< Otra Mozus 17 >
1 Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja pa saviem gājumiem no Sina tuksneša uz Tā Kunga pavēli un apmeta lēģeri iekš Refidim, un tur nebija ūdens, tiem ļaudīm ko dzert.
Pakai thupeh bang in Israel chate abonchauvin Sin gammang akon in akitol uvin mun khat akon munchom khat'a akitol leuvin ahi. Rephidem kiti mun'na ngahmun akisem'uvin hinlah hiche lai mun'na chun twidon ding aumta pon ahi.
2 Tad tie ļaudis bārās ar Mozu un sacīja: dod mums ūdeni, ka dzeram. Tad Mozus uz tiem sacīja: ko jūs ar mani baraties? Kāpēc jūs To Kungu kārdinājat?
Mipi jong Mose heng'a avel lin a phunchel kit tauvin, “Don ding twi neipe uvin,” ati tauve. Mose'n a donbut in ajah uva, “Ipi ding'a kei koma ki phin'a na hiuvem? Chule ipi ding'a nang hon Pakai na patep u ham?”
3 Kad nu tiem ļaudīm tur pēc ūdens slāpa, tad viņi kurnēja pret Mozu un sacīja: kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, lai mirstam aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni un mūsu lopi?
Mipihon twi angaicha jing uvin Mose dounan thu aseijun akiphin gam tauvin, “Ipi ding'a Egypt gamsung'a kon'na nei hin puidoh mong mong'u hitam? Nangman keiho le, ka chate'u chule ka gan chate'u ka boncha uva dangchah'a thigam sah ding nei got uva hitam?” tin asei uve.
4 Un Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: ko lai es daru ar šiem ļaudīm? Daudz netrūkst, tad tie mani ar akmeņiem nomētās.
Chuin Mose jong Pathen heng'a kap pum'in ataovin, “Hiche miteho ding'a ipi kabol ding hitam? Song'a selih ding eigo tauve,” ati.
5 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej tiem ļaudīm priekšā un ņem līdz Israēla vecajus un ņem savā rokā to zizli, ar ko tu to upi esi sitis un noej.
“Chuin Pakaiyin Mose heng'a aseijin, “Mipiho ma'sang a konchun ki khen doh tem'in chule Nile vadung San najepna tenggol chu kichoiyin lang Israel upa ho phabep kipuijin.”
6 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tev būs uz to klinti sist, tad ūdens no tā iztecēs, tiem ļaudīm ko dzert. Un Mozus tā darīja priekš Israēla vecaju acīm.
“Keiman Sinai molsang songpi chungvum'ma ka dinpi ding nahiye, chuteng songpi chu jep lechun twi hung kikho doh jeng ding, Israel miten adon thei diu ahitai,” ati.
7 Un tās vietas vārdu nosauca Masu un Meribu (kārdināšana un strīdus), Israēla bērnu strīdus dēļ, un tāpēc ka tie To Kungu bija kārdinājuši sacīdami: vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?
Mose'n jong hiche mun chu Massah asah tan ahi (hichu ‘patepna’ tia kihe ahi) Chule Maribah (hichu ‘ki khoh doh’ tina ahi) ajeh chu Isreal mite Mose heng'a aphunchil uva, Pakai doumah jing asei doh uvin, “Na Pakaiyin keiho hikoma hi ei umpi mong uva hinam?” atiuvin ahi.
8 Un Amaleks nāca un kāvās ar Israēli iekš Refidim.
Israel mite Rephidim mun aum jinglai yun, Amalek mite ahung kon uvin akisat petauve.
9 Tad Mozus sacīja uz Jozua: izlasi mums vīrus un izej un kaujies pret Amaleku; rīt es stāvēšu pakalna galā, un Dieva zizlis būs manā rokā.
Chuin Mose'n jong Joshua heng'a thupeh aneiyin, “Amalek mite toh kisat ding pasal galsat ding phabep khat lheng doh tem'in. Jing nikho le keima gamlah molsang'a ka din ding hichea chu Pathen bantha hat ka dopsang'a ka pan ding ahi,” ati.
10 Tad Jozuas darīja kā Mozus tam bija sacījis, un kāvās pret Amaleku; un Mozus un Ārons un Hurs kāpa tai pakalna galā.
Mose thupeh bang'in, Joshua'n jong Galsat ding pasal phabep alheng doh tan Amalek mite chu gal akisat pi tauvin ahi. Chuin Mose, Aaron leh Hur amaho cheng chu gam lah molsang lam'a akal tou tauvin ahi.
11 Un kamēr Mozus turēja savas rokas pacēlis, Israēls uzvarēja, un kad viņš savu roku nolaida, tad Amaleks uzvarēja.
Mose'n akhut teni a dopsang chan in Israel mite ahat be cheh jiuvin, chule akhutteni akham teng le vang Amelek mite ahat jita uvin ahi.
12 Bet Mozus rokas palika smagas; tad tie ņēma akmeni un lika to viņam apakšā, ka viņš uz tā sēdēja, un Ārons un Hurs turēja viņa rokas, viens vienā, otrs otrā pusē; tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja.
Mose khut teni chu ahung khaam tan ahile aman jong adomsang joutapon chuin Aaron le Hur'in jong akhut ngap nading'in song ahol le hontan, a khut teni chu song chung'a angam lhan toumun in nilhum keijin akhut chu chol lou helin a domsang thei tan ahiye.
13 Un Jozuas Amaleku un viņa ļaudis izdeldēja caur zobena asmeni.
Ajonan Joshua le agalsat mihon Amelek mite chu ajoutaovin ahi.
14 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: raksti to par piemiņu grāmatā, un pavēli to Jozuam ausīs; jo Es izdeldēšu Amaleka piemiņu apakš debess.
Gal ajo phat uvin, Pakaiyin Mose heng'a aseijin, “Het jing na ding'in lekhajol khat lanlang hiche gal kisat chung chang thuhi sunlut'in lang Joshua nabeng'a avella nasim peh tan: vannoiya Amalek kihetna kiti keiman kasuh mang hel ahitai,” ati.
15 Un Mozus uztaisīja altāri un nosauca viņa vārdu: Tas Kungs mans karogs,
Mose'n jong hiche lai munna chun maicham asem in, “YAWEH-NISSI” (Pakai chu kaponlop ahi) tin asah tai.
16 Un sacīja: roka pacelta pret Tā Kunga goda krēslu! Tam Kungam būs karš pret Amaleku uz bērnu bērniem!
Aman aseijin, “Amalek mite'n Pakai doumah'a chon masao ahin, tunvang! Pakaiyin imatih channa Amalek mite akidou peding ahitai,” ati.