Ecechiela 17
1 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Wach Jehova Nyasaye nobirona kama:
2 Cilvēka bērns, liec Israēla namam mīklu priekšā un stāsti līdzību.
“Wuod dhano, nyis dhood Israel ngero moro.
3 Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: liels ērglis ar lieliem spārniem, ar stipriem locekļiem un kuplām raibām spalvām nāca uz Lībanu un paņēma ciedra koka galotni.
Wachnegi ni ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: ‘Ne nitie ongo moro maduongʼ man kod bwombe madongo dongo kendo man-gi yier mokiko okiko kendo maboyo, nobiro Lebanon. Ongono nopiyo ewi yiend sida,
4 Viņš nolauza pašu virsgalu un to aiznesa uz vienu tirgoņu zemi un to iestādīja vienā tirgotāju pilsētā.
mi ojako chuny yien-no mane pod dongo, kendo ne otingʼe odhi kode mabor nyaka e piny moro ma jo-ohala madongo, odakie kendo nopidhe e dala maduongʼ mar jo-ohalago.
5 Viņš paņēma arīdzan no tās zemes sēklas un lika to sējamā tīrumā, viņš to paņēma un stādīja kā vītolu pie liela ūdens.
“‘Ne okawo kothe moko moa e puotheu kendo noketogi e lowo mamiyo. Nopidhe e tiend aora kama pi ngʼenyie mana kaka ipidho yien ma bedene odolore-odolore mati kuode ma pi nitie,
6 Un tā izplauka un palika par kuplu vīna koku ar zemu augumu, jo viņa stīgas locījās uz viņu, un viņa sakne bija apakš viņa; tā viņš tapa par vīna koku, kas izlaida stīgas un dabūja zarus.
mine odongo modoko yiend mzabibu molak kendo oriere gi piny. Bedene nodongo modolore ochomo ongono, to tiendene to nomako lowo motegno. Omiyo nodoko yiend mzabibu ma bedene otimo otiep.
7 Un vēl viens ērglis bija ar lieliem spārniem un kuplām spalvām, un redzi, tas vīna koks locīja savas saknes uz viņu un izstiepa savus zarus pret viņu, ka viņš šo slacinātu no sava stādījuma dobēm.
“‘To ne nitie ongo moro machielo maduongʼ ma bwombene otegno kendo opongʼ gi yier. Yiend mzabibuno koro tiendene ne lak koa kamane opidhe kochome kendo bedene bende nochako yarore kochome mondo oyud pi.
8 Gan tas bija dēstīts labā zemē pie liela ūdens, ka tam bija stīgas izlaist un augļus nest un palikt par it labu vīna koku.
Ne oyudo osepidhe e lowo maber kendo ma pi ngʼenyie mondo bedene othiew, onyag olemo, kendo obed yiend mzabibu maber.’
9 Saki tad: tā saka Tas Kungs Dievs: vai tam labi izdosies? Vai viņa saknes netaps izrautas un viņa augļi nogriezti, ka sakalst un visas viņa zaļās lapas savīst? Un tas nenotiks caur lielu elkoni nedz caur lielu ļaužu pulku, ka to izcels no viņa saknēm.
“Wachnegi ni ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: ‘Bende obiro dongo maber adier? Donge ibiro pudhe mi lwer olembene mi otwo? Kata otem loth kendo to obiro mana ner. Ok obi dwaro ngʼat maratego kata ji mangʼeny mondo opudhe oko gi tiendene.
10 Redzi jel! Viņš gan ir dēstīts, bet vai tam labi izdosies? Vai tas, kad rīta vējš to aizskars, kaltin nenokaltīs? Uz tām dobēm, kur tas dēstīts, tas nokaltīs.
To kata ka opidhe kendo, bende dolodh maber? Donge obiro ner chuth ka yamb ugwe ogoye moner e puodho kamane odonge?’”
11 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Eka wach Jehova Nyasaye nobirona kama:
12 Saki jel uz to atkāpēju sugu: vai jūs nezināt, kas tas ir? Saki: redzi, Bābeles ķēniņš ir nācis uz Jeruzālemi un paņēmis viņas ķēniņu līdz ar viņas lielkungiem un tos aizvedis pie sevis uz Bābeli.
“Wachne oganda ma jongʼanyogo ni, ‘Donge ungʼeyo tiend gigi?’ Wachnegi ni, ‘Ruodh Babulon nodhi Jerusalem momake ruodhe kod joge momew mi nodhi kodgi nyaka Babulon.
13 Un viņš no ķēniņa dzimuma vienu ir ņēmis un ar to cēlis derību un tam licis zvērēt un atņēmis zemes varenos,
Bangʼe ne okaw ngʼato moro moa e dhood joka ruoth kendo noloso kode winjruok e yor kwongʼruok. Nomako bende joma idewo mag pinyno mi odhigo,
14 Lai tā valsts būtu zema un nepaaugstinātos, un lai tā derību turēdama pastāvētu.
mondo omi pinyruodhno otieki ma ok nyal chungʼ kendo, kendo odhi nyime mana korito winjruok mane oketi.
15 Bet tas no viņa atkāpās un sūtīja savus vēstnešus uz Ēģipti, lai tam sūtītu zirgus un ļaužu pulku. Vai tam izdosies? Vai tas izglābsies, kas to dara? Vai derības lauzējs izglābsies?
To ruoth noketho winjruok ma notimo kode kooro joote Misri mondo oom farese kod jolweny mangʼeny. To bende onyalo loyo lweny adier? Bende ngʼama timo gik ma kamago nyalo tony adier? Bende doketh winjruok mi otony?
16 Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs Dievs, tā ķēniņa zemē, kas viņu darījis par ķēniņu, kam zvērestu viņš nicinājis un kam derību viņš lauzis, pie tā viņš nomirs Bābelē.
“‘Akwongʼora gi nyinga awuon an Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto ni obiro tho e piny Babulon, ma piny mar ruoth mane okete e loch, mosechayo singruok mane otimo kode, kendo moseketho winjruok mane otimne.
17 Un Faraons karā viņam klāt nestāvēs ar lielu karaspēku un ar lielu pulku, kad uzmetīs valni un uztaisīs bulverķus, izdeldēt daudz dvēseles.
Farao kaachiel gi jolwenje maroteke kod oganda maduongʼ makedone ok bi konye e lweny, kata bed ni ogero raidhi kod ohinga mar agengʼa chiengʼ ma nakethie ngima ji mangʼeny.
18 Jo viņš nicinājis zvērestu un lauzis derību; redzi, jebšu viņš savu roku bija devis, tomēr viņš visu to ir darījis, tāpēc viņš neizglābsies.
Ne ochayo singruok kuom ketho winjruok. Nikech ne ok orito singruok mane osetimo, ok enotonyne kum.
19 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: tik tiešām kā Es dzīvoju, Es Savu zvērestu, ko viņš nicinājis, un Savu derību, ko viņš lauzis, gribu mest uz viņa galvu.
“‘Kuom mano, ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: Akwongʼora gi nyinga awuon ni abiro kume nikech ne ok orito singruokna kod winjruok mane atimo kode.
20 Un Es Savu tīklu izpletīšu pār viņu, ka viņš Manos valgos taps gūstīts, un Es viņu likšu novest uz Bābeli un tur ar viņu tiesāšos par viņa atkāpšanos, ka viņš no Manis atkāpies.
Abiro chikone obadho mondo amakego. Abiro kele nyaka Babulon mi akume kuno nikech ne ok orito adierana.
21 Un visi viņa bēgļi ar visiem viņa piederīgiem kritīs caur zobenu, un tie atlikušie taps izkaisīti visos vējos, un jūs samanīsiet, ka Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
Jokedo mage duto ma notony gi ngʼwech biro podho e lak ligangla, kendo joge modongʼ noke kuonde duto. Eka unungʼe ni an Jehova Nyasaye ema asewuoyo.
22 Tā saka Tas Kungs Dievs: Es ņemšu no tā augstā ciedra koka galotnes, un to stādīšu, no paša viņa virsgala es ņemšu zariņu, un to dēstīšu ļoti augstā kalnā,
“‘Ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: An awuon ema abiro kawo chuny maloth ewi midimidi mar yadh sida mi achak apidhe. Abiro chodo chunye ma pod yom e wiye malo mogik mi apidhi ewi got moro mabor moyombo gode.
23 Israēla augstā kalnā Es to stādīšu, un viņš izlaidīs zarus un nesīs augļus un taps par krāšņu ciedra koku, tā ka apakš viņa dzīvos visādi putni no visādām spalvām; viņa zaru pavēnī tie dzīvos.
Ewi gode madongo mag Israel ema abiro pidhee, kendo obiro yaro bedene kendo obiro nyago olemo mi obed yiend sida maratipo. Kit winy mopogore opogore biro gero utegi kuome, kendo gibiro yudo kar dak gi kar yweyo e bedene.
24 Un visi koki laukā samanīs, ka Es, Tas Kungs, to augsto koku esmu pazemojis un to zemo koku paaugstinājis, to zaļo koku kaltējis un to sakaltušo koku darījis zaļojam. Es, Tas Kungs, to esmu runājis un to darīšu.
Yiende duto mag puodho biro ngʼeyo ni an Jehova Nyasaye ema amiyo yien marabora doko machiek, to yien machiek amiyo dongo mi dok marabora. Amiyo yien momiyo maralum two to amiyo yien motwo loth. “‘An Jehova Nyasaye ema asewuoyo kendo abiro time.’”
