Ecechiela 29
1 Desmitā gadā, desmitā mēnesī, divpadsmitā mēneša dienā, Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
第十年十月十二日，耶和華的話臨到我說：
2 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un sludini pret viņu un pret visu Ēģipti.
「人子啊，你要向埃及王法老預言攻擊他和埃及全地，
3 Runā un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: Es celšos pret tevi, Faraonu, Ēģiptes ķēniņ, tu lielais jūras zvērs, kas savu upju vidū guļ un saka: mana upe ir mana, un to es sev esmu taisījis.
說主耶和華如此說： 埃及王法老啊， 我與你這臥在自己河中的大魚為敵。 你曾說：這河是我的， 是我為自己造的。
4 Bet Es likšu makšķeri tavā pažoklī, un likšu tavu upju zivīm pielipt pie tavām zvīņām, un izvilkšu no tām upēm tevi un visas tavu upju zivis, kas līp pie tavām zvīņām.
我－耶和華必用鉤子鉤住你的腮頰， 又使江河中的魚貼住你的鱗甲； 我必將你和所有貼住你鱗甲的魚， 從江河中拉上來，
5 Un Es tevi nometīšu tuksnesī, tevi, un visas tavu upju zivis; tu kritīsi uz lauku, tu netapsi sakrāts nedz salasīts; zvēriem virs zemes un putniem apakš debess Es tevi dodu par barību.
把你並江河中的魚都拋在曠野； 你必倒在田間， 不被收殮，不被掩埋。 我已將你給地上野獸、空中飛鳥作食物。
6 Un visi Ēģiptes iedzīvotāji samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, tāpēc ka tie bijuši niedru stobrs Israēla namam.
「埃及一切的居民，因向以色列家成了蘆葦的杖，就知道我是耶和華。
7 Kad tie tevi satvēra rokā, tad tu lūzi un tiem pāršķēli sānus, un kad tie uz tevi atspiedās, tad tu salūzi un darīji tiem gurnus slābanus.
他們用手持住你，你就斷折，傷了他們的肩；他們倚靠你，你就斷折，閃了他們的腰。
8 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es vedīšu pār tevi zobenu un no tevis izdeldēšu cilvēkus un lopus.
所以主耶和華如此說：我必使刀劍臨到你，從你中間將人與牲畜剪除。
9 Un Ēģiptes zeme taps postā un par tuksnesi, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, tāpēc ka viņš sacījis: tā upe ir mana, es to esmu darījis.
埃及地必荒廢淒涼，他們就知道我是耶和華。 「因為法老說：『這河是我的，是我所造的』，
10 Tad nu redzi, Es celšos pret tevi un pret tavām upēm, un darīšu Ēģiptes zemi par tukšu posta vietu, no Migdalas līdz Ziēnei un līdz Moru zemes robežām.
所以我必與你並你的江河為敵，使埃及地，從色弗尼塔直到古實境界，全然荒廢淒涼。
11 Pa viņu cilvēka kāja nestaigās, un arī lopa kāja pa viņu neies un tur nedzīvos caurus četrdesmit gadus.
人的腳、獸的蹄都不經過，四十年之久並無人居住。
12 Jo Es Ēģiptes zemi darīšu par posta vietu starp postītām zemēm, un viņas pilsētas būs postā starp postītām pilsētām četrdesmit gadus, un Es ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām un tos izputināšu pa valstīm.
我必使埃及地在荒涼的國中成為荒涼，使埃及城在荒廢的城中變為荒廢，共有四十年。我必將埃及人分散在列國，四散在列邦。」
13 Tomēr tā saka Tas Kungs Dievs: kad četrdesmit gadi būs pagalam, tad Es sapulcināšu ēģiptiešus no tām tautām, kurp tie bija izkaisīti.
主耶和華如此說：「滿了四十年，我必招聚分散在各國民中的埃及人。
14 Un Es pārvedīšu ēģiptiešus no cietuma un tos atkal atvedīšu Patrus zemē, viņu dzimtā zemē, un tur tie būs viena maza valsts.
我必叫埃及被擄的人回來，使他們歸回本地巴忒羅。在那裏必成為低微的國，
15 Un tā būs mazāka nekā citas valstis un necelsies vairs pār tām tautām, jo Es viņus mazināšu, lai nevalda vairs pār tautām.
必為列國中最低微的，也不再自高於列國之上。我必減少他們，以致不再轄制列國。
16 Un Israēla namam tie vairs nebūs par atspaidu, atgādinādami noziegumu, kad pēc viņiem skatās; bet tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs Dievs.
埃及必不再作以色列家所倚靠的；以色列家仰望埃及人的時候，便思念罪孽。他們就知道我是主耶和華。」
17 Un notikās divdesmit septītā gadā, pirmā mēnesī, pirmā mēneša dienā, tad Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
二十七年正月初一日，耶和華的話臨到我說：
18 Cilvēka bērns! Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, savam karaspēkam licis grūtu darbu darīt pret Tiru; visas galvas ir plikas un visi pleci noberzti; tomēr nedz viņam nedz viņa karaspēkam nekāda alga nav tikusi Tirus dēļ, par to grūto darbu, kas viņam pret to bijis.
「人子啊，巴比倫王尼布甲尼撒使他的軍兵大大效勞，攻打泰爾，以致頭都光禿，肩都磨破；然而他和他的軍兵攻打泰爾，並沒有從那裏得甚麼酬勞。
19 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, Es došu Ēģiptes zemi, un viņš aizvedīs visu viņas pulku un laupīs viņas laupījumu un mantos viņas mantu, un tā būs tā alga viņa karaspēkam.
所以主耶和華如此說：我必將埃及地賜給巴比倫王尼布甲尼撒；他必擄掠埃及群眾，搶其中的財為擄物，奪其中的貨為掠物，這就可以作他軍兵的酬勞。
20 Par darba algu Es tam atdošu Ēģiptes zemi, par to darbu, ko tie Man darījuši, saka Tas Kungs Dievs.
我將埃及地賜給他，酬他所效的勞，因王與軍兵是為我勤勞。這是主耶和華說的。
21 Tai dienā Es likšu izplaukt Israēla nama ragam, un atdarīšu tev muti viņu vidū; un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
「當那日，我必使以色列家的角發生，又必使你－以西結在他們中間得以開口；他們就知道我是耶和華。」
