< Otra Mozus 24 >
1 Un tad Viņš sacīja uz Mozu: uzkāp pie Tā Kunga, tu un Ārons, Nadabs un Abijus un tie septiņdesmit Israēla vecaji, un pielūdziet no tālienes.
“Pakaiyin Mose heng'a aseijin, Pakai heng lama hung kal touvin nagma chule Aaron chule Nadab ahin, Abihu chule Isarel upate mi som sagi jong jaonan na boncha uva na hung diu ahiye. Gamlha thimma kon in chibai nahin boh diu ahi, ati.
2 Un lai Mozus viens pats nāk pie Tā Kunga, bet viņi lai nenāk, un tie ļaudis lai neuzkāpj līdz ar viņu.
Mose bouseh Pakai heng'a hung lut thei ding, adangse vang khat'a khat cha jong Pakai heng na hin nailut thei lou diu ahiye, hitia chu Mose le mipi aboncha hung kilhon lut thei lou ding ahi, ati.
3 Un kad nu Mozus nāca un tiem ļaudīm teica visus Tā Kunga vārdus un visas tiesas, tad visi ļaudis atbildēja vienā balsī un sacīja: visus šos vārdus, ko Tas Kungs runājis, mēs darīsim.
Chuin Mose jong akum suh tan Pakaiyin apeh chonna dan thu abonchan mipi ho heng'a aseipeh soh keiyun ahi. Mipin jong ki thutoh tah'in awkhat in adonbut uvin asei uve, “Pakaiyin asei chan chu aboncha kabol diu ahi,” tin asei uve.
4 Un Mozus uzrakstīja visas Tā Kunga runas un cēlās agri no rīta un uztaisīja altāri lejā pie paša kalna un divpadsmit stabus pēc tām divpadsmit Israēla ciltīm.
Mose in jong Pakai thupeh chengse abonchan a sundoh soh keiyin, jingkah matah in athou doh in, molsang chung lama chu Israel phungsom leni bang bang chun, Maicham a keng somleni neikhat asem doh tan ahi.
5 Un viņš sūtīja Israēla bērnu jaunekļus, ka tie upurētu dedzināmos upurus, un upurētu pateicības upurus Tam Kungam no vēršiem.
Mose'n jong Israel te lah'a gollhang sese a sol tan, ama hon abonchauvin Pakaiya din pumgo thil to ahin choi cheh tauvin ahi.
6 Un Mozus ņēma pusi no tām asinīm un lika to bļodās, un pusi no tām asinīm viņš slacīja pār altāri.
Mose'n jong thisan phabep pi chu athal in, twibel sung ho achun asung lut in ahi. Chule thisan kehlang khatse chu maicham maija a chap khum in ahi.”
7 Un viņš ņēma to derības grāmatu un to lasīja priekš ļaužu ausīm, un tie sacīja: visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim un klausīsim.
Chuin Mose'n jong kitepna lekhabu chu ahin choiyin mipi angsung'a chun ahin phongdoh tan ahile, mipi'n jong abonchauvin asei uvin, “Pakaiyin a sei chan aboncha ka bol kimsoh kei uva, chule keiho hin asei chan kangai uva pha tah a ka umdiu ahi” tin asei uve.
8 Tad Mozus ņēma tās asinis un slacīja pār tiem ļaudīm un sacīja: redzi, šīs ir tās derības asinis, ko Tas Kungs ar jums ir derējis uz visiem šiem vārdiem.
Chuin Mose'n jong thisan phasah khat alan mipiho chu achap khum uvin, aseipeh taove, “vetaovin, Thu kisei doh chengse toh ki saiya Pakaiyin nangho dia hiche thisan hi kitepna asem ahi” ati.
9 Tad Mozus un Ārons kāpa augšām, arī Nadabs un Abijus un septiņdesmit no Israēla vecajiem.
Hi chengse a kichai jin, Mose, Aaron, Nadab chule abihu jaonan, Israel mite lah'a upa som sagi chu akal tou taovin ahi.
10 Un tie redzēja Israēla Dievu un apakš Viņa kājām tā kā darījumu no safīra akmeņiem, skaidru kā pašas debesis.
Abonchauvin Israel mite Pathen chu aga mu tauvin, Pathen keng phang noiya chun Sapphire song jeng keng lampi khat ana um in, athen dan jong van chung vum kihohsel la theng bep bep'in ana um in ahi.
11 Bet Viņš neizstiepa Savu roku pret Israēla bērnu priekšniekiem, un tie redzēja Dievu un ēda un dzēra.
Chuin Pakaiyin Israel mite chung'a chun doumah abol tapon, Pathen loupina chu nasa tah'in amu tauvin ahile, anneh jong phatah in aki sem un ane uve.
12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu. Nāc augšām pie Manis kalnā un esi tur, un Es tev došu akmens galdiņus un to bauslību un likumu, ko Es esmu rakstījis, viņus mācīt.
Pakaiyin Mose heng'a asei peh in, Molsang chung lama khun keima heng'a hung kal in lang, hiche laimunna chun neina ngah tem in, keiman mipiho heng'a chonna dan ka sei peh chan chu hiche song puma khu ka peh tha ding na hitai, ati.
13 Tad Mozus pacēlās ar savu kalpu Jozua, un kāpa uz to Dieva kalnu.
Mose jong achetan, alhacha Joshua chu akipuije, chuin Pathen molsang chung lama chun akal tou tan ahi.
14 Bet uz tiem vecajiem viņš sacīja: gaidiet mūs šeitan, kamēr mēs pie jums atpakaļ nāksim; un redzi, Ārons un Hurs ir pie jums - kam kāda lieta, lai nāk pie tiem.
Mose'n jong upa ho heng'a seipeh uvin, “Kei ni naheng uva ka hung kile kit kahse lhona hiche laimun na hi nana umjing diu ahi, Aaron le Hur vang nangho toh na umkhom jing diu, nalah uva koi hile seinom nei chan Amani heng'a che a aga sei ding ahiye, ati.
15 Kad nu Mozus bija uzkāpis kalnā, tad padebesis apsedza kalnu.
Mose jong molsang lama akaltoutan ahile mei lhang in mol chu ahin tomlha jeng tan ahi.
16 Un Tā Kunga godība mita uz Sinaī kalna, un padebesis viņu apsedza sešas dienas, un septītā dienā viņš sauca Mozu tai padebesī.
Hichun Pakai loupina chu Sinai molsang chung'a ahung kingam jeng tan ahile, nigup sungse hiche molsang chu meilhang in atom in athim lha jeng tai, nisagi lhin nin meibol abonchan ahung kihoh doh tan ahile Pakaiyin Mose ahin kou vin ahi.
17 Un Tā Kunga godība parādījās tā kā rijoša uguns kalna galā priekš Israēla bērnu acīm.
Molsang chung vumma Pakai loupina ahung kilah jeng chu Israel mite jouse mitmun jong meikong in thil akah vam tabang in amu tauvin ahiye.
18 Un Mozus iegāja padebeša vidū, kad bija uzkāpis kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
Mose chu Meibang kiheh lah a chun ache lut tan ahile, Mose jong molsang chung vum lama chun nisom li le jan som li a hung umden tan ahi.