Otra Mozus 9
1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej pie Faraona un runā uz to: tā saka Tas Kungs, tas Ebreju Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo;
Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya, “Dhi ir Farao mondo iwachne kama: ‘Ma e gima Jehova Nyasaye ma Nyasach jo-Hibrania wacho: “We joga odhi mondo olama!”
2 Jo ja tu liegsies, tos atlaist un tos vēl ilgāki aizturēsi,
To ka itamori weyogi mondo gidhi kendo isiko kiketogi e tich misumba,
3 Redzi, tad Tā Kunga roka būs pār tavu ganāmupulku, kas ir laukā, pār zirgiem, pār ēzeļiem, pār kamieļiem, pār vēršiem un pār sīkiem lopiem ar varen grūtu mēri.
to lwet Jehova Nyasaye biro kelo tho ne jamni mantiere lek kaka fareseni kod pundeni, ngamia magi kaachiel gi dhogi, rombegi kod dieki.
4 Un Tas Kungs darīs brīnišķu starpību starp Israēla lopiem un ēģiptiešu lopiem, ka tur no visa, kas Israēla bērniem pieder, nevienam nebūs mirt.
To Jehova Nyasaye biro keto pogruok kuom jamb jo-Israel kod mago mag jo-Misri mi onge chiach ja-Israel moro amora ma biro tho.’”
5 Un Tas Kungs nolika īpašu laiku un sacīja: rītu Tas Kungs to darīs šinī zemē.
Jehova Nyasaye noketo odiechiengʼ ma gigo notimre kowacho kama: “Kiny Jehova Nyasaye notim ma e pinyni.”
6 Un Tas Kungs to darīja tai nākošā dienā, un visi ēģiptiešu lopi nomira, bet no Israēla bērnu lopiem nemira neviens.
Kendo kinyne Jehova Nyasaye notimo kamano. Jamni duto mag jo-Misri notho, to onge jamb ja-Israel kata achiel mane otho.
7 Un Faraons nosūtīja, un redzi (patiesi), no Israēla lopiem nebija neviens nomiris. Bet Faraona sirds apcietinājās un viņš neatlaida tos ļaudis.
Kane Farao ooro ji mondo onon wachno, to negiyudo kaonge kata achiel kuom jamb jo-Israel mane otho. To kata kamano wi Farao nomedo bedo matek mine ok onyal weyo ogandano mondo odhi.
8 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: ņemat pilnas saujas pelnu no krāsns, un lai Mozus tos kaisa pret debesīm Faraonam redzot,
Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa kod Harun niya, “Jukuru buch kendo mopongʼo lwetu mondo Musa okire e kor yamo e nyim Farao.
9 Ka tie izput pār visu Ēģiptes zemi un paliek par trumiem, kas izsitās ar pūtēm pie cilvēkiem un pie lopiem pa visu Ēģiptes zemi.
Obiro lokore buru mayom e piny Misri duto kendo buche malokore adhola biro gore kuom ji kaachiel gi jamni e piny duto.”
10 Un tie ņēma pelnus no krāsns un stājās Faraona priekšā, un Mozus tos kaisīja pret debesīm, - tad izsitās trumi ar pūtēm pie cilvēkiem un pie lopiem.
Kuom mano ne gijuko buch kendo mi gichungʼ e nyim Farao. Musa nokiro buru e kor yamo kendo buche malokore adhola nogore kuom ji kod jamni.
11 Tā ka tie burvji priekš Mozus nevarēja stāvēt to trumu dēļ, jo trumi bija pie tiem burvjiem un pie visiem ēģiptiešiem.
Ajuoke ne ok nyal chungʼ e nyim Musa nikech buche mane ni kuomgi kaachiel gi jo-Misri duto.
12 Bet Tas Kungs apcietināja Faraona sirdi, ka tas tiem neklausīja, kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis.
To Jehova Nyasaye nomiyo chuny Farao omedo bedo matek mine ok nonyal winjo wach Musa kod Harun, mana kaka Jehova Nyasaye nosewacho ne Musa.
13 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: celies rīt agri un stājies Faraona priekšā un runā uz to: tā saka Tas Kungs, tas Ebreju Dievs, atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo.
Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya, “Chiew okinyi mangʼich, idhi ir Farao kendo inyise kama: ‘Ma e gima Jehova Nyasaye ma Nyasach jo-Hibrania wacho: We joga odhi olama.
14 Jo šo brīdi Es sūtīšu visas Savas mocības tavā sirdī un pār taviem kalpiem un pār taviem ļaudīm, ka tev būs atzīt, ka neviens nav tāds kā Es pa visu zemes virsu.
Ka ok kamano to wangʼni abiro oro masichena madongo dongo kuomi, kuom jodongi kod kuom jogi mondo ingʼe ni onge ngʼat machal koda e piny ngima.
15 Jo Es Savu roku jau būtu izstiepis un tevi un tavus ļaudis sitis ar mēri, ka tu no zemes būtu izdeldēts;
Ka dine arie bada mi agoyi gi tuo moro kaachiel gi jogi, to dikoro asetieki e wangʼ piny.
16 Bet patiesi, tāpēc Es tevi esmu taupījis, ka Es Savu spēku pie tevis parādītu, un ka Mans vārds taptu teikts pa visu zemes virsu.
Makmana asetingʼi malo mana ne wachni, ni mondo anyisigo tekona kendo mondo nyinga olandi e piny duto.
17 Vai tu vēl celies pret Maniem ļaudīm, negribēdams tos atlaist?
To kaka pod ithago joga kendo itamori weyogi mondo gidhi,
18 Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist varen lielai krusai, kāda vēl nav bijusi Ēģiptes zemē no tās dienas, kamēr tā ir celta, līdz šim.
kiny sa machal kama anaor pe malich mapok none e piny Misri, nyaka nene.
19 Un nu sūti un sadzen savus lopus, un visu, kas tev ir uz lauka; visi cilvēki un lopi, kas laukā atradīsies un pajumtā nebūs sadzīti, tie nomirs, kad šī krusa uz viņiem kritīs.
Chiw chik mondo jambu kaachiel gi gimoro amora ma un-go e pap okel kar tony, nikech pe biro chwer kuom ngʼato angʼata kata le moro amora ma pod ni oko ma ok odonjo e kar tony mi githo.’”
20 Kurš nu no Faraona kalpiem Tā Kunga vārdu bijās, tas saviem kalpiem un saviem lopiem lika bēgt pajumtā.
Jodong Farao-go ma noluoro wach Jehova Nyasaye noreto mondo okel wasumbinigi kaachiel gi jambgi e kar tony.
21 Bet kurš savā sirdi Tā Kunga vārdu nelika vērā, tas savus kalpus un savus lopus pameta laukā.
To mago mane ok odew wach Jehova Nyasaye ne oweyo wasumbinigi gi jambgi e pap.
22 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: izstiep savu roku pret debesīm, un lai krusa nāk visā Ēģiptes zemē pār cilvēkiem un pār lopiem un pār visiem lauka augļiem Ēģiptes zemē.
Eka Jehova Nyasaye nowacho ne Musa niya, “Rie badi kochomo polo mondo pe ochwe e piny Misri duto; kochwe kuom ji, le kod gimoro amora madongo e puothe mag Misri.”
23 Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Un Tas Kungs izlaida pērkonus un krusu, un uguns nošāvās uz zemi.
Ka Musa norieyo ludhe kochomo polo, Jehova Nyasaye nooro mor polo gi pe kendo polo nomil koni gi koni, kuom mano Jehova Nyasaye noolo pe e piny Misri.
24 Un Tas Kungs lika krusai līt pār Ēģiptes zemi, un tur bija krusa un uguns laistījās krusā, ļoti briesmīgs, kāds nav bijis Ēģiptes zemē, kamēr ļaudis tur bijuši.
Pe nochwe kendo polo nomil koni gi koni. Ne en masich pe marachie moloyo nyaka piny Misri ne chakre.
25 Un krusa apsita visā Ēģiptes zemē visu, kas bija laukā, cilvēkus līdz ar lopiem, un visus lauka augļus krusa apsita un salauzīja visus kokus laukā.
E piny Misri duto pe nogoyo gimoro amora mantie e pewe; obed ji kata le. Nogoyo gimoro amora matwi e puothe kendo nolwero it yiende duto.
26 Tik Gošenes zemē vien, kur Israēla bērni dzīvoja, krusas nebija.
Makmana piny Goshen kende ema pe ok ochwee, kama piny ma jo-Israel nodakie.
27 Tad Faraons sūtīja un aicināja Mozu un Āronu un tiem sacīja: es šo brīdi esmu grēkojis; Tas Kungs ir taisns, bet es un mani ļaudis esam bezdievīgi.
Eka Farao noluongo Musa gi Harun. Nowachonegi niya, “Koro aseketho. Jehova Nyasaye ni kare, to an kaachiel gi joga wasetimo richo.
28 Lūdziet To Kungu, lai ir gan (pietiek), ka Dieva pērkoni un krusa apstātos, tad es jūs atlaidīšu un jums vairs nebūs palikt.
Kwanwa Jehova Nyasaye nimar mor polo gi pe oromowa. Abiro weyou mondo udhi, nimar onge tiende mondo umed bedo ka.”
29 Tad Mozus uz viņu sacīja: kad no pilsētas iziešu, es savas rokas izstiepšu uz To Kungu, tad pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzīsti, ka tā zeme pieder Tam Kungam.
Musa nodwoko niya, “Ka asewuok oko mar dala, abiro yaro bada ka akwayo Jehova Nyasaye. Polo mamor biro rumo bende pe ok nochak ochwe kendo, mondo ingʼe ni piny en mar Jehova Nyasaye.
30 Tomēr tevi un tavus kalpus es zinu, ka jūs vēl nebīsities Dievu, To Kungu.
To kata kamano angʼeyo ni in kaachiel gi jodongi pod ok uluoro Jehova Nyasaye.”
31 Tā tapa apsisti lini un mieži, jo mieži bija izplaukuši, un liniem jau bija galviņas.
(Tworo gi shairi nokethore chuth, nimar noyudo ka shairi oseketo wangʼe, to tworo nosethiewo.
32 Bet kvieši un rudzi netapa apsisti, jo tie bija vēlu sēti.
Ngano to ne ok okethore nimar ne pok gimoyo.)
33 Tad Mozus aizgāja no Faraona, no pilsētas ārā, un izstiepa savas rokas uz To Kungu, un pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās zemē.
Eka Musa noweyo Farao mi gidhi oko mar dala. Noyaro bade ni Jehova Nyasaye, mi mor polo kod pe norumo kendo koth bende ne ok ochwe e piny.
34 Kad nu Faraons redzēja, ka lietus un krusa un pērkoni mitējās, tad viņš vēl vairāk apgrēkojās un apcietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.
Kane Farao oneno ka koth, pe gi mor polo orumo, to nomedo timo richo. Nomedo bedo gi chuny matek en kaachiel gi jodonge.
35 Tā Faraona sirds apcietinājās, ka viņš Israēla bērnus neatlaida, kā Tas Kungs caur Mozu bija runājis.
Kuom mano chuny Farao nomedo bedo matek kendo ne ok oyie ni jo-Israel mondo odhi kaka ne Jehova Nyasaye osewacho kokalo kuom Musa.
