Ecechiela 18
1 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Wach Jehova Nyasaye nobirona kama:
2 Kāpēc jūs lietojiet šo sakāmo vārdu Israēla zemē un sakāt: tēvi ēduši skābas vīnogas un bērniem atmizējuši zobi.
“Bende isewinjo ngero ma ji osiko kawacho e piny Israel niya, “‘Wuone osechamo olemo manumu, to nyithindo ema lekegi tho?’
3 Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, pie jums vairs nenotiks ka šo sakāmo vārdu lietos iekš Israēla.
“Akwongʼora gi nyinga awuon an Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto ni ok unuchak ugo ngeroni e piny Israel.
4 Redzi, visas dvēseles Man pieder; kā tēva dvēsele, tā arī dēla dvēsele, Man tās pieder. Kura dvēsele apgrēkojās, tā mirs.
Nikech ji duto mangima gin maga, wuoro kaachiel gi wuowi, giduto machalre. Ngʼato ka ngʼato biro tho mana nikech richone owuon.
5 Kad nu kas ir taisns un dara, kas tiesa un taisnība,
“Kaponi nitie ngʼat moro makare moluwo adiera kendo timo gima kare.
6 Kas neēd uz (elku)kalniem un nepaceļ savas acis uz Israēla nama elkiem, kas sava tuvāka sievu neapgāna un neguļ pie sārņainas sievas,
Ok ochiem ewi gode milame nyiseche manono kata ngʼiyo nyiseche manono mag dhood Israel. Kendo ok odwanyre gi chi nyawadgi kata bedo e achiel gi dhako manie kindene mar neno malo.
7 Un kas nevienu nenospaida un parādniekam dod atpakaļ viņa ķīlu, kas nelaupa, bet izsalkušam dod maizes un apģērbj pliko ar drēbēm,
Ok othir ngʼato angʼata to odwoko gima osingne kar hola momiyo ngʼato Ok omaa ngʼato gire githuon, to omiyo joma odenyo chiemo kendo ochiwo lewni ne joma ni duk.
8 Kas augļus nedzen nedz pagaidus plēš, savu roku izsargā no netaisnības un taisnu tiesu nes starp vienu un otru,
Ok ohol ji gige mondo oyudie ohala, kata ohala mokadho tongʼ ok okaw. Ok oyie mondo lwete otim gima rach kendo ongʼado bura maber e kind ji ka ok odew wangʼ.
9 Kas staigā Manos likumos un sargā Manas tiesas, turēdams ticību, - tas ir taisns, tas dzīvos, saka Tas Kungs Dievs.
Oluwo buchena, kendo orito chikena gadiera. Ngʼat ma kamano en ngʼat makare, omiyo enobed mangima adier, Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto owacho.
10 Bet ja tas dzemdinājis dēlu, kas ir laupītājs, kas asinis izlej, kas savam brālim dara vienu no šīm lietām,
“Kapo ni en gi wuowi mohero lweny, kata mohero chwero remo kata matimo achiel kuom gigi
11 Un kas nedara visas šīs lietas, bet ēd uz (elku)kalniem un apgāna sava tuvāka sievu,
mane wuon mare ne ok otimo kaka: “Ochiemo ewi gode milame nyiseche mamoko. Odwanyore gi chi nyawadgi.
12 Kas nospaida nabagu un bēdīgo, laupa laupījumu, neatdod ķīlu un paceļ savas acis uz elkiem, dara negantību,
Othiro joma odhier gi joma ochando. Omayo ji gigegi githuon. Ok odwok gik mane omako koholo ji gowi. Ogeno nyiseche mag dhano. Otimo gik makwero. Oholo ji gige mondo oyudie ohala
13 Izdod uz augļiem un plēš pagaidus, - vai tam būs dzīvot? Tam nebūs dzīvot; tāpēc ka tas ir darījis visas tādas negantības, mirtin tam būs mirt, - viņa asinis lai paliek uz viņa.
Kendo okawo ohala mokalo tongʼ. Ngʼat ma kamano, bende nyalo bedo mangima adier? Ok onyal! Nikech osetimo gik mamonogi duto, ibiro nege mak olewo kendo rembe biro bet e wiye owuon.
14 Bet redzi, ja tas dzemdinājis dēlu, kas redz visus tēva grēkus, ko tas dara, un bīstas un nedara tāpat,
“To kaponi wuowini nigi wuode moro maneno richo duto ma wuon-gi timo, to kata obedo ni osenenogi; to en to pod ok otimo gik ma kamago:
15 Neēd uz (elku)kalniem un nepaceļ savas acis uz Israēla nama elkiem, neapgāna sava tuvākā sievu,
“Ok ochiem e gode milame nyiseche mamoko kata rango nyiseche mag dhood Israel. Ok odwanyre gi chi nyawadgi
16 Un nevienu nenospaida, ķīlu nepatur un laupījumu nelaupa, savu maizi dod izsalkušiem un pliko apģērbj ar drēbēm,
Ok othir ngʼato angʼata kata mako gir ngʼato eka ohole gimoro. Ok omaa ngʼato gire githuon to ochiwo chiembe ne joma odenyo, kendo ochiwo lewni ne joma ni duk.
17 Savu roku izsargā no netaisnības, neplēš augļus un pagaidus, dara Manas tiesas un staigā Manos likumos, tam nebūs mirt par sava tēva netaisnību, bet tiešām tam būs dzīvot.
Otamo lwete mondo kik otim richo kendo ok okaw asoya kata ohala mokalo tongʼ. Orito chikena kendo oluwo buchena. Ok obi tho nikech richo wuon mare to obiro bedo mangima kuom adier.
18 Bet viņa tēvs, tāpēc ka darījis varas darbu, laupījis brāļa mantu, un darījis savu ļaužu starpā, kas nebija labi, redzi, tam būs mirt par savu noziegumu.
To wuon mare to biro tho nikech richone owuon, nikech ne ongʼanyo ni ji kendo ne omayo owadgi githuon kendo nikech ne otimo gik maricho e dier jo-dalagi.
19 Bet jūs sakāt: Kāpēc dēlam nebūs nest sava tēva noziegumu? Tiešām, dēls, kas darījis tiesu un taisnību, turējis visus Manus likumus un tos darījis, tam tiešām būs dzīvot! Tai dvēselei, kas grēko, tai būs mirt.
“To eka upenjo ni, Angʼo momiyo wuowi ok kwan ka jaketho kuom ketho mar wuon?” Nikech wuowi osetimo gima adier kendo makare kendo nikech oseketo chunye mar rito buchena duto, obiro bedo mangima adier.
20 Dēlam nebūs nest tēva noziegumu, nedz tēvam nest dēla noziegumu, uz taisna paliks viņa taisnība, un uz bezdievīga paliks viņa bezdievība.
Ngʼama timo richo ema biro tho. Wuowi ok bi kwan ni jaketho nikech ketho mar wuoro, kendo wuoro ok bi kwan ni jaketho nikech ketho mar wuode. Tim makare mar ngʼama kare ibiro ketne owuon kendo tim mamono mar ngʼama rach biro bedo mare owuon.
21 Bet kad bezdievīgais atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko tas darījis, un tur visus Manus likumus un dara, kas tiesa un taisnība, tad tas tiešām dzīvos un nemirs.
“To ka ngʼat ma timbene richo olokore oweyo richone mosetimo mi orito buchena kendo otimo gima ber kendo makare, to obiro bedo mangima kuom adier; ok obi tho.
22 Visi viņa grēki, ko viņš darījis, viņam netaps pieminēti; savas taisnības dēļ, ko viņš dara, viņš dzīvos.
Ok nokwane jaketho kuom richo duto mosetimo. Nikech gik makare mosetimo, obiro bedo mangima.
23 Vai Man bezdievīgā nāve varētu patikt? saka Tas Kungs Dievs, vai Man nepatīk, ka viņš atgriežas no sava ceļa un dzīvo?
Uparo ni berna ka jaricho otho? Donge en morna ka gilokore giweyo timbegi maricho mondo gibed mangima? Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto ema owacho.
24 Bet kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara netaisnību un dara visu negantību, ko bezdievīgais dara, vai tam būs dzīvot? Visa viņa taisnība, ko viņš darījis, netaps pieminēta tās pārkāpšanas dēļ, ar ko viņš pārkāpis, un to grēku dēļ, ar ko viņš apgrēkojies, viņš mirs.
“To ka ngʼat makare olokore oweyo timbene makare mi otimo richo kendo otimo gik mamono machalo gi mago ma ngʼat ma timbene richo timo, bende dobed mangima adier? Gik mabeyo mosetimo kata achiel ok nopar. Nikech timne mar bedo ngʼama ok ja-ratiro kendo nikech richo mosetimo, obiro tho.
25 Bet jūs sakāt: Tā Kunga ceļš nav taisns. Klausiet tad, jūs no Israēla nama! Vai Mans ceļš nav taisns? Vai jo vairāk jūsu ceļi nav netaisni?
“To ka pod uwacho ni, ‘Yore mag Ruoth Nyasaye ok nikare.’ To winjuru, yaye dhood Israel: Bende yorena ok nikare adier? Donge yoreu ema ok nikare?
26 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara netaisnību un mirst tās dēļ, tad viņš mirst tās netaisnības dēļ, ko viņš darījis.
Ka ngʼama kare olokore oweyo timbene makare mi otimo richo to timneno ema biro nege. Obiro tho nikech richo mosetimono.
27 Bet kad bezdievīgais atgriežas no savas bezdievības, ko viņš darījis, un dara, kas tiesa un taisnība, tas paturēs savu dvēseli dzīvu.
To ka ngʼat ma timbene richo olokore oweyo timbene maricho mosetimo, mi otimo tim makare kendo adier, to ok obi otho.
28 Tāpēc ka viņš liek vērā un atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko viņš darījis, tad viņš tiešām dzīvos, viņš nemirs.
Nikech oparo ketho duto moseketho kendo olokore owegi, obiro bedo mangima kuom adier; ok obi tho.
29 Un tomēr Israēla nams saka: Tā Kunga ceļš nav taisns. Vai Mani ceļi, ak Israēla nams, nav taisni? Vai jo vairāk jūsu ceļi nav netaisni?
To dhood Israel pod wacho mana ni, ‘Yore mag Ruoth Nyasaye ok nikare.’ To winjuru, yaye dhood Israel: Bende yorena ok nikare adier? Donge yoreu ema ok nikare?
30 Tādēļ Es jūs tiesāšu, jūs no Israēla nama, ikvienu pēc viņa ceļiem, saka Tas Kungs Dievs. Atgriežaties un griežaties atpakaļ no visiem saviem pārkāpumiem, ka noziegums jums nepaliek par valgu.
“Kuom mano, yaye dhood Israel, abiro ngʼadonu bura, ngʼato ka ngʼato kuomu kaluwore gi yorene owuon, Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto osewacho. Lokreuru! Weuru ketho duto musetimo, eka richo ok nobednu obadho.
31 Atmetiet nost no sevis visus savus pārkāpumus, ar ko jūs esat pārkāpuši, un dariet sev jaunu sirdi un jaunu garu. Jo kāpēc jūs gribat mirt, jūs no Israēla nama?
Pogreuru gi ketho duto musetimo, kendo beduru gi chuny manyien kod paro malongʼo. Udwaro ni utho nangʼo, yaye dhood Israel?
32 Jo Man nav patikšanas pie mirēja nāves, saka Tas Kungs Dievs. Tāpēc atgriežaties un dzīvojiet.
Nikech ok en morna ka ngʼato tho, Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto ema owacho. Weuru timo richo mondo ubed mangima!
