< Ezras 3 >
1 Kad nu septītais mēnesis atnāca, un Israēla bērni bija savās pilsētās, tad tie ļaudis sapulcējās Jeruzāleme tā kā viens vienīgs vīrs.
Lhasagi ahunglhin toh kilhonin Israelte chu ama ama khopia ahung chenglut taovin ahi. Hichun Israel mipite jouse chu lungkhat tah in Jerusalem’ah ahung kikhom taovin ahi.
2 Un Ješuūs, Jocadaka dēls, cēlās ar saviem brāļiem, tiem priesteriem un Zerubabels, Šealtiēļa dēls, ar saviem brāļiem, un uzcēla Israēla Dieva altāri, uz viņa upurēt dedzināmos upurus, kā stāv rakstīts Mozus, Tā Dieva vīra, bauslībā.
Hichun Jehozadak chapa Jeshua chu athempu chan khompiho Shealtiel chapa Zerubabel leh ainsung mite toh ahung kitho hom uvin, Israel Pathen maicham chu ahin sapha tauvin ahi. Pathen mipa Mose thuhil banga pumgo thilto chu Pakai maichama asem got u ahi.
3 Un tie uzcēla to altāri savā vietā, gan bīdamies no tās zemes tautām, un uz tā upurēja dedzināmos upurus Tam Kungam, dedzināmos upurus rītos un vakaros,
Israelte chun amun a anacheng saho chu ginna anei vangun maicham chu asempha uvin ahi. Hijou chun amahon jingkah nilhah in Pakai maicham achun pumgo thilto anabol jeng un ahi.
4 Un turēja lieveņu svētkus, kā stāv rakstīts, un upurēja ikdienas dedzināmos upurus pēc tā skaita, kā pienācās, ikdienas savus;
Amahon Lhambuh Kut abollun, hichu Mose daan dungjuija niseh le anikho a ngaichat dolla pumgo thiltoa kilhaina ding jongchu atoh jengun ahi.
5 Un pēc tam arī tos nemitējamos dedzināmos upurus un kā nākas jaunos mēnešos un visos, Tam Kungam svētītos svētkos un priekš ikviena, kas Tam Kungam atnesa kādu labprātības dāvanu.
Pakaiyin agonpeh u dungjuijin, angaija pumgo thilto dinga apediu ahin lhathah jousea kibol thilto ding ahin chuleh kumlhum seh a kut ho dingin, ahin tohdoh jiuvin ahi.
6 No septītā mēneša pirmās dienas tie iesāka Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus; bet Tā Kunga nama pamats vēl nebija likts.
Lhambuh Kut kipat masang ni somle nga chan nileh thempu hon Pakai kom’ah pumgo thilto a dingin kilhaina anei masa jiuvin ahi. Hichehi Pakai houin kisah masang’a govam kilhaina chu ana pantauvin ahi.
7 Un tie deva naudu akmeņu cirtējiem un amatniekiem un ēst un dzert un eļļu Sidoniešiem un Tiriešiem, lai tie vestu ciedru kokus no Lībanus jūrmalā uz Jazu, kā Kirus, Persiešu ķēniņš, tiem bija vēlējis.
Hijouchun mipiten thihkheng them holeh thingthem bolho athalah un chuleh Tyre leh Sidon akonin thing kitan bongho ahinpo uvin, aman dingin nehle chah lengpitwi le Olive thao anapeuvin ahi. Thingtum hochu Lebanon molla konin ahinpo uvin Mediterannean Twikhanglen pang juijah Joppa geijin akithol lhah sah un ahi. Hichehi Cyrus lengpa phatsah na noiya abol'u ahi.
8 Tad nu otrā gadā pēc viņu atnākšanas pie Dieva nama Jeruzālemē, otrā mēnesī, Zerubabels, Šealtiēļa dēls, un Ješuūs, Jocadaka dēls, un tie atlikušie no viņu brāļiem, priesteri un leviti un visi, kas no cietuma zemes bija pārnākuši Jeruzālemē, iesāka un iecēla tos levitus, kas divdesmit gadus veci un pāri, par uzraugiem pie Tā Kunga nama darba.
Tun Jerusalem ahunglhun jou’u kumni le lhani channa in Pathen Houin sah akipan taovin ahi. Natongho chu sohchanna a kona hung potdoh jouse le Shealtiel chapa Zerubababel chuleh Jehozadak chapa Jeshua leh athempu chanpi hotoh chuleh Levite kum somni lhing holeh aval hochu Pakai houin sahphatna in alamkaijin ana pangun ahi.
9 Un Ješuūs, viņa dēli un viņa brāļi, Kadmiēls un viņa dēli, un Jūda dēli stāvēja kā viens vienīgs vīrs, uzraugi būdami pār tiem, kas to darbu pie Tā Kunga nama darīja, tāpat Henadada bērni, viņu dēli un viņu brāļi, tie leviti.
Pathen houin sa hochu Jeshua le achate chule asopiteho Kadmiel le asopiho chujongleh Hodaviah chilhah ho jouse avesui jin ana pang un ahi. Hiche anatoh naova hin Henadad insung leh evite nana kithopiu vin ahi.
10 Kad nu tie amatnieki Tā Kunga namam lika pamatu, tad nostādīja priesterus amata drēbēs ar bazūnēm un levitus, Asafa dēlus, ar pulkstenīšiem, To Kungu teikt ar Dāvida, Israēla ķēniņa dziesmām.
Hiche insaho hin Pakai houin chu aleibul ahin tundoh phat uvin thempu hon avon’u ahin kivon’un sumkon mut dingin amun cheh u ahi kilo uvin ahi. Hiteng chuleh David lengpan anasemtoh bangin Asaph chilhah ten Pakai thangvahna in atumging thei ho ahin suging uvin ahi.
11 Un tie dziedāja viens par otru, To Kungu teikdami un slavēdami, ka Tas ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi pār Israēli. Un visi ļaudis gavilēja ar lielu gavilēšanu, To Kungu teikdami, ka pamats bija likts Tā Kunga namam.
Thangvah pumin Pakai vahchoila ahinsaovin ahi: “Amahi aphabehseh jenge! Aman Israelte alungset nahi tonsot nading ahi!” atiuve. Hijouchun mipi chun Pakai Houin leibul chu ahung kitundoh jeh chun Pakai thangvahna in hasap in asam un ahi.
12 Bet daudz priesteru un levitu un cilts tēvu, kas bija veci, kas bija redzējuši to pirmo namu, kad tie šim namam redzēja pamatu liekam, tad tie raudāja gauži. Bet daudz atkal pacēla savas balsis ar gavilēšanu un ar prieku,
Ahinlah thempuhon atehse holeh Levite chuleh phung upa dang ho Pakai Houin masa ana mukha jouse chu ha kan akap un ahi. Mipi adangho vang chu kipah tahin hasap’in asam un ahi.
13 Tā ka tie ļaudis nevarēja izšķirt to gaviļu un prieka balsi no ļaužu raudāšanas, jo tie ļaudis gavilēja ar skaņu gavilēšanu, un tā skaņa bija tālu dzirdama.
Akipanao husa leh mipi phabep kana ogin chutoh kigom in hatah in ana thongin ahileh gamlatah a umhon jong ajaphauvin ahi.