Ecechiela 25
1 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Angraeng ih lok kai khaeah angzoh,
2 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Amona bērniem un sludini pret tiem.
kami capa, Ammon kaminawk khaeah angqoi ah loe, nihcae koeh ai ih lok to thui ah;
3 Un saki uz Amona bērniem: klausiet Tā Kunga Dieva vārdu! Tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs par Manu svēto vietu sakāt: re, re! Tā ir sagānīta! Un par Israēla zemi: tā ir izpostīta! Un par Jūda namu: tie ir cietumā gājuši! -
nihcae khaeah, Angraeng Sithaw ih lok tahngai oh; Angraeng Sithaw mah, Nangcae mah, Kai ih hmuenciim amhnong o sak moe, Israel prae amro nathuem, Judah imthung takoh misong ah naeh o naah, “Ha, ha!” tiah na pahnuih o.
4 Tādēļ redzi, Es tevi nodošu austruma bērniem par mantību, ka tie tavā vidū uzceļ savas teltis un tavā vidū uztaisa savas māju vietas; tie ēdīs tavus augļus un dzers tavu pienu.
To pongah khenah, Nangcae hae ni angzae bang ih kaminawk khaeah kang paek han, nihcae loe nangcae salakah ohhaih im to sah o ueloe, nangcae salakah atai o tih; nangcae ih thingthai qumpo to na caa pae o ueloe, nangcae ih tahnu tui to nae o tih.
5 Un Es Rabu darīšu par kamieļu ganību un Amona bērnus par avju laidaru, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Rabbah to tahnongsawk hrang prathaih ahmuen ah ka sak moe, Ammon to tuunawk prathaih ahmuen ah ka sak han; to naah Kai loe Angraeng ni, tito na panoek o tih, tiah ang naa.
6 Jo tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka tu esi plaukšķinājusi ar rokām un situsi ar kājām un no visas sirds lepni(nievājot) esi priecājusies par Israēla zemi,
Angraeng Sithaw mah, Israel prae to na ut moe, ban na tabaeng thuih, khok hoiah na pathuih moe, palung nang hoe pongah,
7 Tāpēc redzi, Es izstiepšu Savu roku pret tevi un tevi nodošu pagāniem par laupījumu un tevi izdeldēšu no tautām un tevi nomaitāšu no valstīm; Es tevi izdeldēšu, un tu samanīsi, ka Es esmu Tas Kungs.
khenah, na nuiah ban ka phok moe, hum hanah Sithaw panoek ai kaminawk khaeah kang paek han; prae congca kaminawk salak hoiah kang hmatsak moe, kang dueksak han; to naah Kai loe Angraeng ni, tito na panoek o tih, tiah thuih.
8 Tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka Moabs un Seīrs saka: redzi, Jūda nams ir tā kā visi pagāni, -
Khenah, Moab hoi Seir mah, Judah imthung takoh loe Sithaw panoek ai kaminawk hoiah ni anghmong tiah a thuih hoi;
9 Tādēļ redzi, Es atvēršu Moaba sānus no tām pilsētām, no viņa robežu pilsētām sākot, viņa zemes jaukumu, Betjesivotu, Baāl Meonu un līdz Kiriataīmai,
To pongah Moab ih vangpuinawk, prae thung ih kahoih koek vangpui Beth-Jesi-moth, Baal-meon hoi Kiriathaim angzithaih ramri khoek to misa ka tuksak han, tiah Angraeng Sithaw mah thuih.
10 Austruma bērniem klāt pie Amona bērniem Es viņu atdošu par mantību, tā kā Amona bērni starp tautām vairs netaps pieminēti.
To vangpuinawk to Ammon kaminawk hoi ni angzae bang ih kaminawk khaeah ka paek han, to naah Ammon kaminawk loe prae kaminawk salakah ahmin panoekhaih om mak ai boeh.
11 Un Es turēšu tiesu par Moabu, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs.
To pacoengah Moab nuiah lok ka caek han, to naah nihcae mah Kai loe Angraeng ni, tito panoek o tih, tiah thuih.
12 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka Edoms ar atriebšanu ir atriebies pret Jūda namu, un tie ļoti ir noziegušies, pie tiem atriebdamies,
Angraeng Sithaw mah, Edom mah Judah imthung takoh to lu lak pongah, anih loe paroeai zaehaih sak boeh, tiah thuih: to tiah nihcae nuiah lu a lak;
13 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: Es izstiepšu Savu roku pret Edomu un izdeldēšu no viņa cilvēkus un lopus, un Es to darīšu par posta vietu, un tie kritīs caur zobenu no Temana līdz Dedanam.
to pongah Angraeng Sithaw mah, Edom nuiah ban ka payangh moe, kami hoi pacah ih moinawk to ka hum pae han; Teman hoi Dedan khoek to kam rosak moe, sumsen hoiah ka dueksak han, tiah thuih.
14 Un Es atriebšos pie Edoma caur Savu Israēla ļaužu roku, un tie ar Edomu darīs pēc Manas dusmības un pēc Manas bardzības, tā tie samanīs Manu atriebšanu, saka Tas Kungs Dievs.
Kaimah ih kami Israelnawk ih ban hoiah Edom to lu ka lak han; palung ka phuihaih hoi hmai baktiah kamngaeh palungphuihaih baktih toengah, nihcae mah Edom nuiah sah o tih; to naah lu ka lakhaih to nihcae mah panoek o tih, tiah Angraeng Sithaw mah thuih.
15 Tā saka Tas Kungs Dievs: tādēļ ka Fīlisti atriebušies un no sirds lepni atriebušies uz izdeldēšanu pēc veca ienaida,
Angraeng Sithaw mah, Philistin kaminawk loe canghni ih hnukmahaih pongah nihcae to hum moe, uthaih palung hoiah lu lak o, tiah thuih;
16 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es izstiepju Savu roku pār Fīlistiem un izdeldēšu Krietus un nomaitāšu tos atlikušos jūrmalā,
to pongah Angraeng Sithaw mah, Khenah, Philistin kaminawk nuiah ban ka phok moe, Kherethim kaminawk to kang hmatsak pacoengah, tuipui taengah kaom kanghmat kaminawk to ka hum boih han.
17 Un Es pie tiem izdarīšu lielu atriebšanu ar bargām sodībām, un tie samanīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es Savu atriebšanu pie tiem būšu izdarījis.
Nihcae nuiah kalen parai lu lakhaih to ka sak moe, anih to palungphuihaih hoiah ka thuitaek han; nihcae nuiah lu ka lak naah loe, nihcae mah Kai loe Angraeng ni, tito panoek o tih, tiah thuih.
