Ecechiela 22
1 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Wach Jehova Nyasaye nobirona kama:
2 Tad nu, ak cilvēka bērns, vai gribi tiesāt, vai gribi tiesāt to asins pilsētu? Tad rādi viņai visas viņas negantības.
“Wuod dhano, donge dingʼadni Jerusalem bura? Donge dingʼadni dala maduongʼ michwere remoni bura? Ka inyalo timo kamano to chome tir gi timbene mamono duto
3 Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: ak pilsēta, kas asinis izlej savā vidū, lai viņas laiks nāk, un kas sev taisa elkus un apgānās.
kendo iwachne ni: ‘Ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: Yaye dala maduongʼ makelo ni en owuon chandruok kuom chwero remo e dier joge, kendo dwanyore owuon kuom loso nyiseche manono,
4 Caur tām asinīm, ko izlējusi, tu esi noziegusies, un ar saviem elkiem, ko taisījusi, tu esi sagānījusies, un tavām dienām esi likusi tuvu nākt, un esi nākusi savos gados. Tādēļ Es tevi esmu nodevis pagāniem par nievāšanu un visām zemēm par apsmieklu.
isedoko jaketho nikech remo misechwero, kendo isedoko mogak nikech nyiseche miseloso. Isemiyo ndaloni odoko machwok, kendo giko mar ndalo midakgo e piny osechopo. Kuom mano, abiro miyo idoko gima ogendini mamoko jaro kendo abiro miyo pinje duto nyieri.
5 Kas tuvu un kas tālu no tevis, tie tevi apsmies, tevi, kam vārds sagānīts un kas nekārtības pilna.
Joma odak machiegni kod joma odak mabor kodi biro jari, yaye in dala maduongʼ ma humbe rach, kendo mopongʼ gi koko.
6 Redzi, Israēla valdnieki ikviens cik spēdams izlej asinis tavā vidū.
“‘Neye kaka jotend Israel modak e dieru konyore gi tekogi mar chwero remo.
7 Tēvu un māti tie pie tevis nicina, svešiniekam tie dara varas darbu tavā vidū, bāriņus un atraitnes tie apspiež pie tevis.
Isejwangʼo wuone gi mine marach; ithiro jopinje mamoko modak e dieru; nyithind kiye gi mon ma chwogi otho bende isando.
8 Manus svētumus tu nicini, un Manas svētās dienas tu sagāni.
Isechayo giga maler moket tenge ne tichna kendo isedwanyo Sabato maga.
9 Mēlneši ir pie tevis, kas asinis izlej; tie ēd tavā vidū uz (elku)kalniem, dara bezkaunību tavā vidū.
Idak gi acheje moikore ne chwero remo, kaachiel gi joma chiemo ewi gode mitime lisweche, kod joma timo timbe ma ok owinjore.
10 Tie atsedz pie tevis tēva kaunumu, un pieguļ pie tevis sārņiem nešķīstas sievas.
Idak gi joma terore gi mond wuonegi; kendo joma riwore gi mon mantiere e kindegi mag neno malo kendo mogak.
11 Cits ar sava tuvāka sievu dara negantību, cits bezkaunīgi apgāna savu vedeklu, atkal cits atzīst savu māsu, sava tēva meitu, tavā vidū.
Nitie chwo modak kodi matimo tim mamono ka giterore gi monde ji, nyaka mond yawuotgi kendo gi nyiminegi hie, ma nyathi wuon mare.
12 Tie ņem pie tevis dāvanas, izliet asinis; tu piedzen augļus un plēs pagaidus, un esi plēsīga pie sava tuvākā ar varasdarbu, bet Mani tu esi aizmirsusi, saka Tas Kungs Dievs.
Idak gi joma oyie kawo asoya mondo gichwer remo; umayo ji kendo ukawo ohala malangʼ kuom gik muholo ji; kendo kuom wuochu mokalo tongʼ, uwuondo joweteu kumayogi marach. Kendo wiu osewil koda, an Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto ema asewacho kamano.
13 Redzi, tad Es sasitu savas rokas par to mantu, ko tu plēsi, un par tām asinīm, kas tavā vidū izlietas.
“‘Asingora adier ni abiro rieyo bada mi akumu kuom ohala museyudo e yo ma ok kare, kendo kuom remo musechwero e dieru.
14 Vai tava sirds pastāvēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es ar tevi tiesāšos? Es Tas Kungs to esmu runājis un to darīšu.
Bende chir ma un-go sani biro siko, kata bedeu bende biro siko kotegno, chiengʼ ma anabi mondo akumu? An Jehova Nyasaye ema asewacho kendo abiro timo kamano.
15 Un Es tevi izkaisīšu starp tautām un tevi izklīdināšu pa valstīm un darīšu galu tavai nešķīstībai tavā vidū.
Abiro keyou e dier ogendini mi ateru e pinje mopogore opogore; bende abiro neno ni gak mugakgo orumo.
16 Un tu būsi nesvēta caur sevi pašu priekš pagānu acīm un samanīsi, ka Es esmu Tas Kungs.
Ka osejaru e dier ogendini, eka unungʼe ni An e Jehova Nyasaye.’”
17 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Eka wach Jehova Nyasaye nobirona kama:
18 Cilvēka bērns! Israēla nams Man ir palicis par sārņiem, tie visi ir varš un alva un dzelzs un svins ceplī, tie ir palikuši par sudraba sārņiem.
“Wuod dhano, dhood Israel osedoko chuoth fedha e nyima; giduto gin kaka gik maonge tich modongʼ bangʼ lenyo mula, kata nyinyo, kata fedha, kata chuma, kata kendo miwangʼoe gigo. Giduto gin mana chwodho mag fedha.
19 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs visi esat palikuši par sārņiem, tad redzi, Es jūs sapulcināšu Jeruzālemes vidū.
Kuom mano, ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: ‘Nikech un duto usedoko chuoth fedha, abiro chokou kaachiel nyaka Jerusalem.
20 Tā kā sudrabu un varu un dzelzi un svinu un alvu kopā liek ceplī, un uguni uzpūš apakšā, lai kausē, tā Es jūs sapulcināšu Savā dusmībā un bardzībā, un jūs ielikšu un kausēšu.
Mana kaka ji choko fedha, mula, chuma kod nyinyo mopogore opogore e karaya mondo olenygi gi mach mager e kendo, e kaka abiro chokou ka iya owangʼ kendo ka an gi mirima mager mi aketu ei dala maduongʼ kendo atieku kanyo.
21 Tiešām, Es jūs sapulcināšu un uzpūtīšu pret jums Savas dusmības uguni, ka jūs tur iekšā topat kausēti.
Abiro chokou kendo abiro riembou gi mirimba mager, mi unuleny nono ka un e iye.
22 Tā kā sudrabs ceplī top kausēts, tāpat jūs tur tapsiet kausēti, un jūs samanīsiet, ka Es, Tas Kungs, Savu bardzību esmu izlējis pār jums.
Kaka ilenyo fedha e kendo, e kaka un bende nolenyu kuom mach, kendo unungʼe ni an Jehova Nyasaye ema aseolo mirimba mager kuomu.’”
23 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Wach Jehova Nyasaye nobirona kama:
24 Cilvēka bērns, saki uz to: tu esi zeme, kas nav šķīstīta, kur nelīst dusmības dienā.
“Wuod dhano, wach ni piny ni, ‘In piny mapok oneno koth kata nyidho gi wangʼe e kinde mane akelo mirimba.’
25 Viņas pravieši cēluši dumpi viņas vidū; tā kā rūcošs lauva, kad tas laupījumu laupa, tā tie ēd dvēseles, tie plēš naudu un mantu, tie dara daudz atraitņu viņas vidū.
Nitiere kit winjruok marach e kind jotelo manie pinyno machalo mana gi sibuor maruto to kidho le momako; ginego ji, gimayo ji mwandugi gi gig-gi mabeyo kendo gimiyo mon mangʼeny doko mon ma chwogi otho.
26 Viņas priesteri neganti pārkāpj manu bauslību un sagāna manus svētumus, tie neizšķir svētu un nesvētu un nemāca izšķirt, kas šķīsts un kas nešķīsts, tie apsedz savas acis priekš manām, svētām dienām, un es viņu starpā topu sagānīts.
Jonabi mage ketho chikena kendo dwanyo giga maler; ok gine pogruok manie kind gik maler gi gik mamoko; gipuonjo ni onge pogruok manie kind gik ma ok ler gi gik maler; kendo gidino wengegi ni rito Sabato maga, momiyo koro nyinga ok mi duongʼ e diergi.
27 Viņas virsnieki ir viņas vidū kā vilki, kas laupa laupījumu, izlej asinis, samaitā dvēseles, mantas kārības dēļ.
Jotelo mag pinyno chalo ondiegi makidho le ma gimako; gichwero remo kendo ginego ji mondo owenigi thuolo mar yudo ohala e yor mecho.
28 Un viņas pravieši tos apmet ar nelīpamiem kaļķiem un redz aplamas parādīšanas un sludina tiem melus un saka: tā saka Tas Kungs Dievs; un tomēr Tas Kungs nav runājis.
Jonabi mage to umo timbegi gi fweny mag miriambo kod gagi mag wuond. Giwacho ni, ‘Ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho,’ ka Jehova Nyasaye to pok owuoyo.
29 Tie ļaudis tai zemē dara varas darbu un laupīt laupa, un nabagu un bēdīgu tie plēš un svešinieku tie nospaida bez tiesas.
Jopiny mecho e yor wuond kendo mayo ji githuon; githiro joma odhier gi joma ochando kendo gisando jodak, ka gituonogi adiera margi.
30 Tad Es meklēju kādu vīru no tiem, kas atkal sataisītu sētu un stātos plaisumā, manā priekšā aizstāvēt to zemi, ka Es to nemaitātu, bet Es neatradu neviena.
“Ne amanyo ngʼato moro e diergi mane nyalo gero ohinga kendo mane nyalo chungʼ e nyima kaka ogayi mochungʼne piny, mondo kik akethe, to ne ok ayudo ngʼato.
31 Tāpēc Es pār tiem esmu izlējis Savu bardzību, ar Savas dusmības uguni Es tiem esmu galu darījis, viņu grēkus Es tiem esmu metis uz viņu galvu, saka Tas Kungs Dievs.
Omiyo koro abiro olo mirimba kuomgi kendo abiro tiekogi gi mirimba mager, ka aketo e wigi giwegi gik moko duto maricho gisetimo, Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto ema owacho.”
