< Ecechiela 35 >

1 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Wǝ Pǝrwǝrdigarning sɵzi manga kelip xundaⱪ deyildi: —
2 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Seīra kalniem un sludini pret tiem,
I insan oƣli, yüzüngni Seir teƣiƣa ⱪaritip, bexarǝt berip uni ǝyiblǝp mundaⱪ degin: —
3 Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret tevi, Seīra kalns, un Es izstiepšu Savu roku pret tevi un tevi darīšu par postažu un tuksnesi.
Rǝb Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — «Mana, i Seir teƣi, Mǝn sanga ⱪarximǝn; Mǝn ⱪolumni üstünggǝ uzartip, seni bir wǝyranǝ wǝ qɵl-bayawan ⱪilimǝn.
4 Es tavas pilsētas darīšu par gruvešiem, un tu tapsi par postažu un samanīsi, ka Es esmu Tas Kungs.
Mǝn xǝⱨǝrliringni harabǝ ⱪiliwetimǝn, wǝ sǝn wǝyranǝ bolisǝn; andin sǝn Mening Pǝrwǝrdigar ikǝnlikimni tonup yetisǝn.
5 Tādēļ ka tev bija mūžīgs ienaids, un tu Israēla bērnus esi aizdzinis caur zobena varu viņu nelaimes laikā, viņu gala nozieguma laikā,
Qünki sǝn mǝnggügǝ ɵqmǝnlik saⱪlap kǝlgǝnsǝn, Israillarning bexiƣa külpǝt qüxkǝn künidǝ, ⱪǝbiⱨlikning jazalinix waⱪti-saiti toxⱪanda, ularni ⱪiliq küqigǝ tapxurup bǝrgǝnliking tüpǝylidin,
6 Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es tevi darīšu par asinīm, un asinis tevi vajās; tāpēc ka tu asinis neesi ienīdējis, tad arī asinis tevi vajās.
Xunga Mǝn ⱨayatim bilǝn ⱪǝsǝm ⱪilimǝnki, — dǝydu Rǝb Pǝrwǝrdigar, — Mǝn sanga ⱪan tɵkülüxni bekittim; ⱪan seni ⱪoƣlaydu. Sǝn ⱪan tɵküxtin nǝprǝtlǝnmigǝnliking tüpǝylidin, ǝmdi ⱪan seni ⱪoƣlap yüridu.
7 Un Es darīšu Seīra kalnu par tuksnesi un postažu, un no viņa izdeldēšu, kas tur iet un nāk.
Mǝn Seir teƣini wǝyranǝ wǝ qɵl-bayawan ⱪilip, uningdin besip ɵtküqi ⱨǝm uningƣa ⱪaytⱪuqini üzüp taxlaymǝn.
8 Un Es viņa kalnus piepildīšu ar viņa nokautiem; uz taviem pakalniem un tavās ielejās un visās tavās gravās gulēs zobena nokautie.
Mǝn uning taƣlirini ɵltürülgǝnliri bilǝn toldurimǝn; sening egizlikliringdǝ, sening jilƣiliringda, sening barliⱪ jiraliringda ⱪiliq bilǝn ɵltürülgǝnlǝr yiⱪilidu.
9 Es tevi darīšu par mūžīgu postažu, un tavās pilsētās nedzīvos; tā jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Mǝn seni mǝnggügǝ wǝyranǝ ⱪilimǝn; sening xǝⱨǝrliring adǝmzatsiz bolidu; wǝ silǝr Mening Pǝrwǝrdigar ikǝnlikimni tonup yetisilǝr.
10 Tādēļ ka tu saki: šīs divas tautas un šīs divas valstis man tiks rokā, un mēs tās gribam iemantot, jebšu Tas Kungs pats tur būtu,
— Qünki sǝn: «Bu ikki ǝl, ikki mǝmlikǝt Meningki bolidu, biz ularƣa igǝ bolimiz» degining tüpǝylidin — gǝrqǝ Mǝn Pǝrwǝrdigar xu yǝrdǝ bolƣan bolsammu —,
11 Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es darīšu pēc tavas bardzības un pēc tavas skaudības, kā tu savā ienaidā pret tiem esi turējies, un Es Sevi tiem darīšu zināmu, kad Es tevi sodīšu,
ǝmdi Mǝn ⱨayatim bilǝn ⱪǝsǝm ⱪilimǝnki, — dǝydu Rǝb Pǝrwǝrdigar, — Mǝn sening nǝpritingdin qiⱪⱪan aqqiⱪing boyiqǝ wǝ ⱨǝsiting boyiqǝ sanga muamilǝ ⱪilimǝn; Mǝn üstünggǝ ⱨɵküm qiⱪirip jazalixim bilǝn, Mǝn ular arisida Ɵzümni kɵrsitimǝn.
12 Un tu samanīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu dzirdējis visas tavas zaimošanas, ko tu pret Israēla kalniem esi runājis un sacījis: tie ir postīti, tie mums ir doti, ka tos aprijam.
Xuning bilǝn sening Israil taƣliriƣa ⱪarap: «Ular wǝyran boldi, ular bizgǝ yǝm boluxⱪa tǝⱪdim ⱪilindi» degǝn barliⱪ ⱨaⱪarǝtliringni Mǝn Pǝrwǝrdigarning angliƣinimni sǝnlǝr tonup yetisilǝr.
13 Tā jūs ar savu muti pret mani esat lielījušies un savus vārdus pret mani vairojuši, - Es to esmu dzirdējis.
Uning üstigǝ aƣzinglarda silǝr Manga ⱪarxi qiⱪip ɵzünglarni qong kɵrsitip, Manga kupurluⱪ ⱪilƣan sɵzünglǝrni kɵpǝytkǝnsilǝr; Mǝn ularni anglidim.
14 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es tevi darīšu par posta vietu, tā ka visa zeme priecāsies.
Xunga Rǝb Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — Pütkül yǝr yüzi xadlinip kǝtkinidǝ, Mǝn seni wǝyranǝ ⱪilimǝn.
15 Tā kā tu esi priecājies par Manu mantības tiesu, Israēla namu, tāpēc ka tas ir postīts, tāpat Es tev darīšu. Seīra kalni un viss Edoms taps visnotaļ par postažu, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
Israil jǝmǝtining mirasi wǝyran ⱪilinƣanda buningdin sǝn xadlanƣiningdǝk, Mǝnmu sanga xundaⱪ ⱪilimǝn; sǝnmu, i Seir teƣi wǝ barliⱪ Edom — silǝrning barliⱪinglar wǝyranǝ bolidu; wǝ [Edomiylar] Mening Pǝrwǝrdigar ikǝnlikimni tonup yetidu».

< Ecechiela 35 >