< Ecechiela 36 >

1 Un tu cilvēka bērns, sludini par Israēla kalniem un saki: Israēla kalni, klausiet Tā Kunga vārdu.
Tami capa Isarel mon koevah, lawk hah pâpho haw, nangmouh Isarel monnaw BAWIPA e lawk hah thai awh haw.
2 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka ienaidnieks par jums saka: redzi, tie mūžīgie kalni mums ir tikuši par mantību,
Bawipa Jehovah ni hettelah a dei, taran ni haha! BAWIPA e monnaw teh maimae kut dawk a pha awh toe, telah nangmouh koe lah a dei awh dawkvah,
3 Tādēļ sludini un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs visapkārt esat postīti un aprīti, ka jūs tiem atlikušiem pagāniem esat par mantību un esat nākuši ļaužu mēlēs un valodās,
lawk hah pâpho haw, Bawipa Jehovah ni hettelah a dei, nangmanaw na raphoe awh teh, hmuen pueng koe hoi na payon awh dawkvah, tami ni na dei hane, dudam hanlah na o awh dawkvah,
4 Tāpēc, Israēla kalni, klausiet Tā Kunga Dieva vārdu. Tā saka Tas Kungs Dievs uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām, kas ir palikušas par laupījumu un apsmieklu visām atlikušām tautām visapkārt, -
hatdawkvah, nangmouh Oe! Isarel monnaw Bawipa Jehovah e lawk hah thai haw, Bawipa Jehovah ni monnaw, monruinaw, tui lawngnae, tanghlingnaw, kahrawngum hoi, ceitakhai e khopui, petkâkalup lah kaawm e miphun pueng lawp e hoi, hnephnap e naw koevah, hettelah a dei.
5 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es Sava karstuma ugunī runāju pret tām atlikušām tautām un pret visu Edomu, kas Manu zemi sev ņēmuši par mantību ar visas sirds prieku, ar lielu nicināšanu, to izpostīt un aplaupīt.
Hatdawkvah, Bawipa Jehovah ni hettelah a dei, kacawirae miphunnaw hoi Edomnaw pueng lunghawinae lungthin, noutnahoehnae lawp hanelah kâsak e naw koevah, lungkhuek laihoi lawk ka dei.
6 Tāpēc sludini Israēla zemei un saki uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es Savā karstumā un Savā bardzībā esmu runājis, tāpēc ka jums apsmiekls bija jānes no pagāniem.
Hatdawkvah, Isarel ram e kong dawkvah, lawk pâpho haw, monpui monrui, tui lawngnae ravo hoi tanghling koevah, Bawipa Jehovah ni hettelah a dei, khenhaw! miphunnaw ni na panuikhai e na khang dawkvah, lungkhuek hoi ka dei toe.
7 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: Es, Es paceļu Savu roku, tiešām, tām tautām, kas visapkārt ap jums, pašām būs nest savu apsmieklu.
Hatdawkvah, Bawipa Jehovah ni hettelah a dei. Petkâkalup lah kaawm e miphunnaw ni, amae yeirainae a phu roeroe han telah, ka kut ka dâw teh thoe ka bo.
8 Bet jūs, jūs Israēla kalni, atkal zaļosiet un nesīsiet savus augļus Maniem Israēla ļaudīm, jo īsā laikā tie pārnāks.
Hateiteh, Oe! Isarel monnaw, a kang na tho vaiteh ka tami Isarelnaw hanelah, apaw na paw awh han. Bangkongtetpawiteh, bout na tho awh nahan a hnai toe.
9 Jo redzi, Es būšu pie jums, un Es skatīšos uz jums, un jūs tapsiet kopti un apsēti.
Bangkongtetpawiteh, nangmouh koelah doeh ka kampang katang, nangmouh koelah kamlang vaiteh, phaw e lah o vaiteh, cati tu e hah na o han.
10 Un Es vairošu pie jums cilvēkus, visu Israēla namu visnotaļ: un pilsētās dzīvos un postītas vietas uztaisīs.
Nangmae lathueng vah tami kamphung sak vaiteh, Isarel imthung pueng abuemlahoi ahnimouh teh khopui dawk ao awh vaiteh, ka rawk e hmuennaw hah bout ka pathoup han.
11 Un Es pie jums vairošu cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies, un Es iekš jums likšu dzīvot kā jūsu vecos laikos, un Es jums darīšu vairāk labuma nekā jūsu senajos laikos, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Nangmae lathueng vah tami hoi saring kamphung sak han. A kamphung awh vaiteh, catoun lah pou ao awh han. Ahmaloe onae hmuennaw dawk kai ni hmuen ka poe han, apuengcue e kai ni ka sak e patetlah ka o sak han, kai teh BAWIPA lah ka o e hah a panue awh han.
12 Un Es pie jums atvedīšu cilvēkus, Savus Israēla ļaudis, tie tevi iemantos, un tu tiem būsi par mantību un tiem vairs nelaupīsi bērnus.
Nangmae lathueng taminaw hah kaie ka tami Isarel miphunnaw teh, a ceio awh nahanelah. kai ni ka sak han, ahnimouh ni, na coe e hah a la awh vaiteh, a coe awh e raw lah na o han, nangmouh kecu dawk camo na sung awh mahoeh toe.
13 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka uz jums saka: tu esi cilvēku rijēja un savu ļaužu bērnu aplaupītāja,
Bawipa Jehovah ni hettelah a dei, nang tami ka cat e hoi khocanaw e camo meng na ka thet e na ti pouh awh dawkvah,
14 Tādēļ tu cilvēkus vairs nerīsi un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Dievs.
tami na cat mahoeh toe, na miphunnaw hai na raphoe mahoeh toe, telah Bawipa Jehovah ni a dei.
15 Un Es tev vairs nelikšu dzirdēt pagānu apsmieklu, un tu nenesīsi vairs tautu negodu un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Dievs.
Miphunnaw dudamnae na thai sak awh mahoeh toe. Taminaw e tamthoe na khang boi mahoeh toe. Na ram hai na rawm sak mahoeh toe telah Bawipa Jehovah ni a dei telah ati.
16 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Bawipa Jehovah e lawk kai koe bout a pha teh,
17 Cilvēka bērns, Israēla nams, kad tie savā zemē dzīvoja, tad tie to sagānīja ar savu ceļu un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija Manā priekšā kā sārņainas sievas nešķīstība.
tami capa Isarel imthungnaw teh, amae ram dawk ao awh teh, amamouh lungpouk a tawksak e lahoi, hote ram a khin sak awh. A hringnuen teh napui kampheng lahun e hringnae patetlah ao.
18 Tādēļ Es Savu bardzību pār viņiem izgāzu to asiņu dēļ, ko tie tai zemē bija izlējuši, un viņu elku dēļ ar ko to bija sagānījuši.
Hote ram dawk tami theinae yon, meikaphawk hoi kâkhinsaknae yon dawkvah, ka lungkhueknae a lathueng vah ka awi toe.
19 Un Es tos izkaisīju starp tautām, un tie tapa izputināti pa valstīm, Es tos sodīju pēc viņu ceļa un pēc viņu darbiem.
Miphunnaw koe ka kâkayeisak, ram tangkuem dawk a kâkayei awh teh, a hringnuen hoi a tawksak awh e patetlah ahnimouh lathueng lawk ka ceng.
20 Kad tie nu pie tām tautām nonāca, kurp tie bija gājuši, tad tie sagānīja manu svēto vārdu, tāpēc ka no tiem tapa sacīts: šie ir Tā Kunga ļaudis un izgājuši no viņa zemes.
A cei awh nah tangkuem dawk a phanae ram koevah, ka min ka thoung a khin sak awh. Ayâ ni ahnimouh koe hetnaw heh BAWIPA e taminaw doeh, hateiteh, a ram dawk hoi ka tâcawt e naw doeh telah ati awh.
21 Bet Man ir žēl Sava svētā Vārda, ko Israēla bērni sagānījuši starp tām tautām, kur tie bija nākuši.
Hateiteh, Isarel imthung ni, a ceinae miphunnaw koevah, a khinsak awh e ka min ka thoung heh ka pasai poung.
22 Tāpēc saki uz Israēla namu: tā saka Tas Kungs Dievs: Es to nedaru jūsu dēļ, Israēla nams, bet Sava svētā Vārda dēļ, ko jūs esat sagānījuši starp tām tautām, kur esat nākuši.
Hatdawkvah, Bawipa Jehovah ni Isarel imthung koe hettelah a dei. Oe! Isarel imthungnaw nangmouh kecu dawk nahoeh, na ceinae ram dawk ka min ka thoung na khin sak awh kecu dawk doeh hetheh ka sak.
23 Jo Es pagodināšu Savu lielo Vārdu, kas starp pagāniem ir sagānīts, ko jūs viņu vidū esat sagānījuši. Un pagāni samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, saka Tas Kungs Dievs, kad Es pie jums svēts parādīšos priekš viņu acīm.
Miphunnaw koevah nangmouh ni na kamhnawng sak e, kaie ka min hah ka tawmrasang han. Nangmae hmaitung vah nangmouh lahoi kai na tawmrasang e lah ka o toteh, kai teh Jehovah lah ka o tie nangmouh ni na panue awh han.
24 Jo Es jūs atvedīšu no tām tautām un jūs sapulcināšu no visām valstīm, un Es jūs atvedīšu atkal jūsu zemē.
Bangkongtetpawiteh nangmouh teh ram tangkuem hoi kai ni na kaw awh teh, na pâkhueng awh vaiteh, ahmaloe na onae ram dawk na ceikhai han.
25 Un Es uz jums slacināšu šķīstu ūdeni, ka topat šķīsti; no visas jūsu nešķīstības un no visiem jūsu elkiem Es jūs šķīstīšu.
Nangmae lathueng vah kathounge tui na kathek sin awh vaiteh, nangmouh teh a khinnae pueng koehoi meikaphawk thung hoi na kamthoung sak awh han.
26 Un Es jums došu jaunu sirdi un došu jums jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no jūsu miesām un došu jums miesīgu sirdi.
Lungthin katha na poe awh han, na thung vah muitha katha ka hruek han, nangmae tak thung e talung lungthin hah ka la vaiteh, tak lungthin na poe awh han.
27 Un Es jums došu Savu Garu un darīšu, ka jūs staigāsiet Manos likumos un sargāsiet un darīsiet Manas tiesas.
Kai e Muitha hai nangmae thung ka hruek han, nangmouh ni kâlawk na poe e na tarawi awh vaiteh, kai ni na dei pouh e naw hah na hringkhai awh han.
28 Un jūs dzīvosiet tai zemē, ko Es jūsu tēviem esmu devis, un jūs Man būsiet par ļaudīm, un Es jums būšu par Dievu.
Mintoenaw koe ka poe e ram dawk nangmouh ni na o awh vaiteh, ka tami lah na o awh han, kai hai nangmae Cathut lah ka o han.
29 Un Es jūs atpestīšu no visas jūsu nešķīstības un aicināšu labību un to vairošu un nevedīšu pār jums badu.
Na kamhnawng awh e thung hoi na tâco sak han. Cakang hah kâ ka poe vaiteh, ka pungdaw sak han. Nangmae lathueng vah takang ka tho sak mahoeh toe.
30 Un Es vairošu koku augļus un tīruma augļus, ka jūs bada dēļ starp tautām vairs netopat nicināti.
Thingthai rompo ka pungdaw sak vaiteh, na law dawk rawca ka tâco sak han. Hottelah takang a tho e kecu dawk, hnehnapnae na khang awh mahoeh toe.
31 Tad jūs pieminēsiet savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus un būsiet paši sev riebīgi par saviem noziegumiem un par savām negantībām.
Kahawi hoeh e na hringnuen hoi kahawihoehe na tawksak e hah na kâpanue awh vaiteh, panuetthonae hoi na hawihoehnae kecu dawk, na mithmu roeroe vah namahoima na kâpanuet awh han.
32 Un to Es nedaru jūsu dēļ, saka Tas Kungs Dievs, to jums būs zināt. Kaunaties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs, Israēla nams!
Nangmouh kecu dawk hetheh ka sak e nahoeh tie pahnim awh hanh awh telah Bawipa Jehovah ni a dei. Oe! Isarel imthungnaw kahawihoehe na hringnuen kecu dawk, kayak awh nateh, kângairu lah awm awh.
33 Tā saka Tas Kungs Dievs: tai dienā, kad Es jūs šķīstīšu no visas jūsu nešķīstības, tad Es pilsētās likšu dzīvot, un postažas taps uztaisītas.
Bawipa Jehovah ni hettelah a dei, na hawihoehnae pueng dawk hoi kai ni na thoung sak hnin dawk teh, khopui dawk kho na sak sak awh vaiteh, ka rawk tangcoung e bout sak e lah ao han.
34 Un tā tukšā zeme atkal taps apkopta, kur posts bija priekš ikviena acīm, kas gāja garām.
Kacetnaw kaawmnaw e hmaitung vah, pahnawt tangcoung e talai dawk laikawk bout na kanawk awh han.
35 Un sacīs: šī zeme, kas bija postā, ir palikusi kā Ēdenes dārzs, un tās iztukšotās un izpostītās un sagruvušās pilsētas ir stipras un apdzīvotas.
Hat toteh, taminaw ni ahmaloe pahnawt e hete talai teh, Eden takha patetlah ao toe, be raphoe e khopuinaw hai, kacak niteh, khocanaw hai a kuep awh toe telah a dei awh han telah ati.
36 Tad tās tautas, kas atlikušas visapkārt ap jums, samanīs, ka Es, Tas Kungs, uztaisu sagruvušas vietas un apdēstu, kas ir izpostīts; Es, Tas Kungs, to esmu runājis, un Es to darīšu.
Hat toteh, ka rawk e hmuennaw hah kai BAWIPA ni ka pathoup e thoseh, pahnawt e talai dawk laikawk kanawk e thoseh, namae tengpam kaawm e pueng Jentelnaw ni a panue awh han telah, kai BAWIPA ni ka dei e patetlah ka sak roeroe han.
37 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ļaušos atkal pielūgties no Israēla nama, ka Es tiem parādos; Es vairošu tos ļaudis kā ganāmu pulku.
Bawipa Jehovah ni hettelah a dei. Isarel imthung hanelah, hete hno ka sak nahanelah, ahnimouh ni kai koe na kâhei awh han. Tuhunaw patetlah a taminaw kamphung sak han.
38 Tā kā tās svētās avis, kā Jeruzālemes avis savos svētkos, tā būs tās tukšās vietas ar cilvēkiem kā ar ganāmu pulku pilnas, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
Kathounge thuengnae koe poe e, saringnaw hoi, Pawi hnin dawk hane Jerusalem tuhu patetlah ka rawk e khopui teh, tamihu moikapap e hoi akawi han. Hottelah kai heh BAWIPA lah ka o tie hah a panue awh han telah tet pouh ati.

< Ecechiela 36 >