< Ecechiela 28 >
1 Un Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Hiti hin thaneitah Pakaija konin hiche thusei hi kahenga ahung lhunge.
2 Cilvēka bērns, saki uz Tirus valdnieku: tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka tava sirds lepojās un saka, es esmu dievs, es sēžu uz dieva krēsla jūru vidū, un tu tomēr esi cilvēks un ne Dievs, un tu pacēli savu sirdi, kā Dieva sirdi;
Mihem chapa thaneitah Pakai thusei hiche hi Tyre leng chapa koma seipeh in, nangman loupi tah a nakiletsahna chun keima Pathen khat kahi tin naseiyin tukhanglen lailunga pathente touna alal touna chunga katouve natin, ahivangin nangma mihem mai mai bou nahin, chule Pathen nahipoi. Nangin pathen kahi tia nakiletsah lheh jeng vang'in
3 Redzi, tu esot gudrāks nekā Daniēls, tev nekas neesot ne apslēpts ne tumšs.
Nangma Daniel sangin chingjo in nakigel in chule namanga konna hetmo akiselguh imacha aumpoi tin nagelle.’
4 Caur savu gudrību un caur savu saprašanu tu sev esot dabūjis spēku un krājis zeltu un sudrabu pie savas mantas.
Nachihna leh nathil hetkhen theina jallin neile gou tampi nakilam doh tai. Sana leh dangka nagou dingin
5 Caur savu lielo gudrību tu tirgodamies esot vairojis savu bagātību, un tava sirds lepojās tavas bagātības dēļ.
Henge nachihna chun haosatah in nasem doh in chule nahaosat nachun nalung thim akiletsah e.
6 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs, tādēļ ka tu savu sirdi esi paaugstinājis, kā Dieva sirdi,
Hijeh a chu hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Nangman Pathen tobang bang aching kahi tia nagel jeh chun,
7 Tad redzi, Es vedīšu svešus pār tevi, tos visbriesmīgākos starp tautām; tie izvilks savus zobenus pār tavu jauko gudrību un apgānīs tavu spožumu.
Keiman nangma dou dinga namtin vaipi kichatsah gamdang sepai kahin puilut peh ding nahi. Amahon nachihval na douna a achemjam hou asadoh uva chule naloupina chu asuhboh diu ahi.
8 Tie tevi nometīs bedrē, un tu nomirsi kā nokauti mirst pat jūru vidū.
Amahon kokhuh sunga nahin puilhah uva chuleh twikhanglen alailunga chemjama kisatna maha tamtah pu a nathi den ding ahi.
9 Vai tu tad sava kāvēja priekšā sacīsi: es esmu dievs, un tu tomēr esi cilvēks un ne Dievs, un esi sava kāvēja rokā?
Keima pathen kahi tin nakiletsah nalai dem? Nathat ho chunga chun amaho ding chun pathen hita pon nati, ahinlah mihem mai mai bou nahi ding ahitai.
10 Tu nomirsi kā neapgraizītie mirst caur svešu roku; jo Es to esmu runājis, saka Tas Kungs Dievs.
Nangma gamdang miho khutna kidel mangsa banga nathi den ding ahitai. Keima thaneitah Pakaiyin kaseitai.
11 Atkal Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Hichun Pakaija kon hiche thusei jong hi kahenga ahung lhunge.
12 Cilvēka bērns! Sāc raudu dziesmu par Tirus ķēniņu un saki uz viņu: tā saka Tas Kungs Dievs: tu kārtības zieģelis, pilns gudrības un liela skaistuma,
Mihem chapa Tyre lengpa dingin hiche thi lhahna la hi sahpeh in. Thaneitah Pakai thusei hiche hi seipeh in. Nangma chihna dimset leh hoi chungnung a chamkim tah a kisem nahi.
13 Tu biji Edenē, Dieva dārzā, visādi dārgi akmeņi bija tavs apsegs: sardi, topāzi, dimanti, turķisi, oniķi, jaspisi, safīri, ametisti, smaragdi un zelts. Tavas bungas un tavas stabules skanēja tavā priekšā, tai dienā, kad tevi (par ķēniņu) cēla, tās bija gatavas.
Pathen honsung Eden hon a chu uma nahin, naponsil chu song mantam jat jouse kijep hoibe nahin, Carnelian san songmantam, eng dang songmantam kang, beryl song engdum, onyx song, jasper song eng, sonval dum, songmantam engdum, chuleh emerald hiche thil hoitah a kisemho jouse hi nang ding gonsa kikoija chule sana hoipen pen a chu kijem nahi. Nakisem doh nikho a chu hiche ho jouse hi nakipea ahi.
14 Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā; Es tevi tā biju iecēlis: tu biji uz Dieva svētā kalna, tu staigāji degošu akmeņu vidū.
Keimann nangma hi thahatah a vantil ho vetup dingin kangap detna thao kanu nahije. Nangman Pathen molsang theng chunga chele theina naneija chuleh mei song lah jenga chu navah lelen ahi.
15 Tu biji skaidrs savos ceļos, no tās dienas, kad tevi (par ķēniņu) cēla, kamēr bezdievība pie tevis tapa atrasta.
Nama nakisem doh nikho a pat in nabol jouse ah nolnabei nahi. Themmona nachunga akimu doh nikho gei chun
16 Caur tavu lielo tirgošanos tava sirds pildījās ar netaisnību, un tu esi apgrēkojies; tāpēc Es tevi izmetu kā sagānītu no Dieva kalna un izdeldu tevi, to ķerubu, kas sargā, no to degošo akmeņu vidus nost.
Nakiveina thilla nahaosat behseh jeh chun nahoitho tan chule nachonse tai. Hijeh chun Pathen molsang a kon chun jachat umtah in kana deldoh tai, O thahattah vetup pa! naumna meisong lah a konna keiman kadeldoh nahitai.
17 Tava sirds lepojās tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību esi pazaudējis caur savu spožumu, tāpēc Es tevi metu pie zemes un lieku tevi par mācību ķēniņiem.
Namelhoina ho jouse jeh chun nalung thim kiletsah nan adim tai. Loupina nangaisang behseh jeh chun nachihna chu dan ngai louvin namang chatai. Hijeh chun keiman tolse nan kaneijin, chule leng hon kidang tah a navet diuvin kasosal tai.
18 Ar savu noziegumu pulku caur savu netaisno tirgošanos tu esi sagānījis savus svētumus. Tāpēc Es lieku ugunij iziet no tava vidus; tas tevi aprīs, un Es tevi daru par pelniem virs zemes, priekš visu acīm, kas tevi ierauga.
Nangman nachonsetna tamtah hole, lungthim phalouva nakiveina ho jeh chun namintheng phung chu nasuboh tai. Hijeh chun nangma a konin mei kahin kou doh sah in, hichun nakah vam ahi. Naveho jouse mu dingin tollah vutvam kasosah tai.
19 Visi, kas tevi pazīst starp tautām, par tevi iztrūcinājās; tu esi galu ņēmis ar briesmām un nebūsi vairs mūžīgi.
Nangma heho jouse chu navangsetna chunga alunghem gam tauve. Nangma kichat tijat umtah in nakicha tai. Chule avela umkit lou ding nahitai.
20 Atkal Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Hichun Pakaija kon thu kisei adang khat kahenga ahung lhunge.
21 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Sidonu un sludini pret to.
Mihem chapa kahenga kiheiyin lang, Sidon khopi lam namai ngat temin. Chuleh adounan gao thu seijin.
22 Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret tevi, Sidona, un pagodināšos tavā vidū, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es tiesu nesīšu pār viņu un svēts parādīšos pie viņas.
Thaneitah Pakaija kon hiche thu kisei hi Sidon mite seipeh in. O Sidon! Keima hi namelma kahi chule keiman kanatoh a konna kaloupina kavetsah ding nahi. Nangma douna a thutanna kahin pohlut ding, chule nalah uva kathenna jong kavetsah ding nahi. Ave jousen keima hi Pakai kahi ahetcheh ding ahi.
23 Jo Es sūtīšu mēri pie viņas un asinis pa viņas ielām, un kautie kritīs viņas vidū caur zobenu, kas visapkārt nāks pret viņu, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
Keiman nadouna natna hise kahin lhalut peh a chule nalamlen a nathisan jah ding, hiche bullu nachu muntin a konna hung ding ahin, chuleh name jouse nakulpi sunga kisatchap ding ahi. Hiteng chule mijousen keima hi Pakai kahi ti ahet diu ahi.
24 Un Israēla namam vairs nebūs asu ērkšķu, nedz sāpīgu dadžu no visiem tiem apkārtējiem, kas tos vajā, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs Dievs.
Israel musitna thu seiding heng le komma um tapontin, amanu sun ding leh asutel ding ling leh khao hung um taponte. Hijeh a chu amahon keima thaneitah Pakai kahi ahetdoh diu ahi.
25 Tā saka Tas Kungs Dievs: kad Es Israēla namu sapulcināšu no tām tautām, starp kurām tie izkaisīti, un Es pie viņiem svēts parādīšos priekš pagānu acīm, tad tie dzīvos savā zemē, ko Es savam kalpam Jēkabam esmu devis.
Hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Keiman Jacob kapehna gam agam uva chun Israelte hung cheng kit tauvinte. Keiman amaho chu kathecheh nagam gamlatah a konna kachop khom kit diu ahi. Kamite Israelte a konna kathenna vannoi leisetna namtin vaipite kavetsah ding ahi.
26 Un tie tur dzīvos droši un uztaisīs namus un dēstīs vīna dārzus. Tiešām, tie dzīvos droši, kad Es tiesu nesīšu pret visiem tiem apkārtējiem, kas tos vajājuši, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs.
Amaho Israel gamsunga bitsel in chengun tin in kisah untin, chule lengpi thei akiphu dingu ahi. Chuleh keiman aheng akom uva cheng nam ho amaho musit tah a anabol jeng theiho ka engbol tengle amahon keima hi a Pakai a Pathen u kahi ahet diu ahi.