< Ecechiela 35 >

1 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
BOEIPA ol he kai taengla ha pawk bal tih,
2 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Seīra kalniem un sludini pret tiem,
“Hlang capa aw, Seir tlang te na maelhmai khueh thil lamtah tonghma thil lah.
3 Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret tevi, Seīra kalns, un Es izstiepšu Savu roku pret tevi un tevi darīšu par postažu un tuksnesi.
Ka Boeipa Yahovah loh a thui he a taengah thui pah. Kai loh Seir tlang nang te kam pai thil. Nang taengla ka kut kan thueng vetih nang te khopong neh rhaerhap la kang khueh ni.
4 Es tavas pilsētas darīšu par gruvešiem, un tu tapsi par postažu un samanīsi, ka Es esmu Tas Kungs.
Na khopuei te imrhong ka khueh vetih namah te khopong la na om vaengah kai he BOEIPA la nan ming bitni.
5 Tādēļ ka tev bija mūžīgs ienaids, un tu Israēla bērnus esi aizdzinis caur zobena varu viņu nelaimes laikā, viņu gala nozieguma laikā,
Nang ham kumhal kah thunkha thunhling la om ham neh thaesainah a tloihsoi tue kah a rhainah tue ah tah Israel ca rhoek te cunghang kut ah na lun.
6 Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es tevi darīšu par asinīm, un asinis tevi vajās; tāpēc ka tu asinis neesi ienīdējis, tad arī asinis tevi vajās.
Te dongah kai tah hingnah ni tite ka Boeipa Yahovah kah olphong ni. Na thii ham ka saii vetih thii loh namah n'hloem ni. A thii pawt te na hmuhuet dongah thii. oh namah n'hloem ni.
7 Un Es darīšu Seīra kalnu par tuksnesi un postažu, un no viņa izdeldēšu, kas tur iet un nāk.
Seir tlang te khopong phoeikah khopong la ka khueh vetih te lamkah aka voei aka bal khaw ka saii pueng ni.
8 Un Es viņa kalnus piepildīšu ar viņa nokautiem; uz taviem pakalniem un tavās ielejās un visās tavās gravās gulēs zobena nokautie.
A tlang te a rhok ka hah sak ni. Na som neh na kolrhawk khaw, na sokca boeih te cunghang dongah a rhok la cungku uh ni.
9 Es tevi darīšu par mūžīgu postažu, un tavās pilsētās nedzīvos; tā jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Nang te kumhal kah khopong la kang khueh tih na khopuei kah khosa loh kho a sak pawt vaengah kai he BOEIPA la nan ming uh bitni.
10 Tādēļ ka tu saki: šīs divas tautas un šīs divas valstis man tiks rokā, un mēs tās gribam iemantot, jebšu Tas Kungs pats tur būtu,
'Namtom rhoi neh khohmuen rhoi khaw ka taengah om vetih m'pang uh bitni,’ na ti sitoe cakhaw BOEIPA om lah lahko te.
11 Tādēļ, tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es darīšu pēc tavas bardzības un pēc tavas skaudības, kā tu savā ienaidā pret tiem esi turējies, un Es Sevi tiem darīšu zināmu, kad Es tevi sodīšu,
Te dongah kai tah hingnah ni tite ka Boeipa Yahovah kah olphong ni. Na thintoek tarhing neh na thatlainah tarhing ah kan saii ni. Na hmuhuetnah neh amih na saii dongah nang lai kan tloek vaengkah bangla amih taengah ka phoe ni.
12 Un tu samanīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu dzirdējis visas tavas zaimošanas, ko tu pret Israēla kalniem esi runājis un sacījis: tie ir postīti, tie mums ir doti, ka tos aprijam.
Te vaengah kai he BOEIPA la nan ming bitni. Nang kah kokhahnah cungkuem te ka yaak coeng. Israel tlang rhoek te na voek vaengah tah, “Pong tah pong uh tih kaimih taengah cakkoi la tloeng uh coeng, ' na ti.
13 Tā jūs ar savu muti pret mani esat lielījušies un savus vārdus pret mani vairojuši, - Es to esmu dzirdējis.
Na ka nen tah kai taengah na khuet van tih na ol neh kai taengah na rhoekoe aih khaw kamah loh ka yaak ta.
14 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es tevi darīšu par posta vietu, tā ka visa zeme priecāsies.
Ka Boeipa Yahovah loh he ni a. thui. Diklai pum ko a hoe vaengah nang te khopong kang khueh ni.
15 Tā kā tu esi priecājies par Manu mantības tiesu, Israēla namu, tāpēc ka tas ir postīts, tāpat Es tev darīšu. Seīra kalni un viss Edoms taps visnotaļ par postažu, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
Israel imkhui kah rho a pong vaengkah te na kohoenah van dongah nang te kan saii ni. Seir tlang neh Edom pum te khopong la boeih na om vaengah kai he BOEIPA la a ming uh bitni,” a ti.

< Ecechiela 35 >