< Ecechiela 36 >

1 Un tu cilvēka bērns, sludini par Israēla kalniem un saki: Israēla kalni, klausiet Tā Kunga vārdu.
Mihem chapa, Israel molsang ho chung changah gaothu seijin. Hiche thuhi amaho khu seipeh in. O Israel molsang ho Pathen thusei hi ngai temun.
2 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka ienaidnieks par jums saka: redzi, tie mūžīgie kalni mums ir tikuši par mantību,
Hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Namelma teu chun totnan naneijun, hitin aseujuve. Aha! Tun masang laiya munsang lai jouse eiho ichang tauve.
3 Tādēļ sludini un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs visapkārt esat postīti un aprīti, ka jūs tiem atlikušiem pagāniem esat par mantību un esat nākuši ļaužu mēlēs un valodās,
Hiche jeh chun mihem chapa, Israel molsang ho chu thaneitah Pakaija kon hiche thusei hi seipeh in. Muntinna kon in namelma ten nahin bullu tauve. Namtin vaipi neile gou ding leh midangho totnop naleh suh minset dingin nasem doh tauve.
4 Tāpēc, Israēla kalni, klausiet Tā Kunga Dieva vārdu. Tā saka Tas Kungs Dievs uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām, kas ir palikušas par laupījumu un apsmieklu visām atlikušām tautām visapkārt, -
Hijeh chun O Israel molsang ho, thaneitah Pakai thusei hohi ngai temin. Aman lhang sang ho leh molsang ho gam kokhuh holeh phaicham ho chule ahomkeu leh alheng lholla kijamsa khopi kisumang saho chuleh akim vella namtin vaipi nuisat ding bepma um nahitauve tin aseije.
5 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es Sava karstuma ugunī runāju pret tām atlikušām tautām un pret visu Edomu, kas Manu zemi sev ņēmuši par mantību ar visas sirds prieku, ar lielu nicināšanu, to izpostīt un aplaupīt.
Hichehi thaneitah Pakai thusei ahi. Thangse tenna kalung hanna meikou chu hiche nam mite ho ahideh set in Edom dounan hung kou doh tai. Ajeh chu kagam chu kipah tah in amading in achom gam un nasatah a deimo aseiju eivetsah un ahi.
6 Tāpēc sludini Israēla zemei un saki uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es Savā karstumā un Savā bardzībā esmu runājis, tāpēc ka jums apsmiekls bija jānes no pagāniem.
Hiche jeh chun Israel lhang sang ho leh molsang ho kokhuh ho leh phaicham ho dounan gaothu seijin, hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Nakim vella cheng namtin vaipi ho masanga jachatna nathoh thoh jengu chu keima nasatah in kalung ahang behseh jenge.
7 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: Es, Es paceļu Savu roku, tiešām, tām tautām, kas visapkārt ap jums, pašām būs nest savu apsmieklu.
Hiche jeh a chu hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi, keiman dettah a kitepna kanei ahitai. Hiche namtin vaipi techun jachatna athoh diu ahi.
8 Bet jūs, jūs Israēla kalni, atkal zaļosiet un nesīsiet savus augļus Maniem Israēla ļaudīm, jo īsā laikā tie pārnāks.
Ahivangin Israel molsang ho chun kamite dinga theiga tamtah tah asodoh peh ding ahi. Ijeh inem itile amaho agamuva hung kile loi diu ahitai.
9 Jo redzi, Es būšu pie jums, un Es skatīšos uz jums, un jūs tapsiet kopti un apsēti.
Ven keiman nangma kahoi tupma chule keiman nangma lunggil tah a kaumpi ding nahi, chule naleiset chu kikal bot intin chule namuchi ho chu kitu ding ahi.
10 Un Es vairošu pie jums cilvēkus, visu Israēla namu visnotaļ: un pilsētās dzīvos un postītas vietas uztaisīs.
Keiman Israel mijat hapun puna kapunsah ding ahi. Chule khopi ahomkeuva kijamsa ho chu kisa pha kitna chule mihem in alo kit ding ahi.
11 Un Es pie jums vairošu cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies, un Es iekš jums likšu dzīvot kā jūsu vecos laikos, un Es jums darīšu vairāk labuma nekā jūsu senajos laikos, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Keiman mihem ho keuseh kapunsah lou ding, chuleh na gancha ho jong kapunsah ding ahi. O Israel molsang ho nachunga hung cheng dinga mihemte khatvei kahin puilut peh ding nahi, keiman nangma masanga nahaosat nasanga kahaosat sah be nahlai ding nahi. Hiteng chule nangman keima hi Pakai kahi ti nahet doh ding ahi.
12 Un Es pie jums atvedīšu cilvēkus, Savus Israēla ļaudis, tie tevi iemantos, un tu tiem būsi par mantību un tiem vairs nelaupīsi bērnus.
Keiman kamite nachunga khatvei kahung lamlen sah kit ding ahi. Chuleh nangma chu agamu nahi ding ahi. Nangman avella achateu nachom gam kit lou ding ahitai.
13 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka uz jums saka: tu esi cilvēku rijēja un savu ļaužu bērnu aplaupītāja,
Hichehi thaneitah Pakai thusei chu ahi. Namtin vaipi danghon totnan naneijun, hitin aseijuve. Israel tehi amaho mite vallhuma chuleh ahinsao achateo kichom mang peh te ahiuve, atiuve.
14 Tādēļ tu cilvēkus vairs nerīsi un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Dievs.
Ahinlah nangin namite navallhum kit tah lou ding ahilouleh nachateu jong na chom gam kit louhel dingu ahitai, tin thaneitah Pakaiyin aseije.
15 Un Es tev vairs nelikšu dzirdēt pagānu apsmieklu, un tu nenesīsi vairs tautu negodu un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Dievs.
Keiman nam dang ten najumso nau thu kajah sah kit lou dingu ahi, amaho tot thang hoiya naum kittah lou hel diu ahitai. Nangma anam mite lhahsah gam chu nahi lou ding ahi tin thaneitah Pakaiyin aseije.
16 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Hiti chun Pakaija konin hiche thuhi kahenga ahung lhun be kitne.
17 Cilvēka bērns, Israēla nams, kad tie savā zemē dzīvoja, tad tie to sagānīja ar savu ceļu un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija Manā priekšā kā sārņainas sievas nešķīstība.
Mihem chapa, Israel mite agamsungu mong monguva ana chen laiju chun athilse bol uchin agamsung ana suboh uve. Keija aum chanu chu numei anihsop neijouva apon thisan dimset bangin anen uve.
18 Tādēļ Es Savu bardzību pār viņiem izgāzu to asiņu dēļ, ko tie tai zemē bija izlējuši, un viņu elku dēļ ar ko to bija sagānījuši.
Amahon agam sung chu toltha naleh milim doi hounan anasu nen uve, hiche jeh chun kalung han achunguva kana bung lhai.
19 Un Es tos izkaisīju starp tautām, un tie tapa izputināti pa valstīm, Es tos sodīju pēc viņu ceļa un pēc viņu darbiem.
Thilse jeng abol jeh u chun amaho engbol nan gamtin ah kana thethang in ahi.
20 Kad tie nu pie tām tautām nonāca, kurp tie bija gājuši, tad tie sagānīja manu svēto vārdu, tāpēc ka no tiem tapa sacīts: šie ir Tā Kunga ļaudis un izgājuši no viņa zemes.
Ahinlah amaho namtin vaipi lah a akithe thang u chun kamin theng chungah jumna ahin polut tauve. Ijeh inem itile namtin vaipi ten aseijuvin, amahohi Pakai mite ahiuvin, ahinlah ama agamsungah bit sellin akoi theipoi atiuve.
21 Bet Man ir žēl Sava svētā Vārda, ko Israēla bērni sagānījuši starp tām tautām, kur tie bija nākuši.
Hichun keiman kamintheng chung changa namtin vaipi masanga jumna asosah u chu kahin he doh tai.
22 Tāpēc saki uz Israēla namu: tā saka Tas Kungs Dievs: Es to nedaru jūsu dēļ, Israēla nams, bet Sava svētā Vārda dēļ, ko jūs esat sagānījuši starp tām tautām, kur esat nākuši.
Hiche jeh chun thaneitah Pakaija kon hichethu hi Israel mipite chu seipeh in. Keiman kahin nungpui kitnu hi nathil bol phat jeh u ahipoi, keiman kamintheng huhdohna dinga kabol ahibouve. Namtin vaipi lah a naki thethang laijuva kamintheng tah jachat umtah'a nasokhah jeh u ahibouve.
23 Jo Es pagodināšu Savu lielo Vārdu, kas starp pagāniem ir sagānīts, ko jūs viņu vidū esat sagānījuši. Un pagāni samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, saka Tas Kungs Dievs, kad Es pie jums svēts parādīšos priekš viņu acīm.
Keiman kamintheng chu ichana loupi ham ti kavetsah diu nahi – namtin vaipite lah a jachat umtah'a nabollu chu. Chuleh keiman nangho a konna kathenna kahin phondoh teng leh amahon amit cheh uva amu diu ahi tin thaneitah Pakaiyin aseije.
24 Jo Es jūs atvedīšu no tām tautām un jūs sapulcināšu no visām valstīm, un Es jūs atvedīšu atkal jūsu zemē.
Keiman nangho namtin vaipi a konna kakhop khomuva chule nagamsung mong monguva nain u kahin lepui kit ding nahiuve.
25 Un Es uz jums slacināšu šķīstu ūdeni, ka topat šķīsti; no visas jūsu nešķīstības un no visiem jūsu elkiem Es jūs šķīstīšu.
Chuteng leh keiman nachunguva twitheng kachap khumuva chuel nangho nathen dingu ahi. Nanet nau jouse kisop thenga chule chutia chu nanghon milim doi nahou kit tahlou diu ahitai.
26 Un Es jums došu jaunu sirdi un došu jums jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no jūsu miesām un došu jums miesīgu sirdi.
Chule keiman nangho lungthim thah khat kapeh uva chule lhagao thah khat kakhum peh ding nahiuve. Keiman nalung chang song tobanga louchal tah chu kalah doh peh uva chule keiman nunnem tah, gangtah a donbut jeng thei lungchang kapeh ding nahi.
27 Un Es jums došu Savu Garu un darīšu, ka jūs staigāsiet Manos likumos un sargāsiet un darīsiet Manas tiesas.
Chule keiman kalhagao nasunga kakhum peh a nangman kathupeh phatecha najui theija chule kadan thuho ching thei tah a najui thei ding ahitai.
28 Un jūs dzīvosiet tai zemē, ko Es jūsu tēviem esmu devis, un jūs Man būsiet par ļaudīm, un Es jums būšu par Dievu.
Chule keiman masang laipeh a napu napate kana pehsa Israel gamsunga nachen ding ahi. Nangho kmaite nahiuva chule keima na Pathenu kahiding ahi.
29 Un Es jūs atpestīšu no visas jūsu nešķīstības un aicināšu labību un to vairošu un nevedīšu pār jums badu.
Keiman nachon nau thenglou jousea konna kasil theng uva, keiman lhosoh ga phatah tah kapeh diu, chule keiman agam sunga chu kel kalhah sah kit lou ding ahitai.
30 Un Es vairošu koku augļus un tīruma augļus, ka jūs bada dēļ starp tautām vairs netopat nicināti.
Keiman nathei phungho nalou ho a konna ga tamtah tah kasosah a chule nakim vella cheng namtin vaipi hon nagam sunga kellhah jeh a nanuisat kitlou hel diu ahitai.
31 Tad jūs pieminēsiet savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus un būsiet paši sev riebīgi par saviem noziegumiem un par savām negantībām.
Hiteng chule nangin nachon setna masa ho chu nageldoh kitna chule kidah dah um thil nabolsa chengse jeh a nang le nang imacha nakigel lou ding ahi.
32 Un to Es nedaru jūsu dēļ, saka Tas Kungs Dievs, to jums būs zināt. Kaunaties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs, Israēla nams!
Ahivangin kihet themin tin thaneitah Pakaiyin aseije. Keiman hiche hi natoh dungjuija kabol ahipoi, O kami Israelte, nathilse bolsa hou jeh a jachatna nadimset diu ahi.
33 Tā saka Tas Kungs Dievs: tai dienā, kad Es jūs šķīstīšu no visas jūsu nešķīstības, tad Es pilsētās likšu dzīvot, un postažas taps uztaisītas.
Hichehi thaneitah Pakai thusei ahi. Keiman nachonset nauva konna kasil theng tenguleh, nakhopi ho jong avella mihem kachen sah kit ding, chule khogemsa jong kisathah kit ding ahi.
34 Un tā tukšā zeme atkal taps apkopta, kur posts bija priekš ikviena acīm, kas gāja garām.
Loumun lholouva umsa ho leh dalhahsa phaicham ho miten amujing ho chu louva kithah sem kit ding ahi.
35 Un sacīs: šī zeme, kas bija postā, ir palikusi kā Ēdenes dārzs, un tās iztukšotās un izpostītās un sagruvušās pilsētas ir stipras un apdzīvotas.
Chule keiman nangho kahin lepui kit tenguleh mihon hitin seijunte. Ahomkeuva kijamsa gam chu tun Eden hon tobang ahitai tiuvinte. Dalhah sa leh suhchim sa khopi ho chun tun bang lhou tah tah aneiyin chule asunga mihemte acheng kittai.
36 Tad tās tautas, kas atlikušas visapkārt ap jums, samanīs, ka Es, Tas Kungs, uztaisu sagruvušas vietas un apdēstu, kas ir izpostīts; Es, Tas Kungs, to esmu runājis, un Es to darīšu.
Namtin vaipi akimvella cheng hon akiledoh kit ahetdoh tenguleh keima Pakaiyin khogemsa chu athahsah kit in chule ahom keuva kijamsa munna thingphung akehdoh kittai, ti ahetdoh diu ahi. Ijeh inem itile keima Pakaiyin kaseidohsa ahin chule kaseidohsa chu kabol teitei ding ahi ati.
37 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ļaušos atkal pielūgties no Israēla nama, ka Es tiem parādos; Es vairošu tos ļaudis kā ganāmu pulku.
Hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Keima Israel taona ngai dingin gotsan kaum jinge, chule kelngoi banga ajatnu punsah dingin.
38 Tā kā tās svētās avis, kā Jeruzālemes avis savos svētkos, tā būs tās tukšās vietas ar cilvēkiem kā ar ganāmu pulku pilnas, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
Amaho chu kut lai teng leh Jerusalem khopi lamlen a ahon hon'a kilhai gantha dinga atam a tam ho banga hung kijot le diu ahi. Khopi ahom keuva kijamsa ho chu mipi hung dimset kit diu ahin chule mi jousen keima hi Pakai kahi ahin hetdoh diu ahi.

< Ecechiela 36 >