Ecechiela 13
1 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Hiti chun kahenga Pakai thusei ahung lhunge.
2 Cilvēka bērns, sludini pret Israēla praviešiem, kas nākošas lietas sludina, un saki uz tiem praviešiem, kas no savas pašu sirds sludina: klausiet Tā Kunga vārdu.
“Mihem chapa kilam thu a gao thusei Israel themgao lhem ho dou nan gao thu seijin. Pakai kamsung thusoh hi ngaijun, tin amaho khu seipeh in.
3 Tā saka Tas Kungs Dievs: ak vai, tiem trakiem praviešiem, kas pēc sava pašu prāta staigā, un nekā neredz!
Pakai thanei pen in hitin thu aseije. Imacha mong mong mulou hella amalung ngaito to ho jui'a, themgao lhemho itobang getheina nangao hitam?”
4 Tavi pravieši, ak Israēl, ir kā lapsas sagruvušos mūros.
O Israel mite, nalah uva themgao umho khu ingem lah khot khot jeng sial tobang ahiuve.
5 Jūs nestājaties plaisumos nedz taisiet sētu ap Israēla namu, un nestāviet karā Tā Kunga dienā.
Amahon namsung bang chip saho semphatna dingin imacha abol pouve. Pakai nikho galsat petna din jou theina dingin, amahon imacha akithopi thei pouve.
6 Viņu skatīšana ir viltus un viņu sludināšana meli, kad tie saka: Tas Kungs to ir sacījis, un tomēr Tas Kungs tos nav sūtījis, un cerē, ka viņu vārds piepildīsies.
Hiti ho sang chun amaho ajouvu aseijun, chuleh adih louvin khonunga thilsoh dingho asemthu jiuve. Pakaiyin asol louhel vang'in hiche thuhi Pakaija kon ahi atiuve. Chute chun amahon Pakai gaothu kisei hohi ahin suh bulhit din akinep piuve.
7 Vai jūsu skatīšana nebija viltus un jūsu sludināšana nebija meli? Jūs sakāt, Tas Kungs to ir runājis, un tomēr Es neesmu runājis.
Keiman nangma koma imacha kisei kha louhel a jong nang ho thusei hi Pakaija kon ahi tia nasei chu thudih lou ahin, na gaothil mu chu imacha hilou ham?
8 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: Tāpēc ka jūs runājiet melus un skatiet viltu, tādēļ, redzi, Es celšos pret jums, saka Tas Kungs Dievs.
Hiche jeh a chu thaneitah Pakaiyin hitia hi thu asei ahi. Ajeh chu nasei chu adihlou ahin, nagao thilmu jong adihlou ahi, keima nangma douva pang kahi tin thaneitah Pakaiyin aseije.
9 Un Mana roka būs pret tiem praviešiem, kas viltu redz un melus sludina. Tiem nebūs būt Manu ļaužu draudzē un nebūs tapt rakstītiem Israēla nama rakstā un nebūs nākt Israēla zemē, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs:
Themgao ajouva thilmu ho leh khonunga thil hunglhung ding jou thu semthu seiji douna a kakhut tum kahin dop ding, chuleh Israel kikhop khom nalah a konna kidel mang ding ahiuve. Israelte min kisut lutna lekhabu a konna amin u kathaimanga, chutia chu amaho gamsung chotlut nadinga akal ahin sonlut dingu ahitai. Hiteng chuleh nanghon keima hi thaneitah Pakai kahi nahin hetdoh dingu ahi.
10 Tāpēc, tāpēc ka tie Manus ļaudis pieviļ un saka: miers, kur miera nav. Šis uztaisa sienu no māliem, un citi to apmet ar kaļķiem.
Hiche ho hi themgao gilou hon cham bon um louhel a chamna bulhingset ahi tia kamite alhep lhah jeh uva hungsoh ding ahi. Mipite hin kulbang lhou tah aget uva chuleh themgao hon amaho thahat sah be nading uva rong kanga nu khum dan u tobang ahi.
11 Saki uz tiem, kas ar kaļķiem apmet: kritīs; stiprs lietus gāzīsies, un Es metīšu lielus krusas gabalus, un liels viesulis plosīsies, redzi, tad tā siena kritīs.
Hiche rong kang nu ho koma chun nabang u chu lhuloi ding ahitai tin seipeh un. Huipi gopi in hattah in abul asemdoh a, gellen nasatah le hui thahattah hon ahin sem lhuh diu ahi.
12 Vai uz jums nesacīs: kur nu ir tie kaļķi, ar ko jūs esat apmetuši?
Chutia bang chu ahung chimlhah tengle mipi ho chun ‘na rong kang nu u chu ipi iti hitam?’ atiuva hung kap doh diu ahi.
13 Tāpēc tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es sūtīšu lielu viesuli savā bardzībā, un gāzīšu stipru lietu savā dusmībā, un lielus krusas gabalus savā karstumā, kas tai darīs galu.
Keiman kalung hanna twisoh tobanga vetda umtah huipi gopi leh kalungsatna gelpi changa nabang u rong kang kinu chu katol ngim hel jeng ding ahi tin thaneitah Pakaiyin asei ahi.
14 Tā Es nolauzīšu to sienu, ko jūs esat apmetuši ar kaļķiem, un to gāzīšu pie zemes, un viņas pamats taps atsegts; tā viņa grūs un jūs viņas vidū iesiet bojā, un samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Nabang u chu abul'a kipatna keiman kahin suh chim ding chutia alhuh tengle keiman nangma kasuh chip ding nahi. Hiteng chuleh nangman Pakai kahi chu nahet doh ding ahi.
15 Tā Es izdarīšu savu bardzību pret to sienu un pret tiem, kas viņu apmet ar kaļķiem; un Es uz jums sacīšu: tur vairs nav nedz sienas, nedz to, kas viņu apmet (ar kaļķiem),
Achaina leh bangleh chunga rong kinu ho douna a kalungsatna kalung nachim bep ding ahi. Hiteng chule keiman najah a kaseija, bang chuleh achunga rong nuho agomun aum tapouve kati ding ahi.
16 To Israēla praviešu, kas Jeruzālemei sludina, un priekš viņas redz miera parādīšanas, un tomēr miera nav, saka Tas Kungs Dievs.
Chamna bon um louhel a Jerusalem a chamna hung lhung ding ahi tia seiho chu themgao jou ho chu ahiuve, tia keim thaneitah Pakaiyin kasei ahi.
17 Un tu, cilvēka bērns, griez savu vaigu pret savu ļaužu meitām, kas no savas pašu sirds sludina, un sludini pret viņām.
Tun mihem chapa, ama ama lung ngaito a thusei numeiho dounan gaothu seijun.
18 Un saki: tā saka Tas Kungs Dievs: ak vai tām, kas šuj spilvenus apakš visu roku padusēm un taisa pagalvju spilvenus priekš jauniem un veciem, gūstīt dvēseles! Jūs gūstat manu ļaužu dvēseles; bet savas pašu dvēseles gribat paturēt dzīvas.
Hichehi thanei ta Pakaiyin asei ahi. Kamite khangdong ho hihen lang tehseho hijongle a lhagao u thanga manna pang numei itobang gentheina nanga jingu hitam? Akhut chong uva doikhao ho nabu peh uva, chuleh akijep nau athil keuho doithu kisap khum delvang nana khukhum peh uve. Nangho chunga manthahna ahung lhun louna dinga nanghon midang ho mat dinga nagel u ham?
19 Un jūs Mani sagāniet pie Maniem ļaudīm par kādām saujām miežu un par kādiem maizes kumosiem, un nokaujat tās dvēseles, kam nebija mirt, un paturat dzīvas tās dvēseles, kam nebija dzīvot, caur saviem meliem pie Maniem ļaudīm, kas melus klausa.
Nanghon sakol chang khut dim khat leh changlhah hal khat jeh in kamite lah a jachat umjeh tah in nahin polut e. Thujou kisei ngailua kamite lah a nacheng un, athilou ding ho nathat un chule ahing lou ding ho chu hinghoi dingin natep peh uve.
20 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es celšos pret jūsu spilveniem(burvju apsēji), ar ko jūs dvēseles gūstat, ka tās tiek vaļā, un tos raušu no jūsu rokām un atsvabināšu tās dvēseles, tās dvēseles, ko jūs gūstat, ka tās tiek vaļā.
Hiche hi thaneitah Pakai thusei ahi. Kamite vacha mat banga namat a namilunglut sahna ai chu keiman kadou ahi. Vacha aboma konna kilhadoh banga keiman kakhut kakeu doh a kamite chu naban janga konna kachu lhah a kacham lhat sah diu ahi.
21 Es arī saplēsīšu jūsu pagalvju spilvenus, un atpestīšu Savus ļaudis no jūsu rokas, tā ka tie jūsu rokā vairs nebūs par medījumu, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Keiman nnadoi pon chu kabo keh a nakhut a natuh chah kheh na a konna kahuhdoh dingu ahi. Amaho chu namibol genthei chu hilou diu ahitai. Chuteng nangin keihi Pakai kahi ti nahet doh ding ahi.
22 Tādēļ ka jūs apbēdinājāt tā taisnā sirdi ar viltu, ko Es neesmu apbēdinājis, un stiprinājāt tā bezdievīgā rokas, lai tas neatgriežas no sava ļaunā ceļa, ka dzīvotu:
Jouvin michonpha ho chu nalung lhahsah in, ahinlah keiman amaho lungkhama a umdiu kanom poi. Chuleh nanghon migilou chu achonsetna a natilkhouvin, ahinkho huhhing peh din natilkhouve.
23 Tādēļ jums vairs nebūs viltu skatīt nedz melus sludināt, bet Es izglābšu Savus ļaudis no jūsu rokas, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Hiche ho jouse jeh a hi namu ngailou hel gao thilmu nasei ji ho chu naseibe kit louhel ding, chule khonung thu ding jong nasei kit lou ding ahitai. Ijeh inem itile kamite chu nakhutna kon kaki huhdoh diu ahi, hiteng chule nangin keihi Pakai kahi ti chu nahin hetdoh dingu ahi.
