< Ecechiela 5 >
1 Un tu, cilvēka bērns, ņem sev asu nazi, bārdas dzinēja nazi tev būs ņemt, un nodzen ar to savu galvu un savu bārdu; pēc ņem svarus un dali tos (matus).
Kami capa, haikaek kanoe to la ah, sam aatkung ih haita kanoe to lah loe, na lu hoi toektaboe mui to aah hanah patoh ah; to pacoengah kazit to coi tah ah loe, sam to tapraek ah.
2 Trešo tiesu sadedzini ar uguni pilsētas vidū, kad aplēģerēšanas dienas pagalam; trešo tiesu ņem un sacērt to ar zobenu viņai visapkārt, un trešo tiesu izkaisi vēja, un Es izvilkšu zobenu viņiem pakaļ
Vangpui takuihaih ni koep naah, sam ahmuen thumto thungah ahmuen maeto la ah loe, vangpui thungah hmai hoi thlaek ah; ahmuen thumto thungah ahmuen maeto haita hoi takroek pet loe, ahmuen thumto thungah ahmuen maeto takhi thungah haeh ah; to sam to ka patomh moe, sumsen hoiah ka boeng han.
3 Un ņem no tiem kādu mazumiņu un iesien to savas drēbes stūrī,
Sam to zetta ah la ah loe, laprawn hoiah tapawk ah.
4 Un ņem vēl no tiem un iemet ugunī un sadedzini tos ar uguni; no tiem izies uguns pār visu Israēla namu.
Lak pacoengah, hmai thungah va ah loe, hmai kangsak ah; to hmai loe Israel imthung takohnawk boih khaeah pha tih.
5 Tā saka Tas Kungs Dievs: šī ir Jeruzāleme, ko Es esmu iecēlis vidū starp pagāniem, un viņai visapkārt ir zemes.
Angraeng Sithaw mah, Hae loe Jerusalem ni; vangpui taengah kaom prae kaminawk hoi prae congcanawk salakah anih to ka suek.
6 Bet viņa turējās pretī Manām tiesām, noziegdamās vairāk nekā pagāni, un Maniem likumiem nekā tās valstis, kas viņai visapkārt; jo tie ir atmetuši Manas tiesas un nav staigājuši Manos likumos.
Toe Jerusalem loe ka lok takroekhaih to zaesakhaih bangah paqoi lat, a taengah kaom prae kaminawk hoi prae congcanawk pong kanung kue ah, ka paek ih lok to aek o; ka lok takroekhaih to pahnawt o moe, ka paek ih loknawk baktiah caeh o ai.
7 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: Tāpēc ka jūs vairāk trakojāt nekā tie pagāni, kas apkārt ap jums, un Manos likumos nestaigājāt un nedarījāt Manas tiesas un nedarījāt arī pēc to pagānu tiesām, kas apkārt ap jums, -
To pongah Angraeng Sithaw mah, Na sak o ih zaehaih loe a taeng ih prae kaminawk hoi prae congcanawk mah sak ih zaehaih pongah pop kue, kang paek ih kaalok baktiah na caeh o ai, ka lok takroekhaih doeh na pazui o ai; na taengah kaom prae kaminawk ih khosakhaih dan baktiah doeh na caeh o ai, tiah thuih.
8 Tāpēc Tas Kungs Dievs tā saka: redzi, Es (celšos) pret tevi, tiešām, Es pats! Tavā starpā Es turēšu tiesu priekš pagānu acīm.
To pogah Angraeng Sithaw mah, Khenah, Kai loe na misa ah ka oh moe, prae congca kaminawk hmaa ah lok kang caek han.
9 Un Es darīšu tavā starpā, kā Es vēl neesmu darījis un kā vairs nedarīšu, visu tavu negantību dēļ.
Panuet thok hmuen to na sak o pongah, ka sak vai ai ih hmuen, lokcaek vai ai ih lokcaekhaih to ka sak han.
10 Tāpēc tēvi ēdīs savus bērnus tavā starpā, un bērni ēdis savus tēvus, un Es tavā starpā turēšu tiesu un visus tavus atlikušos izkaisīšu visos vējos.
To pongah nangmacae hmaa roe ah ampanawk mah a caanawk to caa o ueloe, a caanawk mah ampanawk to caa o tih; nangcae to lok kang caek moe, kanghmat kaminawk to takhi nuiah ka haeh han.
11 Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka tu esi sagānījusi Manu svēto vietu ar visādiem gānekļiem un ar visādu negantību, tad Es cirpšu, un Mana acs nežēlos, un Es netaupīšu.
Kahing Sithaw mah, Kai ka hing baktih toengah, panuet thok hmuennawk hoi kai ih hmuenciim to nam hnong o sak boeh pongah, kai mah doeh kang paawt mak ai, kang tahmen o mak ai ueloe, kang pathlung o mak ai boeh.
12 Trešā tiesa no tevis nomirs ar mēri un iznīks tavā starpā badā, un trešā tiesa kritīs caur zobenu visapkārt ap tevi, un trešo tiesu Es izkaisīšu visos vējos, un Es izvilkšu zobenu tiem pakaļ.
Nangcae thung ih kami ahmuen thumto thungah ahmuen maeto loe, nathaih kasae, khokhaahaih hoiah dueh o tih; na taeng ih kami ahmuen thumto thungah ahmuen maeto loe sumsen hoiah dueh o tih; ahmuen thumto thungah ahmuen maeto loe sumsen hoiah ka patom moe, takhi nuiah kang haehsak phaeng han.
13 Tā Mana dusmība pilnīgi notiks un Mana bardzība izgāzīsies uz viņiem, un Es pie tiem atriebšos, un tie sajutīs, ka Es esmu Tas Kungs, kas Savā karstumā runājis, kad Savu bardzību pret tiem pilnīgi būšu parādījis.
To tiah ni palung ka phuihaih dip tih, palung ka phuihaih nihcae nuiah kam tiik pacoengah ni, ka poekhaih mong vop tih; palung ka phuihaih nihcae nuiah ka koepsak pacoengah loe, Kai, Angraeng loe a thuih ih lok baktiah sak tangtang, tiah nihcae mah panoek o tih.
14 Es tevi likšu par tuksnesi un par kaunu starp tiem pagāniem, kas visapkārt ap tevi, priekš visu to acīm, kas iet garām.
To pacoengah a taengah caeh kaminawk hmaa ah, nang to kam rosak moe, ataeng kaminawk pahnui thuih hanah kang ohsak han.
15 Un tu būsi par apsmieklu un kaunu, par mācību un biedēkli tiem pagāniem, kas visapkārt ap tevi, kad Es tevi sodīšu dusmībā un bardzībā un ar briesmīgām sodībām, - Es Tas Kungs to esmu runājis, -
Palungphuihaih, palungbethaih hoiah kang thuitaek o naah, nangcae loe a taengah kaom prae kaminawk kasae thuihaih, acoehaih hoi dawnrai paekkung ah na om o tih. Angraeng, Kai mah to tiah lok ka thuih boeh.
16 Kad Es izsūtīšu pret tiem niknas bada bultas, kas nomaitās, ko Es izsūtīšu jūs nomaitāt; un Es vairošu badu pār jums un jums atņemšu maizes padomu.
Nangcae paduekkung, khokhahaih ah kaom kahoih ai palaa to, nangcae khaeah kang patoeh han; to naah nangcae nuiah khokhahaih to kang pungsak moe, takaw paekhaih doeh kang pakha pae ving han.
17 Un Es pār jums sūtīšu badu un niknus zvērus, tie laupīs tavus bērnus; un mēris un asinis ies apkārt tavā starpā, un Es vedīšu zobenu pār tevi; Es Tas Kungs to esmu runājis.
Nangcae pacaekthlaek hanah, khokhahaih hoi moi kasannawk to kang patoeh han; nangmah thung hoiah athii longhaih hoi nathaih kasae to tacawt tih, nangcae tuk hanah sumsen to ka sin han, tiah thuih. Angraeng, Kai mah to tiah lok ka thuih boeh.