no Bābeles dieva nama, un tie ir atdoti vienam ar vārdu Šešbacars, ko viņš bija iecēlis par zemes valdītāju.
Pea ko e ngaahi ipu koula foki mo e siliva ʻoe fale ʻoe ʻOtua, ʻaia naʻe toʻo ʻo ʻave ʻe Nepukanesa mei he faletapu ʻaia naʻe ʻi Selūsalema, pea ʻomi ki he faletapu ʻo Papilone, naʻe toʻo ia ʻe Kolesi ko e tuʻi mei he faletapu ʻo Papilone, pea naʻe tuku ia ki he nima ʻoe tokotaha ko hono hingoa ko Sesipasa, ʻaia naʻa ne fakanofo ko e pule.
15 Un viņš uz to sacīja: ņem šos traukus, ej un noved tos uz to Dieva namu, kas Jeruzālemē, un lai tas Dieva nams top uzcelts savā vietā.
ʻO ne pehē kiate ia, Toʻo ʻae ngaahi nāunau ni, pea ʻalu, ʻo fetuku ia ki he faletapu ʻaia ʻoku ʻi Selūsalema, pea tuku ke langa ʻae fale ʻoe ʻOtua ʻi hono potu.
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika pamatu Dieva namam Jeruzālemē, un tā no tā laika līdz šim ir strādāts, bet ne pabeigts.
Pea naʻe haʻu ai ʻae Sesipasa ko ia, pea ne ʻai hono tuʻunga ʻoe fale ʻo Sihova ʻaia ʻoku ʻi Selūsalema: pea talu ʻae kuonga ko ia ʻo fai mai kuo langa ia, ka ʻoku teʻeki ai ʻosi ia.’
17 Ja nu ķēniņam patīk, tad lai meklē ķēniņa mantu namā, kas Bābelē, vai tā ir, ka no ķēniņa Kirus pavēlēts, uzcelt Dieva namu Jeruzālemē, un lai ķēniņa pavēle par to mums top sūtīta.
“Pea ko eni, kapau ʻoku matalelei ki he tuʻi, tuku ke kumi ʻi he fale koloa ʻoe tuʻi, ʻaia ʻoku ʻi Papilone, pe kuo pehē pe, [pe ʻikai], pe naʻe fai ha fono ʻo Kolesi ke langa ʻae fale ni ʻoe ʻOtua ʻi Selūsalema, pea ke fekau ʻe he tuʻi ʻaia ʻoku lelei hono loto ki ai ʻi he meʻa ni.”
