< Ecechiela 36 >

1 Un tu cilvēka bērns, sludini par Israēla kalniem un saki: Israēla kalni, klausiet Tā Kunga vārdu.
Nang hlang capa loh Israel tlang te tonghma thil laeh lamtah Israel tlang te, 'BOEIPA ol hnatun,’ ti nah.
2 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka ienaidnieks par jums saka: redzi, tie mūžīgie kalni mums ir tikuši par mantību,
Ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Na thunkha loh, 'Khuih ka khosuen hmuensang rhoek khaw kaimih ham khoh la om coeng,’ a ti lah ko.
3 Tādēļ sludini un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs visapkārt esat postīti un aprīti, ka jūs tiem atlikušiem pagāniem esat par mantību un esat nākuši ļaužu mēlēs un valodās,
Te dongah tonghma lamtah ka Boeipa Yahovah loh a thui he thui laeh. Na pong ham neh kaepvai lamloh nangmih te hloem ham om coeng. Namtom kah a meet ham khoh na om ni. Pilnam kah ol neh theetnah kamhloei ah ni na pongpa coeng.
4 Tāpēc, Israēla kalni, klausiet Tā Kunga Dieva vārdu. Tā saka Tas Kungs Dievs uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām, kas ir palikušas par laupījumu un apsmieklu visām atlikušām tautām visapkārt, -
Te dongah Israel tlang rhoek ka Boeipa Yahovah ol he hnatun uh. Ka Boeipa Yahovah loh tlang taeng neh som taengah, sokca taeng neh kolrhawk taengah, imrhong aka pong ham neh khopuei a hnoo taengah he ni a thui. A kaepvai kah namtom a meet kah maeh neh tamdaengnah ham ni a om uh.
5 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es Sava karstuma ugunī runāju pret tām atlikušām tautām un pret visu Edomu, kas Manu zemi sev ņēmuši par mantību ar visas sirds prieku, ar lielu nicināšanu, to izpostīt un aplaupīt.
Te dongah ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Namtom a meet te ka thatlainah hmai neh ka voek het mahpawt nim? Edom long khaw ka khohmuen te a pum la kohoenah neh amamih ham khoh la a khueh uh. Thinko boeih lamloh hinglu kah uetnah neh maeh la a haek uh.
6 Tāpēc sludini Israēla zemei un saki uz kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es Savā karstumā un Savā bardzībā esmu runājis, tāpēc ka jums apsmiekls bija jānes no pagāniem.
Te dongah Israel khohmuen te tonghma thil lamtah tlang taeng neh som taengah khaw, sokca taeng neh kolrhawk taengah thui pah. Ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Namtom taengkah mingthae na phueih dongah ni kai loh ka thatlainah neh, ka kosi neh ka thui.
7 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: Es, Es paceļu Savu roku, tiešām, tām tautām, kas visapkārt ap jums, pašām būs nest savu apsmieklu.
Te dongah ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Kai loh ka kut te namtom ka thueng thil pawt koinih nangmih te a kaepvai ah amih kah mingthae ni a phueih uh eh.
8 Bet jūs, jūs Israēla kalni, atkal zaļosiet un nesīsiet savus augļus Maniem Israēla ļaudīm, jo īsā laikā tie pārnāks.
Tedae nang Israel tlang tah na pae na voeih vetih ka pilnam Israel ham ha pawk tom coeng dongah na thaih khaw thai ni.
9 Jo redzi, Es būšu pie jums, un Es skatīšos uz jums, un jūs tapsiet kopti un apsēti.
Kai he nangmih taengkah coeng dongah, nang taengla ka hooi vaengah n'thohtat thil uh vetih n'tawn uh ni.
10 Un Es vairošu pie jums cilvēkus, visu Israēla namu visnotaļ: un pilsētās dzīvos un postītas vietas uztaisīs.
Israel imkhui tom kah hlang te a pum la nangmih soah ka pung sak vetih khosa rhoek loh khopuei neh imrhong te a thoh uh.
11 Un Es pie jums vairošu cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies, un Es iekš jums likšu dzīvot kā jūsu vecos laikos, un Es jums darīšu vairāk labuma nekā jūsu senajos laikos, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Nangmih soah hlang neh rhamsa khaw ka ping sak vetih a ping uh neh pungtai uh ni. Nangmih te namah hmuen la kho kan sak sak vetih nangmih te a tongnah lakah kan hoeikhang sak ni. Te vaengah kai he BOEIPA la nan ming uh bitni.
12 Un Es pie jums atvedīšu cilvēkus, Savus Israēla ļaudis, tie tevi iemantos, un tu tiem būsi par mantību un tiem vairs nelaupīsi bērnus.
Nangmih soah ka pilnam Israel hlang te ka pongpa sak vetih nang m'pang uh ni. Amih taengah rho la na om vetih amih cakol te koep na koei mahpawh.
13 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka uz jums saka: tu esi cilvēku rijēja un savu ļaužu bērnu aplaupītāja,
Ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Nangmih te hlang aka yoop na ti uh dongah na namtu khuiah namtu cakol la na om uh.
14 Tādēļ tu cilvēkus vairs nerīsi un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Dievs.
Te dongah hlang loh n'yoop voel mahpawh. Namtom neh na namtu taengah na cakol rhoe na cakol voel mahpawh. He tah ka Boeipa Yahovah kah olphong ni.
15 Un Es tev vairs nelikšu dzirdēt pagānu apsmieklu, un tu nenesīsi vairs tautu negodu un saviem ļaudīm vairs nelaupīsi bērnus, saka Tas Kungs Dievs.
Namtom taengkah na mingthae te kan yaak sak voel pawt vetih pilnam kah kokhahnah na phuei voel mahpawh. Namtom neh na namtu m'paloe sak voel mahpawh. He tah Boeipa Yahovah kah olphong ni,” a ti.
16 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
BOEIPA ol te kai taengla ha pawk bal tih,
17 Cilvēka bērns, Israēla nams, kad tie savā zemē dzīvoja, tad tie to sagānīja ar savu ceļu un ar saviem darbiem; viņu ceļš bija Manā priekšā kā sārņainas sievas nešķīstība.
“Hlang capa aw, amih khohmuen kah khosa Israel imkhui neh amih khosing, amih kah khoboe rhamlang nen ni khohmuen a poeih uh. Amih kah longpuei te ka mikhmuh ah pumom kah a tihnai bangla om.
18 Tādēļ Es Savu bardzību pār viņiem izgāzu to asiņu dēļ, ko tie tai zemē bija izlējuši, un viņu elku dēļ ar ko to bija sagānījuši.
Khohmuen ah thii a long sak uh tih a mueirhol neh a poeih uh dongah ni amih soah ka kosi ka hawk van.
19 Un Es tos izkaisīju starp tautām, un tie tapa izputināti pa valstīm, Es tos sodīju pēc viņu ceļa un pēc viņu darbiem.
Amih te namtom taengah ka taek ka yak tih diklai ah haeh uh. A longpuei tarhing neh a khoboe rhamlang bangla amih te lai ka tloek.
20 Kad tie nu pie tām tautām nonāca, kurp tie bija gājuši, tad tie sagānīja manu svēto vārdu, tāpēc ka no tiem tapa sacīts: šie ir Tā Kunga ļaudis un izgājuši no viņa zemes.
Tedae namtom te a paan tih pahoi ha pawk uh te khaw ka ming cim ni a poeih. Amih te BOEIPA kah pilnam a ti ngawn dae a khohmuen lamloh coe uh.
21 Bet Man ir žēl Sava svētā Vārda, ko Israēla bērni sagānījuši starp tām tautām, kur tie bija nākuši.
Te dongah ka cimcaihnah ming dongah ka lungma coeng. Te te a poeih uh dongah ni Israel imkhui khaw namtom taengla pahoi a pawk uh te.
22 Tāpēc saki uz Israēla namu: tā saka Tas Kungs Dievs: Es to nedaru jūsu dēļ, Israēla nams, bet Sava svētā Vārda dēļ, ko jūs esat sagānījuši starp tām tautām, kur esat nākuši.
Te dongah ka Boeipa Yahovah loh a thui he Israel imkhui taengah thui pah. Israel imkhui ka saii te nangmih ham moenih. Tedae pahoi na caeh nah ah ka cimcaihnah ming te namtom taengah na poeih dongah ni.
23 Jo Es pagodināšu Savu lielo Vārdu, kas starp pagāniem ir sagānīts, ko jūs viņu vidū esat sagānījuši. Un pagāni samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, saka Tas Kungs Dievs, kad Es pie jums svēts parādīšos priekš viņu acīm.
Namtom taengkah a poeih ka ming tanglue te ka ciim ni. Te te amih lakli ah na poeih cakhaw namtom loh kai he Yahweh ni tila a ming uh bitni. He tah ka Boeipa Yahovah kah olphong ni. Nangmih rhangneh amih mikhmuh ah ka ciim uh ni.
24 Jo Es jūs atvedīšu no tām tautām un jūs sapulcināšu no visām valstīm, un Es jūs atvedīšu atkal jūsu zemē.
Nangmih te namtom lamloh kan loh vetih nangmih te diklai pum lamloh kan coi ni. Te vaengah nangmih te namah khohmuen la kan thak ni.
25 Un Es uz jums slacināšu šķīstu ūdeni, ka topat šķīsti; no visas jūsu nešķīstības un no visiem jūsu elkiem Es jūs šķīstīšu.
Nangmih soah tui cil kang haeh vetih na tihnai cungkuem lamloh caihcil uh ni. Nangmih te na mueirhol cungkuem lamloh kan caihcil sak ni.
26 Un Es jums došu jaunu sirdi un došu jums jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no jūsu miesām un došu jums miesīgu sirdi.
nangmih te lungbuei thai kan paek vetih na khui ah mueihla thai ka khueh phoeiah nangmih pumsa kah lungto lungbuei te ka khoe vetih ngansen lungbuei te nangmih kan paek ni.
27 Un Es jums došu Savu Garu un darīšu, ka jūs staigāsiet Manos likumos un sargāsiet un darīsiet Manas tiesas.
Ka mueihla te na kotak ah kam paek ni. Te te ka saii vaengah ka oltlueh neh na pongpa uh vetih ka laitloeknah te ngaithuen neh na vai uh bitni.
28 Un jūs dzīvosiet tai zemē, ko Es jūsu tēviem esmu devis, un jūs Man būsiet par ļaudīm, un Es jums būšu par Dievu.
Na pa rhoek taengah ka paek khohmuen ah kho na sak uh ni. Kamah taengah pilnam la na om uh vetih kai khaw nangmih taengah Pathen la ka om ni.
29 Un Es jūs atpestīšu no visas jūsu nešķīstības un aicināšu labību un to vairošu un nevedīšu pār jums badu.
Nangmih te na tihnai cungkuem lamloh kang khang vetih cangpai la kang khue ni. Te te kang kum sak bal vetih nangmih soah khokha kang khueh mahpawh.
30 Un Es vairošu koku augļus un tīruma augļus, ka jūs bada dēļ starp tautām vairs netopat nicināti.
Thing thaih neh khohmuen thaih te ka thawt sak ni. Te daengah ni khokha kah kokhahnah loh namtom taengah koep n'loh uh pawt eh.
31 Tad jūs pieminēsiet savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus un būsiet paši sev riebīgi par saviem noziegumiem un par savām negantībām.
Te vaengah na boethae longpuei neh na khoboe aka then pawt te na poek ni. Nangmih kathaesainah neh nangmih tueilaehkoi dongah namamih mikhmuh ah te na ko-oek uh ni.
32 Un to Es nedaru jūsu dēļ, saka Tas Kungs Dievs, to jums būs zināt. Kaunaties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, jūs, Israēla nams!
Nangmih ham ka saii hlan. He tah ka Boeipa Yahovah kah olphong ni. Nangmih te m'ming kuekluek saeh. Israel imkhui aw na longpbuei ah yahpok neh hmaithae sak laeh.
33 Tā saka Tas Kungs Dievs: tai dienā, kad Es jūs šķīstīšu no visas jūsu nešķīstības, tad Es pilsētās likšu dzīvot, un postažas taps uztaisītas.
Ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Nangmih te na thaesainah cungkuem lamloh kan caihcil khohnin ah tah khopuei te kho kan sak sak vetih imrhong te a thoh uh ni.
34 Un tā tukšā zeme atkal taps apkopta, kur posts bija priekš ikviena acīm, kas gāja garām.
Khohmuen aka pong tih aka pah tom kah mikhmuh ah khopong la aka om te lat a tawn ni.
35 Un sacīs: šī zeme, kas bija postā, ir palikusi kā Ēdenes dārzs, un tās iztukšotās un izpostītās un sagruvušās pilsētas ir stipras un apdzīvotas.
Te vaengah, “Khohmuen aka pong he Eden dum bangla om. Khopuei rhoek tah kaksap coeng tih pong coeng. A koengloeng rhoek loh cakrhuet la kho a sak uh,” a ti uh ni.
36 Tad tās tautas, kas atlikušas visapkārt ap jums, samanīs, ka Es, Tas Kungs, uztaisu sagruvušas vietas un apdēstu, kas ir izpostīts; Es, Tas Kungs, to esmu runājis, un Es to darīšu.
Te vaengah kai BOEIPA loh a koengloeng tangtae khaw ka thoh tih aka pong khaw ka tawn te na kaepvai kah aka sueng namtom loh a ming ni. Kai BOEIPA loh ka thui bangla ka saii ni.
37 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ļaušos atkal pielūgties no Israēla nama, ka Es tiem parādos; Es vairošu tos ļaudis kā ganāmu pulku.
Ka Boeipa Yahovah loh he ni a thui. Amih kah saii pah ham te Israel imkhui he koep ka toem ni vetih amih te hlang tuping bangla ka ping sak ni.
38 Tā kā tās svētās avis, kā Jeruzālemes avis savos svētkos, tā būs tās tukšās vietas ar cilvēkiem kā ar ganāmu pulku pilnas, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
A khoning vaengah hmuencim kah boiva tah Jerusalem boiva bangla om ni. Hlang kah boiva aka bae khopuei rhoek he a kaksap la om vetih kai he BOEIPA tila a ming uh ni.

< Ecechiela 36 >