Ecechiela 46
1 Tā saka Tas Kungs Dievs: iekšēja pagalma vārti, kas pret rītiem, lai sešās darba dienās ir aizslēgti, bet svētdienā lai tie top atvērti, un jauna mēneša dienā lai tie top atvērti.
Tako govori Gospod Bog: ›Velika vrata notranjega dvora, ki gledajo proti vzhodu, bodo zaprta šest delovnih dni; toda na šabat bodo ta odprta in na mlaj bodo ta odprta.
2 Un valdniekam būs ieiet pa vārtu priekšnamu no ārienes, un nostāties pie vārtu stenderes, un priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upurus, un viņam pašam būs pielūgt pie vārtu sliekšņa, un tad iziet, bet vārtiem nebūs tapt aizslēgtiem līdz vakaram.
Princ bo vstopil po poti preddverja teh velikih vrat od zunaj in stal bo pri podboju velikih vrat in duhovniki bodo pripravili njegovo žgalno daritev in njegove mirovne daritve in oboževal bo na pragu velikih vrat in potem bo šel naprej; toda velika vrata ne bodo zaprta do večera.
3 Un zemes ļaudīm būs pielūgt pie to pašu vārtu durvīm svētdienās un jaunos mēnešos Tā Kunga priekšā.
Podobno bo ljudstvo dežele oboževalo ob vratih teh velikih vrat pred Gospodom na šabate in na mlaje.
4 Un tas dedzināmais upuris, ko valdnieks lai upurē Tam Kungam svētdienā, lai ir seši jēri, kas bez vainas, un viens auns, kas bez vainas.
Žgalna daritev, ki jo bo princ daroval Gospodu na šabatni dan, bo šest jagnjet brez pomanjkljivosti in oven brez pomanjkljivosti.
5 Un ēdamais upuris lai ir viena ēfa pie auna, bet pie tiem jēriem lai ir ēdamais upuris, cik viņa roka dod, un eļļas viens ins pie ēfas.
Jedilna daritev bo škaf za ovna in jedilna daritev za jagnjeta, kakor bo ta zmožen dati in vrč olja k škafu.
6 Bet jauna mēneša dienā: viens jauns vērsis, kas bez vainas, un seši jēri un viens auns, - tiem būs bez vainas būt.
Na dan mlaja bo mlad bikec brez pomanjkljivosti in šest jagnjet in oven; ti bodo brez pomanjkljivosti.
7 Un viņam par ēdamo upuri būs pienest vienu ēfu pie vērša un vienu ēfu pie auna, bet pie tiem jēriem, cik viņa roka spēs, un viens ins eļļas pie ēfas.
Pripravil bo jedilno daritev, škaf za bikca, škaf za ovna, za jagnjeta pa glede na to, kolikor bo njegova roka dosegla in vrč olja k škafu.
8 Un kad valdnieks ieiet, tad viņam pa priekšnama vārtiem būs ieiet un pa to pašu ceļu atkal iziet.
Ko bo princ vstopil, bo vstopil po poti preddverja tistih velikih vrat in naprej bo šel po tisti poti.
9 Bet kad zemes ļaudis Tā Kunga priekšā nāk augstos svētkos, tad tiem, kas pa Ziemeļa vārtiem ieiet pielūgt, pa Dienvidu vārtiem atkal būs iziet, un kas ieiet pa Dienvidu vārtiem, tiem atkal būs iziet pa Ziemeļa vārtiem; tiem nebūs atkal iet pa tiem vārtiem, pa kuriem tie iegājuši, bet tiem būs taisni projām iziet.
Toda ko bo ljudstvo dežele ob slovesnih praznikih prišlo pred Gospoda, bo tisti, ki vstopa po poti severnih velikih vrat, da bi oboževal, šel ven po poti južnih velikih vrat; in tisti, ki vstopa po poti južnih velikih vrat, bo šel naprej po poti severnih velikih vrat. Ne bo se vrnil po poti velikih vrat, pri katerih je vstopil, temveč bo šel naprej proti nasprotnim.
10 Un valdniekam būs līdz ar viņiem ieiet, un kad tie iziet, tiem kopā būs iziet.
Princ v njihovi sredi bo vstopil, ko bodo oni vstopili; in ko bodo šli naprej, bo šel naprej.
11 Bet svētkos un augstos svētku laikos lai ēdamais upuris ir viena ēfa pie vērša un viena ēfa pie auna, bet pie jēriem, cik viņa roka dod, un viens ins eļļas pie ēfas,
Ob praznikih in ob slovesnostih bo jedilna daritev škaf k bikcu in škaf k ovnu, za jagnjeta pa kolikor je zmožen dati in vrč olja k škafu.
12 Un kad valdnieks labprātīgi upurē Tam Kungam dedzināmo upuri vai pateicības upuri no laba prāta, tad viņam būs atdarīt tos vārtus, kas ir pret rīta pusi, un viņam savu dedzināmo upuri un savus pateicības upurus nesot būs darīt, kā viņš svētdienā darījis, un kad viņš atkal iziet, būs vārtus aizslēgt, kad viņš būs izgājis.
Torej ko bo princ pripravil prostovoljno žgalno daritev ali mirovne daritve prostovoljno Gospodu, mu bo takrat nekdo odprl velika vrata, ki gledajo proti vzhodu in pripravil bo svojo žgalno daritev in svoje mirovne daritve, kot je to storil na šabatni dan. Takrat bo šel naprej in potem ko bo šel naprej, bo nekdo zaprl vrata.
13 Un gadu vecu jēru, kas bez vainas, tev ikdienas Tam Kungam būs upurēt par dedzināmo upuri; ik rītu tev to būs pienest.
Dnevno boš pripravljal žgalno daritev Gospodu od jagnjeta prvega leta brez pomanjkljivosti. To boš pripravljal vsako jutro.
14 Un par ēdamu upuri pie tā tev ik rītu būs nest sesto tiesu ēfas un eļļu trešo tiesu inna, tos kviešu miltus ar to aptraipīt par ēdamu upuri Tam Kungam, tas ir mūžīgs likums, kam nebūs mitēties.
Zanj boš vsako jutro pripravil jedilno daritev, šesti del škafa in tretji del vrča olja, da to umešaš s fino moko; nenehna jedilna daritev po večni odredbi Gospodu.
15 Un to jēru un to ēdamo upuri un to eļļu ik rītu būs upurēt par nemitējamu dedzināmo upuri.
Tako bodo pripravili jagnje in jedilno daritev in olje, vsako jutro za nenehno žgalno daritev.‹
16 Tā saka Tas Kungs Dievs: kad valdnieks kādam no saviem dēliem dod dāvanu, tā ir viņa mantība, tā lai pieder viņa dēliem; tas ir viņu īpašums par mantību.
Tako govori Gospod Bog: ›Če da princ darilo kateremukoli izmed svojih sinov, bo ta dediščina od njegovih sinov; to bo njihova posest po dediščini.
17 Bet kad viņš no savas mantības kādam no saviem kalpiem dos dāvanu, tam to būs turēt līdz vaļas gadam, tad valdniekam to atkal būs atdabūt, tik viņa dēliem var tikt viņa mantība.
Toda če da darilo svoje dediščine enemu izmed svojih služabnikov, potem bo to njegovo do leta osvoboditve; po tem se bo vrnilo princu, toda njegova dediščina bo za njegove sinove.
18 Valdniekam arī nekā nebūs ņemt no ļaužu mantības, tiem nebūs laupīt viņu tiesu. Lai viņš no sava paša padoma atstāj mantību saviem dēliem, ka mani ļaudis netop izdzīti, neviens no savas mantības.
Še več, princ ne bo vzel od dediščine ljudstva z zatiranjem, da bi jih sunil iz njihove posesti, temveč bo dal dediščino svojim sinovom od svoje lastne posesti, da moje ljudstvo ne bo razpršeno, vsak mož iz svoje posesti.‹«
19 Un viņš mani ieveda pa tām durvīm, kas bija sānis tiem vārtiem, priesteru svētos kambaros, kas pret ziemeļa pusi, un redzi, galā bija viena vieta pret vakara pusi.
Potem me je privedel skozi vhod, ki je bil ob strani velikih vrat, v svete sobe duhovnikov, ki so gledale proti severu, in glej, tam je bil kraj, na dveh straneh proti zahodu.
20 Un viņš uz mani sacīja: šī ir tā vieta, kur priesteriem būs vārīt nozieguma un grēka upuri, un kur tiem būs cept ēdamo upuri, lai tie to neiznes ārējā pagalmā, tos ļaudis svētīt.
Potem mi je rekel: »To je kraj, kjer bodo duhovniki vreli daritev za prestopek in daritev za greh in kjer bodo pekli jedilno daritev; da jih ne bodo nosili ven na skrajni dvor, da bi posvetili ljudstvo.«
21 Tad viņš mani izveda ārējā pagalmā un mani veda apkārt pa tiem četriem pagalma stūriem.
Potem me je privedel na skrajni dvor in mi storil, da grem mimo štirih vogalov dvora; in glej, na vsakem vogalu dvora je bil dvor.
22 Un redzi, ikkatra pagalma stūrī bija atkal pagalms, tais četros pagalma stūros bija atšķirti pagalmi, četrdesmit olektis garumā un trīsdesmit platumā, un visām tām četrām stūru vietām bija vienāds mērs.
Na štirih vogalih dvora so bili dvori združeni iz štiridesetih komolcev dolžine in tridesetih širine. Ti štirje vogali so bili ene mere.
23 Un mūris bija visapkārt ap visām četrām un apakšā pie tiem mūriem bija taisīti ugunskuri visapkārt.
Tam je bila okoli njih vrsta zgradb, okrog vseh štirih in narejena je bila s kraji za vretje pod vrstami naokrog.
24 Un viņš uz mani sacīja: šie ir tā nama ugunskuri, kur tā nama sulaiņiem būs vārīt ļaužu upurus.
Potem mi je rekel: »To so kraji tistih, ki vrejo, kjer bodo služabniki hiše vreli klavno daritev ljudstva.«
