Ecechiela 20
1 Un notikās septītā gadā, piektā mēnesī, desmitā mēneša dienā, tad nāca vīri no Israēla vecajiem, To Kungu vaicāt, un apsēdās manā priekšā.
七年五月十日，有些以色列長老前來求問上主，他們坐在我面前。
2 Tad Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
上主的話傳給我說：「
3 Cilvēka bērns, runā uz Israēla vecajiem un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: vai jūs esat nākuši, Mani vaicāt? Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs: Es negribu, ka jūs Mani vaicājiet.
人子，你要向以色列長老發言，對他們說：吾主上主這樣說：你們是為求問我而來的嗎﹖我指著我的生命起誓：我決不讓你們求問──吾主上主的斷語──
4 Vai tu tos gribi tiesāt? Vai tu gribi tiesāt, cilvēka bērns? Tad stāsti tiem viņu tēvu negantības!
人子，你應開庭審問他們，叫他們知道他們祖先的醜惡。
5 Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: tai dienā, kad Es Israēli izredzēju, tad Es pacēlu Savu roku pār Jēkaba nama dzimumu un tiem parādījos Ēģiptes zemē; Es pacēlu Savu roku pār tiem un sacīju: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
你向他們說：吾主上主這樣說：在我揀選以色列之日，便向雅各伯的後裔舉手起誓，並在埃及地顯示給他們，向他們舉手起誓說：我是上主，你們的天主。
6 Tai dienā Es pacēlu Savu roku pār tiem un tos izvedu no Ēģiptes zemes uz zemi, ko Es priekš viņiem biju izlūkojis, kur piens un medus tek, kas ir jaukāka pār visām zemēm.
在那一天，我曾向他們舉手起誓，要領他們出離埃及地，到我早給他們揀選的流奶流蜜的地方去，那是普世最肥美的地方。
7 Un Es uz tiem sacīju: atmetiet ikviens savu acu gānekļus no sevis nost un neapgānāties ar Ēģiptes elkiem; Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
那時我向他們說：你們每人都該拋棄自己最喜愛的偶像，不要為埃及的神像所玷污：我是上主，你們的天主；
8 Bet tie bija stūrgalvīgi pret Mani un negribēja Mani klausīt; neviens neatmeta savu acu gānekļus un neatstājās no Ēģiptes elkiem. Tāpēc Es sacīju: Es pār tiem izgāzīšu Savu bardzību un izdarīšu pie tiem Savu dusmību pašā Ēģiptes zemē.
但他們竟背棄我，不肯聽從我，沒有人拋棄自己所喜愛的偶像，也沒有人丟開埃及的神像。那時我本想在他們身上發洩我的憤怒，在埃及地域向他們盡洩我的怒氣。
9 Bet es darīju sava vārda dēļ, ka tas netaptu sagānīts priekš pagānu acīm, kuru vidū tie bija, priekš kuru acīm Es tiem biju parādījies, tos izvest no Ēģiptes zemes.
然而我為了我的名沒有這樣作，免得我的名在異民眼前，即在他們居留的地方，受到褻瀆，因為我曾在他們眼前顯示給他們，要領我的百姓離開埃及地。
10 Un Es tos izvedu no Ēģiptes zemes un tos vadīju tuksnesī.
我引他們離開埃及地，領他們到了曠野，
11 Un Es tiem devu Savus likumus un tiem darīju zināmas tiesas, ko cilvēkam būs darīt, lai caur tām dzīvo.
給他們頒佈了我的誡命，給他們啟示了我的法律：凡遵守那些法律的，便可賴以生存。
12 Es tiem arī devu Savas svētās dienas, ka tās būtu par zīmi starp Mani un viņiem, lai tie atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.
我還給他們規定了我的安息日，作為我與他們中間的記號，為承認我就是祝聖他們的上主。
13 Bet Israēla nams bija stūrgalvīgs pret Mani tuksnesī; tie nestaigāja Manos likumos un atmeta Manas tiesas, ko cilvēkam būs darīt, lai caur tām dzīvo; un tie ļoti sagānīja Manas svētās dienas, tā ka Es sacīju: Es Savu bardzību pār tiem gribu izgāzt tuksnesī un tiem darīt galu.
但是以色列家族在曠野中背棄了我，沒有奉行我的法度，輕視了我的法律，即遵行的人可賴以生存的法律，並對我的安息日大加褻瀆；那時我本想在他們身上發洩我的憤怒，在曠野中消滅他們。
14 Bet Es darīju Sava vārda dēļ, ka tas netaptu sagānīts priekš to pagānu acīm, priekš kuru acīm Es tos biju izvedis.
然而我為了我的名，沒有這樣作，免得我的名在異民前受褻瀆，因為我曾在異民眼前將他們引領出來。
15 Un tomēr Es Savu roku pacēlu pret tiem tuksnesī, tos nevest tai zemē, ko Es tiem biju devis, kur piens un medus tek, kas ir jaukāka pār visām zemēm:
甚至在曠野中我也親自向他們舉手起過誓，不再領他們進入我曾賜給他們那流奶流蜜之地，即普世最肥美的地方；
16 Tādēļ ka tie atmeta Manas tiesas un nestaigāja Manos likumos un sagānīja Manas svētās dienas; jo viņu sirds dzinās pakaļ viņu elkiem.
因為他們拋棄了我的法律，沒有奉行我的法度，並且褻瀆了我的安息日，因為他們的心隨從了他們的偶像；
17 Bet Mana acs tos žēloja, ka Es tos nenomaitāju un tiem galu nedarīju tuksnesī.
但是我的眼睛還憐視了他們，沒有擊殺他們，也沒有在曠也中消滅他們。
18 Un Es sacīju uz viņu bērniem tuksnesī: nestaigājiet savu tēvu likumos un nesargājiet viņu tiesas un neapgānāties ar viņu elkiem,
以後，我在曠野中向他們的後代說：你們不要追隨你們祖先的習慣，不要遵行他們的慣例，也不要為他們的偶像所玷污。
19 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs; staigājiet manos likumos un sargājiet manas tiesas un dariet tās.
我是上主你們的天主；你們應奉行我的法度，謹守我的法律，要一一履行；
20 Un svētījiet manas svētās dienas, lai tās ir par zīmi starp mani un jums, un jūs samanāt, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
要聖化我的安息日，作為我與你們之間的記號，承認我是上主，你們的天主。
21 Bet arī tie bērni bija stūrgalvīgi pret Mani, tie nestaigāja Manos likumos un nesargāja Manas tiesas, tās nedarīdami, ko cilvēkam būs darīt, lai caur tām dzīvo; tie sagānīja Manas svētās dienas, tā ka Es sacīju: Es Savu bardzību pār tiem gribu izgāzt un Savu dusmību pret tiem izdarīt tuksnesī.
然而他們的後代也背棄了我，沒有奉行我的法度，也沒有遵守我的法律，即遵行的人可賴以生存的法律，並且也褻瀆了我的安息日。我本想在他們身上發洩我的憤怒，在曠野中盡洩我的怒氣，
22 Bet Es atturēju Savu roku Sava vārda dēļ, ka tas netaptu sagānīts priekš to pagānu acīm, priekš kuru acīm Es tos biju izvedis.
但是為了我的名我縮回了手，沒有那樣作，免得我的名在異民前受到褻瀆，因為我剛由他們面前將他們領出來。
23 Un taču Es pacēlu Savu roku pret tiem tuksnesī, tos izkaisīt starp tiem pagāniem un tos izputināt pa tām valstīm,
並且在曠野中我也親自向他們舉手起過誓，要將他們分散在異民中，將他們放逐在各國中；
24 Tādēļ ka tie Manas tiesas nebija darījuši, bet bija atmetuši Manus likumus un sagānījuši Manas svētās dienas un viņu acis dzinās pakaļ viņu tēvu elkiem.
因為他們沒有遵行我的法律，且輕視了我的法度，褻瀆了我的安息日，他們的眼目轉向了他們的祖先的偶像。
25 Tāpēc Es tiem arī devu likumus, kas nebija labi, un tiesas, caur ko tie nevarēja dzīvot.
為此，我容許他們有不良的法度，和不能賴以生存的法律；
26 Un Es tos sagānīju ar viņu dāvanām, caur to, ka tie ikvienai pirmdzimtībai lika caur uguni iet, lai Es tos nopostītu, lai tie samanītu, ka Es esmu Tas Kungs.
並使他們因自己的祭獻成為不潔，讓他們將頭胎所生的，予以焚化祭祀，為使他們滅絕；如此，他們要承認我是上主。
27 Tādēļ cilvēka bērns, runā uz Israēla namu un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Dievs: jūsu tēvi Mani vēl ir zaimojuši, atkāpdamies no Manis.
人子，為此你應告訴以色列家族，向他們說：吾主上主這樣說：你們的祖先，連在這事上也褻瀆了我，對我背信違約：
28 Kad Es tos biju novedis uz to zemi, par ko Savu roku biju pacēlis, viņiem to dot, tad tie izraudzījās ikkatru augstu pakalnu un ikkatru kuplu koku, un upurēja tur savus upurus un nonesa tur savas riebīgās dāvanas un kvēpināja tur savu saldo smaržu un upurēja turpat savus dzeramos upurus.
當我引領他們進入曾向他舉手誓許要賜給他們的地域時，他們無論看見那一座高丘，那一棵密茂的樹木，就在那裏祭殺犧牲，在那裏獻上甘飴的馨香，並在那裏行奠酒禮。
29 Un Es uz tiem sacīju: kas tas par kalnu, kurp jūs ejat? Bet šī vārds līdz šai dienai ir nosaukts elka kalns.
我曾向他們說：「高丘」算是什麼﹖你們竟往那裏去；直到今日人還叫那地方為「巴瑪。」
30 Tādēļ saki uz Israēla namu: tā saka Tas Kungs Dievs: jūs esat sagānījušies pa savu tēvu ceļiem un maukojušies viņu gānekļiem pakaļ.
為此你要告訴以色列家族：吾主上主這樣說：你們仍追隨你們祖先的行徑而玷污自己，仍同他們的邪神犯姦淫；
31 Tiešām, savas dāvanas upurēdami, saviem bērniem likdami caur uguni iet, jūs esat apgānījušies pie visiem saviem elkiem līdz šai dienai; vai Es no jums ļautos vaicāties, ak Israēla nams! Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, Es negribu, ka jūs Mani vaicājiet.
你們仍奉獻供物，火化你們的子女，為了你們的一切偶，像使自己受玷污直到今日。以色列家族，我還能讓你們求我嗎﹖我指著我的生命起誓：──吾主上主的斷語──我決不讓你們求問。
32 Un kas jums prātā nācis, tas mūžam nenotiks, ka jūs sakāt: mēs turēsimies kā tās (pagānu) tautas un kā tās ciltis visās zemēs kalposim kokam un akmenim.
你們幻想說：我們要像異民，像各地的的人民一樣敬拜木石，你們心中所想的決不能成功!
33 Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, ar stipru roku un izstieptu elkoni un ar izgāztu bardzību Es pār jums gribu valdīt.
我指著我的生命起誓：──吾主上主的斷語──我必以強力的手，伸出的臂，暴發怒氣，統治你們。
34 Es jūs izvedīšu no tām tautām un jūs sapulcināšu no tām valstīm, kurp esat izkaisīti, ar stipru roku un izstieptu elkoni un ar izgāztu bardzību.
我必以強力的手，伸出的臂，暴發的怒氣，把你們由萬民中領出，由你們所散居的各地聚集起來；
35 Un Es jūs vedīšu uz tautu tuksnesi, un tur es ar jums tiesāšos vaigu vaigā.
把你們引領到異民的曠野中，在那裏面對面地懲罰你們。
36 Tā kā Es ar jūsu tēviem esmu tiesājies Ēģiptes zemes tuksnesī, tāpat Es ar jums tiesāšos, saka Tas Kungs Dievs.
我怎樣在埃及地的曠野中，懲罰了你們的祖先，也怎樣懲罰你們──吾主上主的斷語──
37 Un Es jums likšu staigāt apakš rīkstes un jūs vedīšu derības saitēs.
我要使你們在我的杖下經過，引你們受盟約的束縛。
38 Un Es izmēzīšu no jums tos atkāpējus un atkritējus no Manis, un Es tos gan izvedīšu no tās zemes, kur piemita, bet uz Israēla zemi tie vairs nenāks, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
我要從你們中分別出那些反叛和背棄我的人，我也要將他們由流徙之地領出，但是他們卻不得進入以色列地域；如此你們必承認我是上主。
39 Bet jūs no Israēla nama, tā saka Tas Kungs Dievs: noejat, kalpojiet ikviens saviem elkiem! Bet pēclaikā, tad tiešām jūs Mani klausīsiet un vairs neapgānīsiet Manu svēto vārdu ar savām dāvanām un ar saviem elkiem.
你們以色列家族，吾主上主這樣說：你們每人去崇拜自己的偶像罷! 可是你們終於要聽從我，不再以你們的祭獻和偶像來褻瀆我的聖名，
40 Jo uz Mana svētā kalna, uz Israēla augstā kalna, saka Tas Kungs Dievs, tur Man kalpos viss Israēla nams, visi, kas tanī zemē; tur man pie tiem būs labs prāts, un tur Es prasīšu jūsu cilājamos upurus un jūsu upuru pirmajus, ar visu, ko jūs Man svētījat.
因為在我的聖山上，在以色列的高山上──吾主上主的斷語──凡住在本地的以色列家族，都要在那裏事奉我。我要在那裏悅納你們，在那裏等待你們的祭品，和你們一切聖物中最優美的祭物。
41 Man būs labs prāts pie jums kā pie saldas smaržas, kad Es jūs no tām tautām izvedīšu un jūs sapulcināšu no tām valstīm, kur bijāt izkaisīti, un Es caur jums pagodināšos priekš pagānu acīm.
當我把你們由異民中領出來，由你們所散居的各地聚集起來時，我要悅納你們，好像甘飴的馨香；如此，藉著你們，我在異民眼前顯為神聖。
42 Un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es jūs ievedīšu Israēla zemē, tai zemē, par ko Es Savu roku esmu pacēlis, to dot jūsu tēviem.
當我引領你們進入以色列地域時，即我舉手起誓要賜給你們祖先的那地方時，你們必承認我是上主。
43 Tad jūs tur pieminēsiet savus ceļus un visus savus darbus, ar ko jūs esat apgānījušies, un jums pašiem riebs visa jūsu bezdievība, ko esat darījuši.
在那裏你們記起你們的行為，及所有玷污自己的行事，你們自己對所作的一切醜惡，也必感到厭惡。
44 Tā jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es ar jums būšu darījis Sava vārda dēļ, ne pēc jūsu nikniem ceļiem un netikliem darbiem, ak Israēla nams, saka Tas Kungs Dievs.
以色列家族，為了我的名，我沒有照你們的惡行和敗壞的行為對待你們：如此，你們該承認我是上主──吾主上主的斷語。』
45 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
上主的話傳給我說：「
46 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret dienvidiem, un lai (tava valoda) pil pret dienvidiem, un sludini pret to mežu dienvidu klajumā.
人子，你轉面向南，向南方發言，講預言攻斥乃革布地方的樹林，
47 Un saki uz to mežu dienvidos: klausi Tā Kunga vārdu! Tā saka Tas Kungs Dievs: redzi Es iededzināšu uguni iekš tevis, un tas iekš tevis aprīs visus zaļos kokus un visus sausos kokus; tās varenās liesmas nevarēs izdzēst, un tā sadegs viss, kas ir no dienvidiem līdz ziemeļiem.
向乃革布的樹林說：你聽上主的話罷! 吾主上主這樣說：看，我要在你那裏點火，燒盡你那裏所有的綠樹和枯木；燃起的火燄決不熄滅，必由南方到北方燒盡一切。
48 Un visa miesa redzēs, ka Es Tas Kungs to esmu iededzinājis; tas netaps izdzēsts.
凡有血肉的人都看到這火是我上主點燃的，決不能撲滅。」
49 Un es sacīju: ak Kungs Dievs! Tie par mani saka: vai tas nav līdzības stāstītājs?
我遂喊說：「哎，吾主上主啊! 他們評論我說：這人只會說寓言! 」
