Otra Mozus 21
1 Šīs nu ir tās tiesas, ko tev viņiem būs likt priekšā.
「你在百姓面前所要立的典章是這樣：
2 Ja tu pirksi Ebreju kalpu, tad tam būs sešus gadus kalpot, bet septītā tam par velti būs iziet svabadam.
你若買希伯來人作奴僕，他必服事你六年；第七年他可以自由，白白地出去。
3 Ja tas viens pats ir nācis, tad tam būs vienam pašam iziet, ja viņš bijis laulāts vīrs, tad viņa sievai būs iziet līdz ar viņu.
他若孤身來就可以孤身去；他若有妻，他的妻就可以同他出去。
4 Ja viņa kungs viņam sievu devis, un tā viņam dzemdējusi dēlus vai meitas, tad tai sievai un viņas bērniem būs palikt kungam, un viņam būs iziet vienam pašam.
他主人若給他妻子，妻子給他生了兒子或女兒，妻子和兒女要歸主人，他要獨自出去。
5 Bet ja tas kalps pats sacīs: es mīlēju savu kungu, savu sievu un savus bērnus, es negribu svabads iziet,
倘或奴僕明說：『我愛我的主人和我的妻子兒女，不願意自由出去。』
6 Tad lai viņa kungs to ved Dieva priekšā, un tad lai to ved pie durvīm vai pie stenderes, un lai viņa kungs tam ausi izdur ar īlenu, un lai tas viņam kalpo mūžam.
他的主人就要帶他到審判官那裏，又要帶他到門前，靠近門框，用錐子穿他的耳朵，他就永遠服事主人。
7 Un kad kas savu meitu pārdevis par kalponi, tad tai nebūs iziet, kā tie kalpi iziet.
「人若賣女兒作婢女，婢女不可像男僕那樣出去。
8 Ja viņa savam kungam nepatīk, ka viņš to neņem par sievu, tad viņam būs ļaut, lai to izpērk; viņš viltīgi ar to darīdams to nevar pārdot svešai tautai.
主人選定她歸自己，若不喜歡她，就要許她贖身；主人既然用詭詐待她，就沒有權柄賣給外邦人。
9 Bet ja viņš to savam dēlam dod par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa.
主人若選定她給自己的兒子，就當待她如同女兒。
10 Ja viņš tam citu ved, tad lai viņai nekā neatrauj no viņas barības, no viņas apsega un piedzīvošanas.
若另娶一個，那女子的吃食、衣服，並好合的事，仍不可減少。
11 Un ja viņš šās trīs lietas nedarīs, tad viņai būs velti(brīvai) iziet bez naudas.
若不向她行這三樣，她就可以不用錢贖，白白地出去。」
12 Kas cilvēku sit, ka tas mirst, tam būs tapt nokautam.
「打人以致打死的，必要把他治死。
13 Bet kad viņš ar viltu uz to nav glūnējis, bet Dievs ļāvis caur viņa roku tā notikt, tad es tev nosacīšu kādu vietu, kurp tam būs bēgt.
人若不是埋伏着殺人，乃是上帝交在他手中，我就設下一個地方，他可以往那裏逃跑。
14 Bet ja kas blēdīgi darījis pret savu tuvāko, viņu viltīgi nokaudams, tad arī no mana altāra tev to būs ņemt, ka tas tiek nokauts.
人若任意用詭計殺了他的鄰舍，就是逃到我的壇那裏，也當捉去把他治死。
15 Ja kas savu tēvu vai savu māti sit, tam būs tapt nokautam.
「打父母的，必要把他治死。
16 Ja kas cilvēku zog un viņu pārdod, un tas pie viņa top atrasts, tam būs tapt nokautam.
「拐帶人口，或是把人賣了，或是留在他手下，必要把他治死。
17 Arī kas savu tēvu vai savu māti lād, tam būs tapt nokautam.
「咒罵父母的，必要把他治死。
18 Un ja vīri baras, un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ;
「人若彼此相爭，這個用石頭或是拳頭打那個，尚且不至於死，不過躺臥在床，
19 Ja tas atkal uzceļas un iet ārā ar savu spieķi, tad tam, kas viņu sita, būs būt nenoziedzīgam; viņam tikai būs maksāt, ko tas ir aizkavējis un būs to it labi likt dziedināt.
若再能起來扶杖而出，那打他的可算無罪；但要將他耽誤的工夫用錢賠補，並要將他全然醫好。
20 Un ja kas savu kalpu vai kalponi ar koku sit, ka tas apakš viņa rokas mirst, pie tā to it tiešām būs atriebt.
「人若用棍子打奴僕或婢女，立時死在他的手下，他必要受刑。
21 Bet ja viņš vienu vai divas dienas paliek pie dzīvības, tad to nebūs atriebt, jo tas ir ar viņa naudu pirkts.
若過一兩天才死，就可以不受刑，因為是用錢買的。
22 Un kad vīri baras un sit grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet tomēr viņai pašai nekāda vaina nenotiek, tad to ar naudu būs sodīt, cik tās sievas vīrs viņam noprasa un tam to būs dot pēc soģu sprieduma.
「人若彼此爭鬥，傷害有孕的婦人，甚至墜胎，隨後卻無別害，那傷害她的，總要按婦人的丈夫所要的，照審判官所斷的，受罰。
23 Bet ja tai kāda nelaime būs, tad tam būs dot dvēseli pret dvēseli,
若有別害，就要以命償命，
24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku,
以眼還眼，以牙還牙，以手還手，以腳還腳，
25 Kāju pret kāju, degunu pret degunu, vāti pret vāti, trumu(rētu) pret trumu.
以烙還烙，以傷還傷，以打還打。
26 Un ja kas savu kalpu vai savu kalponi acī sit un to samaitā, tam būs viņu svabadu atlaist tās acs labad.
「人若打壞了他奴僕或是婢女的一隻眼，就要因他的眼放他去得以自由。
27 Un ja viņš sava kalpa vai savas kalpones zobu izsit, tad tam viņu būs atlaist tā zoba labad.
若打掉了他奴僕或是婢女的一個牙，就要因他的牙放他去得以自由。」
28 Un ja kāds vērsis vai vīru vai sievu sabada, ka mirst, tad to vērsi akmeņiem būs nomētāt un viņa gaļu nebūs ēst, bet tā vērša kungam būs būt nenoziedzīgam.
「牛若觸死男人或是女人，總要用石頭打死那牛，卻不可吃牠的肉；牛的主人可算無罪。
29 Bet ja tas vērsis jau papriekš bijis badīgs, un tas viņa kungam ir teikts, un viņš to nav sargājis, un tas nobada vai vīru vai sievu, tad tam vērsim akmeņiem būs tapt nomētātam un viņa kungam arīdzan būs tapt nokautam.
倘若那牛素來是觸人的，有人報告了牛主，他竟不把牛拴着，以致把男人或是女人觸死，就要用石頭打死那牛，牛主也必治死。
30 Ja viņam top nospriesta izpirkšana, tad tam par savas dvēseles izglābšanu būs dot visu, kas viņam top nospriests.
若罰他贖命的價銀，他必照所罰的贖他的命。
31 Ja tas (vērsis) dēlu vai meitu ir badījis, tad tam būs darīt pēc šīs tiesas.
牛無論觸了人的兒子或是女兒，必照這例辦理。
32 Ja tas vērsis kalpu vai kalponi bada, tad lai viņa kungs dod trīsdesmit sudraba sēķeļus, un to vērsi akmeņiem lai nomētā.
牛若觸了奴僕或是婢女，必將銀子三十舍客勒給他們的主人，也要用石頭把牛打死。
33 Un ja kas aku attaisa, vai ja kas aku rok un neapsedz, un tur kāds vērsis vai ēzelis krīt iekšā,
「人若敞着井口，或挖井不遮蓋，有牛或驢掉在裏頭，
34 Tad lai tās akas kungs to maksā, lai atdod (tā lopa) kungam to naudu, bet to maitu lai patur.
井主要拿錢賠還本主人，死牲畜要歸自己。
35 Un ja kaut kāda vērsis bada sava tuvākā vērsi, ka tas mirst, tad to dzīvo vērsi būs pārdot un to naudu dalīt, un to maitu būs arī dalīt.
「這人的牛若傷了那人的牛，以至於死，他們要賣了活牛，平分價值，也要平分死牛。
36 Bet ja tas bijis zināms, ka tas vērsis papriekš bijis badīgs, un viņa kungs to nav sargājis, tad lai vērsi pret vērsi atdod, bet to maitu lai patur.
人若知道這牛素來是觸人的，主人竟不把牛拴着，他必要以牛還牛，死牛要歸自己。」
