< Ecechiela 32 >

1 Un divpadsmitā gadā, divpadsmitā mēnesī pirmā mēneša dienā Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
In pripetilo se je v dvanajstem letu, v dvanajstem mesecu, na prvi dan meseca, da je prišla k meni Gospodova beseda, rekoč:
2 Cilvēka bērns, sāc raudu dziesmu par Faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un saki uz viņu: ak tautu lauva, tu esi pagalam! Un tu biji kā jūras zvērs jūrā un izlēci savās upēs un sajauci ūdeņus ar savām kājām un samini upes.
»Človeški sin, vzdigni žalostinko za faraonom, egiptovskim kraljem in mu reci: ›Podoben si mlademu levu izmed narodov in ti si kakor kit v morjih in prihajaš naprej s svojimi rekami in s svojimi stopali burkaš vode in usmrajuješ njihove reke.‹
3 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es tādēļ Savu tīklu izplētīšu pār tevi daudz tautu sapulcē, kas tevi izvilks Manā tīklā.
Tako govori Gospod Bog: ›Zato bom nad teboj razprostrl svojo mrežo s spremstvom mnogih ljudstev; in privedli te bodo gor v mojo mrežo.
4 Tad Es tevi metīšu uz zemi, Es tevi nosviedīšu uz lauku un visiem putniem apakš debess Es likšu mist uz tevis un visiem zvēriem virs zemes no tevis pieēsties,
Potem te bom pustil na deželi, vrgel te bom naprej na odprto polje in vsej perjadi neba bom povzročil, da ostanejo na tebi in s teboj bom nasitil živali celotne zemlje.
5 Un metīšu tavu maitu uz kalniem un pildīšu tās ielejas ar tavām miesām.
In tvoje meso bom položil na gore in s tvojo višino napolnil doline.
6 Un Es dzirdināšu zemi ar tām asinīm, kas no tevis izplūst līdz kalniem, un upes no tevis taps pildītas.
Tudi s tvojo krvjo bom namočil deželo, v kateri plavaš, celó do gora; in reke te bodo polne.
7 Un kad Es tevi izdzēsīšu, tad Es apsegšu debesi un aptumšošu viņas zvaigznes, sauli Es apklāšu ar mākoņiem, un mēneša gaišums vairs nespīdēs.
Ko te bom ugasnil, bom pokril nebo in zatemnil zvezde; sonce bom pokril z oblakom in luna ne bo dajala svoje svetlobe.
8 Visus spožos debess spīdekļus Es tevis dēļ aptumšošu un vedīšu tumsību pār tavu zemi, saka Tas Kungs Dievs.
Vse svetle luči neba nad teboj bom otemnil in postavil temo nad tvojo deželo, ‹ govori Gospod Bog.
9 Es arī darīšu skumīgas daudz tautu sirdis, kad Es tavu mocību iznesīšu starp tautām, tanīs valstīs, ko tu nepazīsti.
Prav tako bom dražil srca mnogih ljudi, ko bom med narode privedel tvoje uničenje, v dežele, ki jih nisi poznal.
10 Un Es darīšu, ka daudz tautas par tevi iztrūcinājās, un viņu ķēniņiem mati celsies stāvu par tevi, kad Es cilāšu Savu zobenu viņu priekšā, un tie drebēs ik acumirkli ikviens par savu dvēseli tai dienā, kad tu kritīsi.
Da, naredil bom, da bodo mnoga ljudstva osupla nad teboj in njihovi kralji bodo strašno prestrašeni zaradi tebe, ko bom pred njimi vihtel svoj meč; in trepetali bodo ob vsakem trenutku, vsak človek za svoje lastno življenje, na dan tvojega padca.‹
11 Jo tā saka Tas Kungs Dievs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi.
Kajti tako govori Gospod Bog: ›Meč babilonskega kralja bo prišel nadte.
12 Un Es tavu pulku nogāzīšu caur vareno zobeniem, tie visi ir tie visbriesmīgākie starp tautām, tie izpostīs Ēģiptes lepnību, un viss viņas pulks taps izdeldēts.
Z meči mogočnega bom tvoji množici povzročil, da pade, strašni izmed narodov, vsi izmed njih, in oplenili bodo pomp Egipta in vsa njegova množica bo uničena.
13 Un visus viņas lopus Es izdeldēšu pie tā lielā ūdens, ka cilvēka kāja to vairs nesajauks, ir lopu nags to nesajauks.
Prav tako bom uničil tudi vse njegove živali, ki so poleg velikih vodá. Niti jih ne bo več vznemirjalo človeško stopalo niti jih ne bodo vznemirjala kopita živine.
14 Tad Es viņu ūdeņus darīšu skaidrus un viņu upēm likšu tecēt kā eļļai, saka Tas Kungs Dievs,
Potem bom njihove vode naredil globoke in njihovim rekam povzročil, da tečejo kakor olje, ‹ govori Gospod Bog.
15 Kad Es Ēģipti būšu darījis par posta vietu, un zeme no savas pilnības būs palikusi tukša, kad Es visus viņas iedzīvotājus būšu kāvis, - tad samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
›Ko bom egiptovsko deželo naredil zapuščeno in bo dežela oropana tega, česar je bila polna, ko bom udaril vse tiste, ki prebivajo tam, takrat bodo vedeli, da jaz sem Gospod.
16 Šī ir tā raudu dziesma, un tā jādzied; tautu meitas šo raudu dziesmu dziedās; par Ēģipti un par visu viņas ļaužu pulku tās dziedās šo raudu dziesmu, saka Tas Kungs Dievs. -
To je žalostinka, s katero ga bodo objokovali. Hčere narodov ga bodo objokovale. Žalovali bodo za njim, celó za Egiptom in za vso njegovo množico, ‹ govori Gospod Bog.‹«
17 Un divpadsmitā gadā, piecpadsmitā mēneša dienā Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
In prav tako se je pripetilo v dvanajstem letu, na petnajsti dan meseca, da je k meni prišla Gospodova beseda, rekoč:
18 Cilvēka bērns, žēlojies par Ēģiptes ļaužu pulku un nogremdē to līdz ar tām lepno tautu meitām zemes apakšā pie tiem, kas grimuši dziļumā.
»Človeški sin, tarnaj za egiptovsko množico in vrzi jo dol, celó njo in hčere slavnih narodov, v spodnje dele zemlje, s tistimi, ki gredo dol v jamo.
19 Par ko tu nu esi skaistāka? Kāp zemē un apgūlies pie neapgraizītiem.
Koga prekašaš v lepoti? Pojdi dol in bodi položen z neobrezanimi.
20 Tie kritīs starp zobena nokautiem. Viņa ir nodota zobenam; aizraujiet viņu ar visu viņas ļaužu pulku.
Padli bodo v sredo tistih, ki so umorjeni z mečem. Izročen je meču. Potegni njega in vse njegove množice.
21 Tie varoņu varenie un viņas palīgi ar viņu runās elles vidū: tie ir nogrimuši, tie guļ starp neapgraizītiem un zobena nokautiem. (Sheol h7585)
Močni izmed mogočnih mu bodo govorili iz srede pekla s tistimi, ki mu pomagajo. Odšli so dol, ležijo neobrezani, umorjeni z mečem. (Sheol h7585)
22 Tur ir Asurs ar visu savu ļaužu pulku, viņu kapi ir visapkārt ap viņu; tie visi nokauti, caur zobenu krituši.
Tam je Asúr in vse njegovo spremstvo. Njegovi grobovi so okoli njega, vsi izmed njih umorjeni, padli pod mečem,
23 Viņa kaps ir tai visdziļākā bedrē, un viņa ļaužu pulks ir visapkārt ap viņa kapu; visi nokauti, caur zobenu krituši, kas briesmas bija cēluši dzīvo zemē.
katerih grobovi so postavljeni ob straneh jame in njegovo spremstvo je naokoli njegovega groba; vsi izmed njih umorjeni, padli pod mečem, ki so povzročili strahoto v deželi živih.
24 Tur ir Elams ar visu savu ļaužu pulku visapkārt ap viņa kapu; tie visi nokauti, caur zobenu krituši; tie grimuši neapgraizīti zemes apakšā, kas briesmas bija cēluši dzīvo zemē, tie nes savu kaunu pie tiem, kas grimuši dziļumā.
Tam je Elám in vsa njegova množica naokoli njegovega groba, vsi izmed njih umorjeni, padli pod mečem, ki so neobrezani odšli dol, v spodnje dele zemlje, ki so povzročili njihovo strahoto v deželi živih; vendar so nosili svojo sramoto s tistimi, ki gredo dol v jamo.
25 Pie nokautiem cisas sataisītas viņam un visam viņa ļaužu pulkam, viņu kapi ir visapkārt ap viņu; tie visi, neapgraizīti, caur zobenu ir nokauti; tāpēc ka tie briesmas cēluši dzīvo zemē, tie nes savu kaunu pie tiem, kas grimuši dziļumā, - viņš guldināts nokauto vidū.
Pripravili so mu posteljo v sredi umorjenih, z vso njegovo množico. Njegovi grobovi so okoli njega; vsi izmed njih neobrezani, umorjeni z mečem. Čeprav je bila njihova strahota storjena v deželi živih, so vendar nosili svojo sramoto s tistimi, ki gredo dol v jamo. Položen je v sredo tistih, ki so umorjeni.
26 Tur ir Mešehs un Tūbals ar visu savu ļaužu pulku, visapkārt ap viņu ir viņu kapi, tie visi, neapgraizīti, ir nokauti ar zobenu, tāpēc ka bija briesmas cēluši dzīvo zemē.
Tam je Mešeh, Tubál in vsa njegova množica. Njegovi grobovi so okoli njega; vsi izmed njih neobrezani, umorjeni z mečem, četudi so svojo strahoto povzročali v deželi živih.
27 Tie neguļ pie tiem kritušiem neapgraizīto varoņiem, kas ellē nogrimuši ar savām bruņām, kam zobeni likti apakš galvām; viņu noziegumi nākuši pār viņu kauliem, tāpēc ka bija varoņi par briesmām dzīvo zemē. (Sheol h7585)
Ne bodo ležali z mogočnimi, ki so padli od neobrezancev, ki so odšli dol k peklu z njihovimi bojnimi orožji. Njihove meče so položili pod njihove glave, toda njihove krivičnosti bodo na njihovih kosteh, čeprav so bili strahota mogočnih v deželi živih. (Sheol h7585)
28 Arī tu tapsi satriekts neapgraizītu vidū un gulēsi pie zobena nokautiem.
Da, zlomljen boš v sredi neobrezancev in ležal boš s tistimi, ki so umorjeni z mečem.
29 Tur ir Edoms, viņa ķēniņi un visi viņa lielkungi, kas ar savu varoņu godu ir likti pie zobena nokautiem; tie guļ pie neapgraizītiem un pie tiem, kas grimuši dziļumā.
Tam je Edóm, njegovi kralji in vsi njegovi princi, ki so s svojo močjo položeni od tistih, ki so bili umorjeni z mečem. Ležali bodo z neobrezanimi in s tistimi, ki gredo dol v jamo.
30 Tur ir visi ziemeļa valdnieki un visi Sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un kaunā likti, lai gan ar savu varu bijuši par iztrūcināšanu, un tie guļ neapgraizīti pie tiem, kas zobena nokauti, un nes savu kaunu pie tiem, kas nogrimuši dziļumā. -
Tam bodo princi iz severa, vsi izmed njih in vsi Sidónci, ki so odšli dol z umorjenimi; s svojo strahoto se sramujejo svoje moči; in ležijo neobrezani, s tistimi, ki so umorjeni z mečem in svojo sramoto nosijo s tistimi, ki gredo dol v jamo.
31 Faraons tos redzēs un iepriecināsies ar visu savu ļaužu pulku; ar zobenu ir nokauti, Faraons un viss viņa karaspēks, saka Tas Kungs Dievs.
Faraon jih bo videl in potolažen bo nad vso svojo množico, celó faraon in vsa njegova vojska, umorjena z mečem, ‹ govori Gospod Bog.
32 Jo Es viņam esmu licis briesmas celt dzīvo zemē, un viņš ir nolikts neapgraizīto vidū pie tiem, kas zobena nokauti, Faraons ar visu savu ļaužu pulku, saka Tas Kungs Dievs.
›Kajti povzročil sem svojo strahoto v deželi živih in položen bo v sredo neobrezancev, s tistimi, ki so umorjeni z mečem, celó faraon in vsa njegova množica, ‹ govori Gospod Bog.‹«

< Ecechiela 32 >