< Ecechiela 11 >
1 Un Gars mani pacēla un mani nesa pie Tā Kunga nama priekšējiem vārtiem, kas pret rītiem stāv; un redzi, pie vārtu durvīm bija divdesmit un pieci vīri, un viņu vidū es redzēju Jazaniju, Asura dēlu, un Platiju, Benajas dēlu, ļaužu virsniekus.
Hichun lhagao chun eidom sangin chuleh Pakai houin solam kelkot phung khopi sunga milal cheh mi somnile nga ho kanamu namun a chun eipuilut e. Amaho lah a chun Azzur chapa Jaazaniah le Beniah chapa Pelatiah, mipiho lamkai teni jong chu ana um lhone.
2 Un Viņš uz mani sacīja: cilvēka bērns, šie ir tie vīri, kas netaisnību izdomā un dod ļaunu padomu šinī pilsētā.
Lhagao chun kakomah “Mihem chapa, hiche mihem ho hi khopi sunga thildihlou gonga, chuleh thuhil dihlou jeng hilho chu ahiuve.
3 Tie saka: laiks vēl nav klāt, namus celt! Šī (pilsēta) ir tas pods un mēs tā gaļa.
Amaho chu mipi jah a chun insah phat hilou ham? Hiche khopi hi thihbel tobang ahin, eihohi belsunga umsa bang kihong bit ihiuve tin amaho chun aseipeh uve tin kajah a aseije.
4 Tāpēc sludini pret tiem, sludini, cilvēka bērns!
Hijeh chun mihem chapa amaho dounan ging tah leh kicheh tah in gau thu seijin.
5 Tad Tā Kunga Gars krita uz mani un uz mani sacīja: runā: tā saka Tas Kungs: jūs, ak Israēla nams, sakāt tā, jo Es zinu, kādas domas jums nāk prātā.
Hichun Pakai lhagao kachungah ahung um'in kajah a hiche thuhi seijin eiti. Hiche Israel mipite koma Pakai thusei ahi, keiman nathusei u chu kahenai, ijeh inem itile nalungsung uva hung lut a lunggel jouse chu keiman kahet ahi.
6 Varen daudz ir to, ko esat nokāvuši šinī pilsētā, un viņas ielas jūs esat pildījuši ar nokautiem.
Nangman khopi sunga mi tamtah nathat in lamlen ho chu mithi nadip set e.
7 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: jūsu nokautie, ko jūs viņas vidū esat nogāzuši, tie ir tā gaļa, un šī ir tas pods, bet jūs no viņas vidus izvedīs ārā.
Hijeh a chu thaneitah Pakai chun hitia hi asei ahi, aphai hiche khopi hi thihbel chu ahi. Ahinlah asahal ho chu nanghon thudih louva natha hou sa chu ahi. Ahin nanga dingin vang keiman hiche bel sunga kona khu kaloidoh ding nahi.
8 Jūs bīstaties no zobena, un zobenu Es vedīšu pār jums, saka Tas Kungs Dievs.
Keiman nachunga kichat umtah chemjama kidouna nachunga kahin pohlut khum ding nahi tin thanei tah Pakai chun aseije.
9 Es jūs no viņas vidus izvedīšu ārā un jūs nodošu svešiem rokā un nesīšu jums tiesu.
Jerusalema kona keiman kadeldoh ding, nadouna a kathutanna mangcha a thu hin tanding, gamdang miho khut a kapeh doh ding nahi.
10 Jūs kritīsiet caur zobenu, Es jūs sodīšu pie Israēla robežām, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs.
Israel gamgi dung, nalampi dunga chu nakisat chap diu hitia chu keiman nachunga thutanna kahin bolla chutah le nangin keima hi Pakai kahi tihi nahin hetdoh ding ahi.
11 Šī (pilsēta) jums nebūs par podu, un jūs nebūsiet par gaļu viņas vidū; pie Israēla robežām Es jūs gribu sodīt.
Ahipoi hiche khopi hi nang ding thihbel chu hilou ding, chule sable sunga umsa tobang jong chu nehilou ding ahi. Keiman Israel gamgi chin geija nathu kahin tanding ahi.
12 Un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, tāpēc ka neesat staigājuši Manos likumos nedz darījuši Manas tiesas, bet turējušies pēc pagānu tiesām, kas jums visapkārt.
Chutia chu nangin keima hi Pakai kiti chu nahin hetdoh ding ahi ati. Ijeh inem itile nangin kadan thupeh hole kachondan ho jui ding nanom pon, nakim vella nam mite chondan joh najui jin ahi.”
13 Un notikās, kad es sludināju, tad Platija, Benajas dēls, nomira. Tad es kritu uz savu vaigu un brēcu ar stipru balsi un sacīju: Ak Kungs Dievs, vai tu pavisam galu darīsi Israēla atlikušiem?
Hitia gaothu kasei jing laihin Beniah chapa Pelatiah chu athitai. Hichun keiman tolla chun kamai kasulut in kakap doh tai. “O thaneipen Pakai, nangin Israel sunga mi jouse natha gam ding hitam?”
14 Tad Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
Hichun Pakaija thusei chu kahenga ahung lhunge.
15 Cilvēka bērns, tie ir tavi brāļi, tavi brāļi, tavi radi, un viss Israēla nams visnotaļ ir tie, uz ko Jeruzālemes iedzīvotāji saka: atkāpjaties tālu no Tā Kunga, šī zeme mums ir dota par mantību.
“Mihem chapa, Jerusalem kidalha nalai chengsen, nangma leh Israel mi akidal mangsa miho thu jeng bou asei jiuve”. Amahon mipiho chu “Pakaija konna agamlat tah jeh uva tua hi agam u chu eiho eiki peuvah ahitai” tin asei uve.
16 Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs Dievs: jebšu Es tos tālu esmu aizvedis starp tautām un tos izkaisījis pa valstīm: taču Es par mazu brīdi tiem būšu par svētumu tanīs valstīs, kur tie nākuši.
Hijeh chun soh chang ho chu seipeh un, hiche hi thaneitah Pakai thusei chu ahi. Keiman nangho vannoi gam jousea sohchanga kathemang jeng vangun, keima hi nasoh chan phat sunga jong namun theng u kahi jinge.
17 Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es jūs sapulcināšu no tām tautām un jūs salasīšu no tām valstīm, kur esat izkaisīti, un Es jums došu Israēla zemi.
Keima thaneitah Pakaiyin kathethang nau namtin vaipi ho lah a konna kahin le khop tup kit uva, chuleh Israel gamsung chu khatvei kalepeh kit ding nahiuve.
18 Un tie nāks uz turieni un ņems visus viņas gānekļus un visas viņas negantības no tās nost.
“Mipiho chu achennau gamsunga ahung kile kit teng ule, amahon kidah um milim hole, kidah dah um milim doi ho melchih jouse alahdoh diu ahitai.
19 Un Es tiem došu vienādu sirdi un Es jums došu jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no viņu miesām un tiem došu miesīgu sirdi,
Chule keiman amaho chu alungchang uva lung ngaitona khatseh kapeh uva, chuleh asung uva lhagao thah khat kakhum peh diu ahi. Keiman alung tah nau song tobang chu kalah mang peh uva, chuleh lungnem nachu alungchang uva kakhum peh dingu ahi.
20 Lai tie staigā Manos likumos un sarga Manas tiesas un tās dara, un tie Man būs par ļaudīm, un Es tiem būšu par Dievu.
Hitia amahon kathupeh leh kachondan ho ajui diu ahi. Amaho chu kamite dihtah hiuvin tin, keima a Pathen u kahi ding ahi.”
21 Bet tiem, kam sirds pēc savu gānekļu un neganto elku prāta dzenās, tiem Es viņu grēkus metīšu uz viņu galvu, saka Tas Kungs Dievs.
Ahinlah kidah um milim leh kidah dah um milim doi ngaicha jing nalai ho chu achonset nau jeh a bulhingsetna lethuhna kapeh dingu ahi tin keima thaneitah Pakaiyin kasei ahi.
22 Tad tie ķerubi pacēla savus spārnus un tie skrituļi bija viņiem sānis, un Israēla Dieva godība bija virsū pār tiem.
Hiti chun Cherubim ho chun alhaving u ajah un, apangpeh uva akang ho chutoh huilah a chun aleng tou tauve.
23 Un Tā Kunga godība cēlās no pilsētas vidus un nostājās uz tā kalna, kas pilsētai pret rītiem.
Hichun Pakai loupina chu khopi chunglanga alengtou vin, solam mol chunga akingan ahi.
24 Tad Gars mani pacēla un mani aizveda parādīšanā un caur Dieva Garu uz Kaldeju pie tiem aizvestiem, un tā parādīšana, ko es biju redzējis, no manis nozuda.
Hicheng jou nung chun Pathen lhagao chun Babylon gam'a sohchang ho koma chun eilepui kit tai. Chuleh chuti chun lhagao thilmu na chu akichai tai.
25 Un es tiem aizvestiem runāju visus Tā Kunga vārdus, ko Viņš man bija parādījis.
Chule ken sohchang ho chu Pakaiyin keima eimusah ho jouse chu kaseipeh tai.