Ezras 4
1 Kad nu Jūda un Benjamina pretinieki dzirdēja, ka tie no cietuma pārnākušie atkal ceļ namu Tam Kungam, Israēla Dievam,
Na, i te rongonga o nga hoariri o Hura raua ko Pineamine e hanga ana e te hunga i whakaraua nei te temepara o Ihowa, o te Atua, o Iharaira;
2 Tad tie nāca pie Zerubabela un pie tiem cilts tēviem un uz tiem sacīja: mēs celsim līdz ar jums. Jo mēs meklējam jūsu Dievu tāpat kā jūs, un tam esam upurējuši no tā laika, kad EsarHadons, Asīrijas ķēniņš, mūs atvedis uz šejieni.
Katahi ka haere ki a Herupapera, ki nga upoko o nga whare o nga matua, ka mea ki a ratou, Kia hanga tahi tatou; e rapu ana hoki matou i to koutou Atua, e pena ana me koutou; he patu whakahere tonu hoki ta matou ki a ia, no nga ra o Etara Harono k ingi o Ahiria, i kawea mai ai matou ki konei.
3 Bet Zerubabels un Ješuūs un tie atlikušie Israēla cilts tēvi uz viņiem sacīja: jums nenākās ar mums celt namu mūsu Dievam, bet mēs gribam priekš sev uzcelt Tam Kungam, Israēla Dievam, kā mums Kirus, Persiešu ķēniņš, pavēlējis.
Otiia ko Herupapera ratou ko Hehua, ko era atu o nga upoko o nga whare o nga matua o Iharaira ka mea ki a ratou, Kahore he ahatanga a koutou ki a matou e hanga ai e koutou te whare mo to matou Atua; engari ma matou tonu e hanga, hei mea ki a Ihow a, ki te Atua o Iharaira; ko ta Kingi hairuha, kingi o Pahia tena i whakahau ai ki a matou.
4 Tad tās zemes ļaudis nogurdināja Jūdu ļaužu rokas un atbiedēja tos no celšanas,
Na ka whakawarea nga ringa o te iwi o Hura e te iwi o te whenua, whakararurarua ana ratou kei hanga;
5 Un pirka pret tiem padomniekus, iznīcināt viņu nodomu visā Kirus, Persiešu ķēniņa, laikā, līdz Darius, Persiešu ķēniņa, valdīšanai.
A i utua e ratou etahi kaiwhakapuaki korero hei whakakahore mo to ratou whakaaro i nga ra katoa o Hairuha kingi o Pahia, a tae noa ki te kingitanga o Tariuha kingi o Pahia.
6 Un kad Ahasverus valdīja, viņa valdīšanas iesākumā, tie rakstīja sūdzības grāmatu pret Jūda un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
Na, i te kingitanga o Ahahueruha, i te timatanga o tona kingitanga, ka tuhituhia e ratou he kupu whakahe mo nga tangata o Hura, o Hiruharama.
7 Un Artakserksus dienās Bišlams, Mitredats, Tabeēls un citi viņu biedri rakstīja Artakserksum, Persiešu ķēniņam. Un tas grāmatas raksts bija sīriski rakstīts un sīriski tulkots.
Na, i nga ra o Arataherehe ka tuhituhi a Pihirama, a Mitirerata, a Tapeere me era atu o o ratou hoa ki a Arataherehe kingi o Pahia. Na, ko te tuhituhinga o te pukapuka, no Hiria nga reta; no Hiria ano te reo.
8 Kanclers Rehums un rakstu vedējs Zimzajus rakstīja grāmatu pret Jeruzālemi ķēniņam Artakserksum ar šiem vārdiem:
Na Rehumu kaitiaki ture raua ko Himihai kaituhituhi i tuhituhi te pukapuka whakahe mo Hiruharama ki a Arataherehe, ki te kingi, koia tenei:
9 Toreiz (rakstīja): kanclers Rehums un rakstu vedējs Zimzajus un citi viņu biedri, no Dinas, no Arvaksadas, no Tarplas, no Avarzijas, no Arakas, no Bābeles, no Zuzanas, no Deas, no Elama,
Na kei te tuhituhi a Rehumu kaitiaki ture, a Himihai kaituhituhi, ratou ko era atu o o raua hoa, ko nga Rinai, ko nga Aparahataki, ko nga Taraperi, ko nga Aparahi, ko nga Arakewi, ko nga tangata o Papurona, ko nga Huhanaki, ko nga Rehawi, ko nga Erami,
10 Un citas tautas, ko tas lielais un slavējamais Aznavars atvedis un tām licis dzīvot Samarijas pilsētās, un tie citi viņpus upes, un tā projām.
Me era atu ano o nga iwi i whakahekea mai e Ahanapere, e taua tangata nui, ingoa nui, a whakanohoia ana e ia ki nga pa o Hamaria, me era atu wahi i tera taha o te awa, a tera atu nga kupu.
11 Un šis ir tas raksts, ko tie viņam, proti ķēniņam Artakserksum, sūtīja: tavi kalpi, tie vīri viņpus upes, un tā projām.
Ko nga kupu tenei o te pukapuka i tukua e ratou ki a Kingi Arataherehe, Na au pononga, na nga tangata i tera taha o te awa, a tera atu nga kupu.
12 Lai ķēniņam ir zināms, ka tie Jūdi, kas no tevis aizgājuši, pie mums atnākuši uz Jeruzālemi, uzceļ to dumpīgo un nikno pilsētu, uztaisa mūrus un izlabo pamatus.
Kia mohiotia tenei e te kingi, ko nga Hurai i haere mai i tou taha, kua tae mai ki a matou ki Hiruharama; kei te hanga ratou i taua pa tutu, kino; kua whakaturia e ratou nga taiepa, kua oti ano nga turanga te honohono.
13 Tad nu lai ķēniņam ir zināms: kad šī pilsēta taps uzcelta un tie mūri būs uztaisīti, tad tie nedos meslus, tiesu un muitu, un tā ķēniņiem nāks zudums.
Na kia mohiotia tenei e te kingi, ki te hanga tenei pa, ki te whakaturia te taiepa, e kore e homai e ratou nga takoha taonga, nga takoha tangata, nga takoha huarahi: penei ka pa he raru ki nga kingi.
14 Kad nu mēs visi no ķēniņa pils sāli un maizi ēdam, un mums nepieklājās redzēt ķēniņa zudumu, tad esam sūtījuši un ķēniņam ziņu par to devuši,
Na, i te mea e kai ana matou i te tote o te whare o te kingi, a e kore e tika kia titiro matou ki te kingi e whakaititia ana, koia i unga ai e matou he tangata kia mohio ai te kingi;
15 Lai meklē tavu tēvu laiku grāmatā, tad tu atzīsi, šo pilsētu esam bijušu dumpīgu un ķēniņiem un valstīm pretīgu pilsētu, un ka tie jau no vecu veciem laikiem dumpojušies, - tāpēc šī pilsēta ir izpostīta.
Kia rapua ai i roto i te pukapuka whakamahara a ou matua: a ka kitea e koe i roto i te pukapuka whakamahara, a ka mohio koe he pa tutu tenei pa, he kino ki nga kingi me nga whenua, a he whakaoho whakakeke ta ratou i reira i mua: ko te mea hoki t era i whakangaromia ai tenei pa.
16 Mēs ķēniņam darām zināmu, ka, ja šī pilsēta taps uzcelta un viņas mūri taps sataisīti, tev caur to nekas vairs neatliks viņpus upes.
E whakaatu ana tenei matou ki te kingi, ki te hanga tenei pa, a ka oti ona taiepa te whakatu, ma reira ka kore he wahi mou i tera taha o te awa.
17 Tad ķēniņš sūtīja atkal grāmatu kanclerim Rehumam un rakstu vedējam Zimzajum un tiem citiem viņu biedriem, kas Samarijā dzīvoja, un tiem citiem viņpus upes: mieru! Un tā projām.
Katahi ka tukua he kupu e te kingi ki a Rehumu kaitiaki ture, ki a Himihai kaituhituhi, ki era atu hoki o o raua hoa e noho ana i Hamaria, i era atu wahi ano o te whenua i tera taha o te awa, Kia ora, a tera atu nga kupu.
18 Tā grāmata, ko jūs man esat sūtījuši, manā priekšā skaidri izlasīta.
Ko te pukapuka i tukua mai nei e koutou ki a matou kua ata korerotia ki toku aroaro.
19 Un es esmu pavēlējis, lai meklē. Un ir atrasts, ka šī pilsēta priekšlaikos pret ķēniņiem ir cēlusies, un ka tur ir celts dumpis un nemiers.
Na kua whakahau nei ahau, a kua rapua, kua kitea he pa whakakeke tena i mua ki nga kingi; he mahi tutu, he mahi whakakeke ta reira.
20 Vareni ķēniņi bijuši Jeruzālemē un valdījuši pār visu zemi viņpus upes, un tiem doti mesli, tiesa un muita.
He kingi nunui ano hoki o Hiruharama i kingi ki nga whenua katoa i tena taha o te awa; i hoatu ano he takoha taonga, he takoha tangata, he takoha huarahi ki a ratou.
21 Tāpēc pavēliet, ka šiem vīriem būs liegt, šo pilsētu uztaisīt, kamēr no manis nāks pavēle.
Na, kiia e koutou kia whakamutua te mahi a ena tangata, kia kaua hoki tena pa e hanga, kia hoatu ra ano e ahau tetahi atu ture.
22 Sargājaties tad, ka nepārskataties, lai ļaunums nevairojās un ķēniņam nenāk zudums.
Na kia tupato kei mangere ki tenei mea: me tuku koia te he kia tupu hei he mo nga kingi?
23 Kad nu ķēniņa Artakserksus grāmatas raksts bija izlasīts Rehuma un rakstu vedēja Zimzaja un viņu biedru priekšā, tad tie cēlās steigšus uz Jeruzālemi pret tiem Jūdiem un tos aizkavēja ar varu un spēku.
Heoi, i te korerotanga o nga kupu o te pukapuka a Kingi Arataherehe ki te aroaro o Rehumu, o Himihai kaituhituhi ratou ko o raua hoa, hohoro tonu ratou ki Hiruharama ki nga Hurai, na, uaua tonu te ringa i whakamutua ai ta ratou.
24 Tad tas darbs pie Dieva nama Jeruzālemē mitējās un palika mierā līdz Persiešu ķēniņa Dārija valdīšanas otram gadam.
Katahi ka mutu te mahi o te whare o te Atua i Hiruharama. Mutu ake a taea noatia te rua o nga tau o te kingitanga o Tariuha kingi o Pahia.
