Otra Mozus 8
1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej pie Faraona un saki tam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo;
Pakaiyin Mose heng'a asei jin, “Pharaoh heng ah chen lang hiti hin gasei kit tem in, “Hiche hi Pakai thusei ahi: Kamite soldoh jeng tan, chutileh amahon keima kin abol ding'u ahiye.”
2 Un ja tu liegsies, tos atlaist, redzi, tad Es visas tavas robežas sitīšu ar vardēm,
“Nahsah moa amaho nasol doh louva ahileh, nagam sung pumpia ukeng kahin lansah ding ahi.”
3 Ka upe kustin kustēs ar vardēm, un tās celsies un nāks tavā namā un tavā guļamā kambarī un uz tavu gultu un tavu kalpu namos un pār taviem ļaudīm un tavos cepļos un tavās abrās.
“Nile luidung jong ukeng dimlha jeng ding ahi. Na insung leh na lupna channa hungkal doh diu! Na mite leh na nung jui ho jouse kom channa lhung ding, na chang lhah meh nau jouse'a jong hung lut dimset ding ahiuve.”
4 Un vardes nāks uz tevi un uz taviem ļaudīm un uz taviem kalpiem.
“Ukengte chung leh nanung juiho jouse chung'a chom le ding'u ahi.”
5 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār strautiem, pār upēm un pār ezeriem, un liec vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.
Chuin Pakaiyin Mose heng'a asei jin, “Aaron jah'a sei jin lang, ‘Egypt gamsung pumpi ukeng ten ahinlo dim nading in, natenggol jah in, twinah jouse, twilam jouse leh luidung jouse chu jeptan! Ukengten Egypt gam pumpi hinluo dim tante, tin seipeh in,” ati.
6 Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, tad nāca vardes un apklāja Ēģiptes zemi
Aaron'in jong Egypt gamsung twi chung'a akhut ajah'in ajep tan ahile, ukengte ahung potdoh'un Egypt gamsung pumpi alodim jeng tan!
7 Un tie burvji darīja arīdzan tā ar savu buršanu un lika vardēm nākt pār Ēģiptes zemi.
Ahinlah Egypt gam'a mitphel doithem hon jong hitabang chun abolthei uve. Ukengte chu gamsung'a alhalut thei un ahile gam pumpi chu ukengte adim lhatai.
8 Tad Faraons aicināja Mozu un Āronu un sacīja: lūdziet To Kungu, ka Viņš tās vardes atņemtu no manis un no maniem ļaudīm; tad es tos ļaudis atlaidīšu, upurēt Tam Kungam.
Chu phat'in Pharaoh in Mose leh Aaron akouvin hiti hin aseije, “Pakai heng'a tao lhon tan, ajeh chu keima le ka mite jouse'a konna ukengte alah doh na ding in, chu teng keiman namite'u ka soldoh ding, amaho che uva Pakai kin aga bol diu ahi,” ati.
9 Bet Mozus sacīja uz Faraonu: saki man jel, kad man būs lūgt tevis dēļ un tavu kalpu un tavu ļaužu labad, lai tās vardes tiek izdeldētas, ka vairs nav pie tevis nedz tavā namā, bet paliek upē vien?
Mose'n adonbut in, “Nang le na sohte, chule namite ding'a itih phat'a katao ding nei seipeh in ati. Chuteng na in dung jouse'a ukengte Nile vadung lam'a kitol ding ahitai,” ati.
10 Un viņš sacīja: rītu. Un tas sacīja: lai ir pēc tava vārda; lai tu atzīsti, ka neviens nav kā Tas Kungs, mūsu Dievs.
Pharaoh'in adonbut in ajah a, “Jing teng bol in,” ati. Mose'n henge, “Nasei bang bang hita hen. Chuti leh nangman keiho Pakai, Pathen tailou dang aum poi ti nahin hetdoh ding ahi,” ati.
11 Tām vardēm būs atstāties no tevis un no tava nama un no taviem kalpiem un no taviem ļaudīm; upē vien tām būs palikt.
“Ukengten nangma leh na nungjui ho jouse le namite naboncha uva na dalhah diu, Nile luidung a bou umden diu ahi,” ati.
12 Tad Mozus un Ārons aizgāja no Faraona, un Mozus sauca uz To Kungu to varžu dēļ, kā viņš Faraonam bija apsolījis.
Chuin Mose leh Aaron jong Pharaoh angsung'a kon in achedoh lhon in, Mose chu Pakai lam sang in kap pum in ataovin, Pharaoh le amite akon in ukengte ladoh tan ati.
13 Un Tas Kungs darīja pēc Mozus vārda, un tās vardes nomira namos, sētās un uz laukiem.
Pakaiyin Mose taona chu asanpeh tan, indung jouse, lou jao leh gamsung'a ukeng jouse a sumang hel tan ahi.
14 Un tie tās meta kopās, un zeme smirdēja.
Egypt miten ukeng thisa hochu aloh khom'un ahile gamsung pumpi a uilha jeng tan ahi
15 Kad nu Faraons redzēja, ka bija dabūjis atvieglināšanu, tad viņš apcietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.
Ahinlah Pharaoh'in dinmun ahung oldom taiti ahin hetdoh phat in, angaija bang in a lungthim atah kit tai. Pakaiyin aseidohsa bang in Mose leh Aaron thusei chu anahsah kit tapoi.
16 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: saki Āronam: izstiep savu zizli un sit zemes pīšļus, lai top par utīm pa visu Ēģiptes zemi, un tie tā darīja.
Chuin Pakaiyin Mose heng'a asei jin, “Aaron heng'a sei inlang, ‘Na tenggol jandoh in tol lhang jep tem in. Chuteng Egypt gam pumpi'a thousi vaishi chule nen'in ahin lodim jeng ding ahi,” ati.
17 Jo Ārons izstiepa savu roku ar savu zizli un sita zemes pīšļus, un utis radās pie cilvēkiem un pie lopiem; - visi zemes pīšļi palika par utīm pa visu Ēģiptes zemi.
Pakai thupeh bang in Mose leh Aaron'in jong abol lhontan. Aaron'in jong akhut ajah'in atenggol'a tol lham chu ajep'a ahile, thousi vaibong tamtah'in Egypt gam pumpi le gamsa jouse a lodim jeng tan chule boh nen in gamsung alodimjeng in ahi.
18 Tad tie burvji darbojās arī tā ar savu buršanu, likt utīm nākt; bet tie nevarēja. Tā bija utis pie cilvēkiem un pie lopiem.
Pharaoh doithem choihon atabang bang abolthei jing vang uvin, tunvang alosam tauvin abolthei tapouvin ahi. Thousi vaibong'in mipi hole gamsung'a gancha jouse atomlha tauvin ahi.
19 Tad tie burvji sacīja uz Faraonu: šis ir Dieva pirksts. Tomēr Faraona sirds apcietinājās, un viņš tiem neklausīja, tā kā Tas Kungs bija sacījis.
Hiti chun doithem choihon jong Pharaoh heng'a asei un, “Hiche hi Pathen khutnung mong ahi,” atitauve. Ahinlah Pharaoh lungthim chu angaija bang'in atah jing na laiye. Pakaiyin a seidoh sa bang in, Pharaoh'injong amaho thusei chu anahsah deh pon ahi.
20 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: celies rīt agri un stājies Faraona priekšā: redzi, viņš izies pie ūdens, - un runā uz to: tā saka Tas Kungs: atlaid Manus ļaudis, lai tie Man kalpo.
Chuin Pakaiyin Mose henga hitihin a seikit tai, “Jingkah teng Nile vadung lam'a Pharaoh hung ding chuteng nangman na kimu piding.” Ajah'a Pakaiyin hiti hin asei je: “Kamite soldoh tan, ajeh chu amahon keima kin abol ding'u ahi,” tia nasei ding ahi, ati.
21 Bet ja tu Manus ļaudis neatlaidīsi, tad Es sūtīšu visādus kukaiņus pār tevi un pār taviem kalpiem un pār taviem ļaudīm un tavos namos, un visādiem kukaiņiem būs piepildīt ēģiptiešu namus un to zemi, kur tie ir.
Na soldoh louva ahile, “Keiman namite, nanung juiho chule na insung jousea thousi vaisi kahin lansah ding ahi. Egypt mite in jouse thousi vaisin atomlhah jeng ding, Gam leiset pumpi jong dimlha jeng ding ahi, ati.
22 Un tanī dienā Es izšķiršu Gošenes zemi, kur Mani ļaudis dzīvo, ka tur nebūs kukaiņiem būt, lai tu atzīsti, ka Es Tas Kungs esmu pa visu zemi.
Ahinlah kamite chenna Goshen achom beh'a kahoidoh ding ahi. Thousi khatcha lenglut louhel ding ahi. Chuteng leiset pumpin keima hi Pakai kitipa chu kahi ti nahin hetdoh diu ahi,” ati.
23 Un Es darīšu starpību starp Maniem ļaudīm un taviem ļaudīm; rīt šai zīmei būs notikt.
Keiman kamite leh na mite kah'a kikhenna ka sem doh ding, “Hiche thil kidang meilchihna hi jing nikho teng soh ding ahi,” ati.
24 Un Tas Kungs darīja tā, un kukaiņi nāca bariem Faraona namā un viņa kalpu namos un pa visu Ēģiptes zemi, un zeme tapa maitāta no kukaiņiem.
Pakaiyin aseidoh bang'in aboltan. “Thousi vaibong techun Pharaoh insung, anungjui ho ingsung leh gamsung in jousea a lenglut tauvin adimlha jeng tai.” Thousi vaibong ahon hon in Egypt gamsung'a ahung kitol lut tan ahile gamsung pumpi chu athim lha jeng tan ahi.
25 Tad Faraons aicināja Mozu un Āronu un sacīja: ejat un upurējat savam Dievam šinī zemē.
Chuphat in Pharaoh in Mose leh Aaron aga kouvin, hiti hin aseije, “Apha tai! che uvin lang Pakai maicham gasem taovin, ati.” Aman asei jin “Hichu Egypt gamsung'a na bol ding'u ahi,” ati.
26 Bet Mozus sacīja: tā nevar darīt; jo, kas ēģiptiešiem negantība, to mēs upurētu Tam Kungam, savam Dievam. Redzi, ja tad mēs, kas ēģiptiešiem negantība, upurētu viņu priekšā, vai tie mūs ar akmeņiem nenomētātu?
Mose'n a donbut in hitin aseije, “Hichu adih thei poi. Keihon Ka-Pakaiju le Ka-Pathen'u angsung'a kilhaina maicham kasem diu chu, hiche lai Egypt mite adia thil kitoh thei louding ahiye. Ven! Hitabang thilho pi chu bol taleng'u Egypt miten song'a eise lih gam ding'u ahi,” ati.
27 Mēs iesim kādu treju dienu gājumu tuksnesī un upurēsim Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš mums ir sacījis.
“Ka-Pakaiju leh ka-Pathen'u angsung'a kilhaina hi nithum sung hitei ding ahi, hichu Pakaiyin keima hodia a seidohsa ahi, ati.”
28 Tad Faraons sacīja: es jūs atlaidīšu, upurēt Tam Kungam, savam Dievam; tikai neaizejiet visai tālu, - lūdziet par mani.
Pharaoh'in adonbut in ajah'a hiti hin aseije, “Apha tai, che tauvin,” keiman nangho gamthip noija na-Pakai ju kinbol ding'in kaphal tai, amavang na che gamlhat louhel ding'u ahi. “Tun che uvin lang keima ding in neitao peh'un,” ati.
29 Tad Mozus sacīja: redzi, es aizeju no tevis un lūgšu To Kungu, ka šiem kukaiņiem rītu būs atstāties no Faraona un no viņa kalpiem un no viņa ļaudīm; tikai Faraonam nebūs vairs mani pievilt, neatlaižot tos ļaudis, upurēt Tam Kungam.
Mose'n a donbut'in, “Na angsung'a konna ka potdoh ding, jing nikho teng leh nangma akon leh namite chule na insung jouse uva akonna thousi vaisi apot doh na ding'a ka tao tei ding ahi, ka gihna ahiye nangma Pharaoh in jong nei joulhep da uvin lang Israel miten jong Pakai dia kilhaina hi boldao hen na tilou beh ding ahi,” ati.
30 Tad Mozus aizgāja no Faraona un lūdza To Kungu.
Pharaoh angsung'a kon in Mose apotdoh tan, thousi vaibong jouse aki tolmang hel na ding'in aga tao tan ahi.
31 Un Tas Kungs darīja pēc Mozus vārda, un tie kukaiņi atstājās no Faraona, no viņa kalpiem un no viņa tautas, ka tur neviens nepalika.
Pakaiyin Mose taona'a sanpeh tan, Pharaoh akon, anungjui holeh amite hojousea konin, thousi vaibong abonchan akitolmang tan, khatcha jeng jong akimudoh tapon ahi.
32 Tomēr Faraons arī šo reiz apcietināja savu sirdi un neatlaida tos ļaudis.
Ahinlah angaiya bang in Pharaoh lungthim atah kit tan ahileh, Israel mipi asol doh deh tapoi.
