Ecechiela 34
1 Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
上主的話傳給我說：「
2 Cilvēka bērns, sludini pret Israēla ganiem, sludini un saki uz tiem, uz tiem ganiem: tā saka Tas Kungs Dievs: Ak vai, Israēla ganiem, kas sevi pašus gana! Vai ganiem nebūs avis ganīt?
人子，你應說預言攻斥以色列的牧者，向他們講預言說：吾主上主這樣說：禍哉以色列的牧者! 你們只知牧養自己；牧人豈不應該牧養羊群﹖
3 Jūs ēdat tos taukus un apģērbjaties ar to vilnu, jūs kaujat to baroto, bet tās avis jūs neganiet.
你們吃羊奶，穿羊毛衣，宰肥羊，卻不牧養羊群：
4 Tās vājās jūs nespēcinājāt, un to neveselo jūs nedziedinājāt, un to satriekto jūs nesasienat, un to aizdzīto jūs nenesāt atpakaļ un to pazudušo jūs nemeklējāt, bet jūs valdāt pār tiem bargi un ar grūtumu.
瘦弱的，你們不扶養；患病的，你們不醫治；受傷的，你們不包紮；迷路的，你們不領回；遺失的，你們不尋找，反而用強力和殘暴去管治他們。
5 Tā tās izklīdušas, tāpēc ka gana nebija, un paliek par barību visiem lauka zvēriem un izklīst.
因為沒有牧人，羊都四散了；羊四散後，便成了一切野獸的食物。
6 Manas avis maldās pa visiem kalniem un pa visiem augstiem pakalniem, Manas avis izklīdušas pa visu zemes virsu, un nav neviena, kas pēc tām skatās, un neviena, kas tās meklē.
我的羊在群山峻嶺中迷了路，我的羊四散在全地面上，沒有人去尋，沒有人去找。
7 Tādēļ, gani, klausiet Tā Kunga vārdu!
為此牧者啊，聽上主的話罷!
8 Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tāpēc ka Manas avis ir tapušas par laupījumu, un Manas avis visiem lauka zvēriem par barību, tāpēc ka gana nebija, un ka Mani gani nelūko pēc Manām avīm, bet tie gani gana sevi pašus, bet Manas avis tie negana, -
我指著我的生命起誓──吾主上主的斷語──因為我的羊群由於沒有牧者，成了獵物；我的羊群成了一切野獸的食物，因為我的牧者不尋找我的羊，只知牧養自己，而不牧養我的羊：
9 Tādēļ, gani, klausiet Tā Kunga vārdu!
為此，牧者啊，聽上主的話罷!
10 Tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret tiem ganiem, un prasīšu Savas avis no viņu rokas un darīšu, ka tie Manas avis vairs neganīs, un tie gani vairs neganīs sevi pašus. Un Es izraušu Savas avis no viņu mutes, ka tās tiem vairs nebūs par barību.
吾主上主這樣說：我要攻擊那些牧者，從他們手裏追討我的羊，我不再讓他們牧放羊群；這樣，牧者便不能再牧養自己了；我要從他們口中救出我的羊，不再作他們的食物。
11 Jo tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es, tiešām Es vaicāšu pēc Savām avīm un tās meklēšu.
因為吾主上主這樣說：看，我要親自去尋找我的羊，我要親自照顧我的羊。
12 Jo kā gans meklē savu ganāmo pulku tai dienā, kad viņš ir savu izklīdušo avju vidū, tā Es meklēšu Savas avis un tās izpestīšu no visām tām vietām, kurp tās noklīdušas tumšā un vētrainā dienā.
猶如牧人在羊群失散的那日怎樣尋找他的羊，我也怎樣尋找我的羊；我要把那些曾在陰雲和黑暗之日四散在各地的羊，從那些地方救回來。
13 Un Es tās izvedīšu no tām tautām un tās sapulcināšu no tām zemēm un tās pārvedīšu viņu pašu zemē un tās ganīšu uz Israēla kalniem, pa tām lejām un pa visām vietām, kur tai zemē mīt.
我要從各民族中將他們領出，從各國將他們聚集起來，領他們回到自己的地域；我要在以色列的群山上，溪水畔，以及本國的一切牧場上牧放他們。
14 Es tās ganīšu labā ganībā, un viņu mitekļi būs uz Israēla augstiem kalniem; tur tie apgulsies labos mitekļos un ganīsies taukā ganībā uz Israēla kalniem.
我要在茂盛的草原上牧放他們，在以色列的高山上有他們的羊棧，在那裏他們要臥在舒適的羊棧裏，在以色列的群山上，在肥美的牧場上吃草。
15 Es pats ganīšu Savas avis un Es pats tās guldināšu, saka Tas Kungs Dievs.
我要親自牧放我的羊，親自使他們臥下──吾主上主的斷語──
16 Pazudušo Es gribu meklēt un aizdzīto Es gribu nest atpakaļ un satriekto Es gribu sasiet un vārguli Es gribu spēcināt, bet tauko un stipro Es gribu izdeldēt; Es tās ganīšu ar taisnību.
失落的我要尋找；迷路的，我要領回；受傷的，我要包紮；病弱的，我要療養；肥胖和強壯的，我要看守；我要按正義牧放他們。
17 Jūs, Manas avis! - Tas Kungs Dievs saka tā: redzi, Es tiesāšu starp avi un avi, starp auniem un āžiem.
我的羊群啊! 關於你們，吾主上主這樣說：看，我要在羊與羊，綿羊與山羊之間，施行審判。
18 Vai tas jums vēl ir maz, ka jūs noganiet to labo ganību? Vai gribat arī savu atlikušo ganību samīdīt ar savām kājām? - Un ka jūs dzerat no skaidra ūdens, - vai to atlikušo gribat sajaukt ar savām kājām?
你們在茂盛的草場上吃飽後，就用蹄子把吃剩的踐踏；喝足了清水，就用蹄子把剩下的弄髒，你們還以為是件小事嗎﹖
19 Vai tad Manām avīm būs ēst, kas no jūsu kājām ir samīts, un dzert, kas no jūsu kājām ir sajaukts?
我的羊群就該吃你們蹄子踏過的草，喝你們蹄子弄髒的水﹖
20 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka uz tiem: redzi, Es, tiešām Es tiesāšu starp tām taukām avīm un tām liesām avīm.
為此，吾主上主向他們這樣說：看我要，親自在肥羊與瘦羊之間施行審判，
21 Tāpēc ka jūs visas vājās stumdiet ar sāniem un ar pleciem un badiet ar saviem ragiem, kamēr jūs tās esat izdzinuši ārā.
因為你們用臀部，和肩膀排擠，用角牴撞一切病弱的，直到把他們趕到外面；
22 Tāpēc Es Savas avis gribu pestīt, lai tās vairs nav par laupījumu, un Es tiesāšu starp avi un avi.
因此我要拯救我的羊，使之不再作獵物；我要在羊與羊之間施行審判。
23 Un Es par tiem iecelšu vienu vienīgu ganu, kas lai tās gana, proti Savu kalpu Dāvidu; tas tās ganīs, un tas tām būs par ganu.
我要為他們興起一個牧人，那即是我的僕人達味，他要牧放他們，作他們的牧人。
24 Un Es Tas Kungs tiem būšu par Dievu, un mans kalps Dāvids būs tas valdnieks viņu vidū. Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
我，上主要作他們的天主，我的僕人達味在他們中作領袖：這是我上主說的。
25 Un Es ar tiem darīšu miera derību, un izdeldēšu ļaunos zvērus no zemes, un tie dzīvos tuksnesī bez bailēm un gulēs mežos.
我要同他們訂立平安盟約，使猛獸由那地上滅絕，他們便可在曠野中安居，在森林裏安眠。
26 Un Es darīšu viņus un tās vietas ap Manu kalnu par svētību, un Es došu lietu savā laikā; tas būs svētības lietus.
我要祝福他們和我山丘的四周，按時降雨，那是滿帶幸福的雨；
27 Un koki uz lauka dos savus augļus, un zeme dos savus augļus, un tie būs bez bailēm savā zemē un samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es būšu salauzis viņu jūga kokus un tos izglābis no viņu kalpinātāju rokas.
因此田間的樹木要結果，地要有出產；他們將安居在本鄉。當我打斷他們所負的軛，由奴役他們者的手中救出他們時，他們必承認我是上主。
28 Un tie nebūs vairs pagāniem par laupījumu, un zvēri virs zemes tos vairs neaprīs, bet tie dzīvos droši, un neviens tos neizbiedēs.
他們不再作異民的獵物，地裏的野獸也不吞噬他們，他們反而要安居樂業，不再受人恐嚇。
29 Un Es tiem audzināšu stādu par slavu, un tie tai zemē vairs netaps aizgrābti caur badu un nenesīs vairs apsmieklu no pagāniem.
我要使植物為他們而茂盛，他們在這地上不再為飢荒所消滅，也不再受異民的羞辱：
30 Un tie samanīs, ka Es, Tas Kungs, viņu Dievs, esmu ar viņiem, un tie, Israēla nams, ir Mani ļaudis, saka Tas Kungs Dievs.
如此，他們必承認我上主是他們的天主，且與他們同在，而他們──以色列家族，是我的百姓──吾主上主的斷語──
31 Un jūs esat Manas avis, Manas ganāmās avis; cilvēki jūs esat, Es esmu jūsu Dievs, saka Tas Kungs Dievs.
你們作我的羊群，是我牧場上的羊群；我是你們的天主──吾主上主的斷語。」
