< Ecechiela 47 >

1 Un viņš mani veda atpakaļ pie tā nama durvīm, un redzi, tur ūdens iztecēja apakš tā nama sliekšņa pret rītiem, jo tā nama priekšgals bija pret rītiem, un tas ūdens notecēja no apakšas no tā nama labās puses, sānis altārim pret dienvidu.
Potem me je ponovno privedel k vratom hiše; in glej, vode so izhajale ven izpod praga hiše proti vzhodu, kajti pročelje hiše je stalo proti vzhodu in vode so prihajale dol izpod desne strani hiše pri južni strani oltarja.
2 Un viņš mani izveda pa Ziemeļa vārtiem, un mani apveda apkārt pa āra ceļu pie ārējiem vārtiem, kas pret rītiem, un redzi, ūdens iztecēja no labās puses.
Potem me je privedel ven, po poti velikih vrat proti severu in me vodil naokrog po zunanji poti, k skrajnim velikim vratom, po poti, ki gleda proti vzhodu in glej, tam so vode iztekale na desni strani.
3 Kad nu tas vīrs izgāja pret rītiem, tad mēra aukla bija viņa rokā, un viņš mēroja tūkstoš olektis, un lika man brist pār to ūdeni, un tas ūdens man sniedzās līdz krimšļiem.
Ko je človek, ki je imel v svoji roki vrvico, šel proti vzhodu, je izmeril tisoč komolcev in me privedel skozi vode; vode so bile do gležnjev.
4 Atkal viņš mēroja tūkstoš olektis un lika man brist pār to ūdeni, un tas ūdens man sniedzās līdz ceļiem, un viņš mēroja vēl tūkstoš olektis, un lika man pārbrist, un tas ūdens man sniedzās līdz gurniem.
Ponovno je izmeril tisoč in me privedel skozi vode; vode so bile do kolen. Ponovno je izmeril tisoč in me privedel skozi; vode so bile do ledij.
5 Atkal viņš mēroja tūkstoš olektis, tad bija upe, ko es nevarēju izbrist, jo tas ūdens bija dziļš, ūdens, kur bija jāpeld, upe, kur nevarēja iet cauri.
Potem je izmeril tisoč; in to je bila reka, ki je nisem mogel prebresti, kajti vode so narasle, vode za plavanje v njih, reka, ki ne more biti prebredena.
6 Un viņš uz mani sacīja: vai tu to esi redzējis, cilvēka bērns? Tad viņš mani veda atkal atpakaļ upes malā.
Rekel mi je: »Človeški sin, ali si videl tole?« Potem me je privedel in mi storil, da se vrnem k bregu reke.
7 Kad es nu nācu atpakaļ, redzi, tad upes malā bija ļoti daudz koku, šinī un viņā pusē.
Torej, ko sem se vrnil, glej, na bregu reke je bilo zelo veliko dreves na tej strani in na drugi.
8 Un viņš uz mani sacīja; šis ūdens iztek pret rīta pusi un notek klajumā, pēc tas nāk jūrā, un jūrā notecējis tas ūdens taps veselīgs.
Potem mi je rekel: »Te vode iztekajo proti vzhodni deželi in gredo dol v puščavo in gredo v morje; katerega vode, ko bodo privedene v morje, bodo ozdravljene.
9 Un notiek, ka ikviena dzīva dvaša, kas kustās, kurp šī upe(no diviem avotiem) nāk, dzīvos, un tur būs ļoti daudz zivju, tāpēc ka šis ūdens turp nāks, un būs veseli un viss dzīvos, kur šī upe nāk.
In zgodilo se bo, da vsaka stvar, ki živi, ki se giblje, kamor koli bodo prišle reke, bo živela, in tam bo zelo velika množica rib, ker bodo te vode prišle tja, kajti ozdravljene bodo; in vsaka stvar bo živela, kamor prihaja reka.
10 Un zvejnieki pie tās stāvēs no Enģediem līdz EnEģlaīm, tur būs vietas, kur tīklus izmetīs. Viņu zivis būs pēc savas kārtas, kā tās lielās zivis jūrā, ļoti daudz.
In zgodilo se bo, da bodo na njej stali ribiči, od En Gedija celo do En Eglájima; one bodo kraj za razširjanje mrež; njihovih rib bo glede na njihove vrste, kakor rib vélikega morja, izjemno veliko.
11 Bet viņas paltis(dumbrāji) un viņas dīķi netaps veselīgi; tie būs priekš sāls.
Toda njeni blatni kraji in njena močvirja ne bodo ozdravljena; izročena bodo soli.
12 Un pie tās upes viņas malas abējās pusēs augs visādi augļu koki, kam lapas nesavītīs un augļi nemitēsies, un ikmēnešus tie nesīs jaunus augļus. Jo viņas ūdens iztek no tās svētās vietas, un viņas augļi būs par barību un viņas lapas par dziedināšanu.
Ob reki, na njenem bregu, na tej strani in na tisti strani, bodo rasla vsa drevesa za hrano, katerih listje ne bo ovenelo niti njihov sad ne bo použit. Rodila bodo nov sad, glede na njegove mesece, ker so njihove vode izvirale iz svetišča in njihov sad bo za hrano in njihovo listje bo za zdravilo.«
13 Tā saka Tas Kungs Dievs: šī lai ir robeža, pēc kuras jums to zemi būs ņemt par mantību pēc tām divpadsmit Israēla ciltīm: Jāzepam pienākas divas daļas.
Tako govori Gospod Bog: »To bo meja, po kateri boste podedovali deželo glede na dvanajst Izraelovih rodov. Jožef bo imel dva deleža.
14 Un jums to būs iemantot, vienam kā otram; par to es savu roku esmu pacēlis, to dot jūsu tēviem; un šī zeme jums piekritīs par mantību.
To boste podedovali, tako eden kakor drugi; glede katere sem dvignil svojo roko, da jo izročim vašim očetom, in ta dežela bo padla vam v dediščino.
15 Šī nu ir tās zemes robeža: pret ziemeli no lielās jūras pār Etlonu, kamēr nāk uz Cedadu,
To bo meja dežele proti severni strani, od vélikega morja, pot Hetlóna, kakor gredo ljudje v Cedád;
16 Hamata, Berota, Zibraīma, kas ir starp Damaskus robežu un Hamatas robežu, AcarTikons, kas ir pie Averana robežas.
Hamát, Beróte, Sibrájim, ki je med mejo Damaska in mejo Hamáta; Hacár Atikon, ki je ob obali Havrána.
17 Tā būs tā robeža no jūras līdz AcarEnonam, Damaskus robežai; un tālāk pret ziemeli ir Hamatas robeža, un šī būs tā ziemeļa mala.
Meja od morja bo Hacár Enán, meja Damaska in severno proti severu in meja Hamáta. To je severna stran.
18 Un tā rītu mala starp Averanu un Damasku un starp Gileādu un Israēla zemi jums būs Jardāne; no tās robežas līdz rītu jūrai jums būs mērot. Un šī ir tā rītu mala.
Vzhodno stran boš meril od Havrána in od Damaska in od Gileáda in od dežele Izrael ob Jordanu, od meje k vzhodnemu morju. To je vzhodna stran.
19 Un tā dienvidu mala pret dienvidiem lai ir no Tamāra līdz Kādeša strīdus ūdenim, un tad gar upi līdz lielai jūrai. Un šī būs tā dienvidu mala pret dienvidiem.
Južna stran proti jugu, od Tamára celó k vodam prepira v Kadešu, reka k vélikemu morju. To je južna stran proti jugu.
20 Un tā vakaru mala lai ir tā lielā jūra no tās robežas, līdz kamēr iet uz Hamatu. Šī būs tā vakaru mala.
Tudi zahodna stran bo véliko morje od meje, dokler človek ne pride nasproti Hamátu. To je zahodna stran.
21 Un jums šo zemi savā starpā būs izdalīt pēc Israēla ciltīm.
Tako si boste razdelili to deželo glede na Izraelove rodove.
22 Un jums to būs izdalīt par mantību sev un arī tiem svešiniekiem, kas jūsu starpā dzīvo un bērnus dzemdinājuši jūsu vidū, un tie lai jums ir kā tas, kas no Israēla bērniem dzimis!
Zgodilo se bo, da jo boste razdelili z žrebom v dediščino sebi in tujcem, ki začasno prebivajo med vami, ki bodo med vami zaplodili otroke in oni vam bodo kakor rojeni v deželi med Izraelovimi otroki; imeli bodo dediščino z vami med Izraelovimi rodovi.
23 Tiem būs līdz ar jums mantot Israēla cilšu vidū, un tai ciltī, pie kuras tas svešinieks dzīvo, tur jums viņam būs dot daļu, saka Tas Kungs Dievs.
In zgodilo se bo, da pri rodu, v katerem začasno prebiva tujec, tam mu boste dali njegovo dediščino, « govori Gospod Bog.

< Ecechiela 47 >