Ecechiela 2

1 Un Viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, stājies kājās, tad Es ar tevi runāšu.

他向我說：「人子，站起來! 我要同你講話。」

2 Un kad Viņš uz mani runāja, tad nāca gars iekš manis un cēla mani kājās, un es dzirdēju To, kas uz mani runāja.

他向我講話時，有一種神力進入我內，使我站起來，也聽見他同我講話。

3 Un Viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, Es tevi sūtu pie Israēla bērniem, pie tiem stūrgalvīgiem ļaudīm, kas sacēlušies pret Mani; viņi un viņu tēvi no Manis atkāpušies līdz šai pašai dienai.

他向我說：「人子，我派遣你到以色列子民，到反抗我的那個叛逆的人民那裏去，他們和他們的祖先，直到今天還違背我。

4 Un tie bērni ir stūrgalvji un cietām sirdīm: Es tevi sūtu pie tiem, un tev būs uz tiem sacīt: tā saka Tas Kungs Dievs.

那些子民雖厚顏無恥，心腸頑硬，我仍派遣你到他們那裏，向他們說：吾主上主這樣說：

5 Un vai tie klausa, vai neklausa - jo tie ir pārgalvju suga - taču tiem būs zināt, ka pravietis ir viņu vidū.

他們或是聽，或是不聽──他們原是叛逆的家族──終究要承認在他們中有一位先知。

6 Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem: jebšu dadži un ērkšķi ap tevi, un tu dzīvo pie skorpioniem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un neiztrūksties no viņu vaiga; jo tie ir atkāpēju suga.

人子，你不必怕他們，也不要怕他們說什麼，也不要怕他們反抗你，輕慢你，好像叫你坐在毒蠍之上；不要怕他們說什麼，在他們面前，也不要膽怯，因為他們是叛逆的家族。

7 Un tev būs Manus vārdus uz tiem runāt, vai tie klausa, vai neklausa; jo tie ir stūrgalvji.

無論他們聽，或是不聽，你應向他們宣講我的話，他們原是叛逆的家族。」「

8 Bet tu, cilvēka bērns, klausi, ko es tev saku: neesi neklausīgs, tā kā tā nepaklausīgā tauta. Atver savu muti un ēd, ko es tev dodu.

人子，你要聽我向你講的話，你不要叛逆，像叛逆的家族。你要張口，把我給你的吞下。」

9 Tad es redzēju, un raugi, roka pret mani bija izstiepta, un redzi, iekš tās bija satīta grāmata.

我觀望時，看，有一隻手向我伸來，手上有一卷書。

10 Un viņš to attaisīja manā priekšā, un tā bija aprakstīta iekšpusē un ārpusē, un tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, nopūtas un vaimanas.

他把那卷書在我面前展開，內外都寫著字，寫的是：「哀傷、悲歎和災禍。」