Otra Mozus 15
1 Tad Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šo dziesmu un sacīja: es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš iegāzis jūrā.
Eka Musa gi jo-Israel nowero wendni ni Jehova Nyasaye: “Abiro wer ni Jehova Nyasaye, nimar nyinge oromo mi duongʼ. Oseumo faras kod jariembne ei nam.
2 Tas Kungs ir mans spēks un mana dziesma, un Viņš man bijis par pestīšanu: Viņš ir mans stiprais Dievs, es Viņu pagodināšu; Viņš ir mana tēva Dievs, es Viņu paaugstināšu.
“Jehova Nyasaye e tekrena bende en e wenda; kendo osebedo warruokna. Anapake nimar en Nyasacha, ma Nyasach wuora, kendo abiro miyo nyinge duongʼ.
3 Tas Kungs ir karavīrs, Kungs ir Viņa vārds.
Jehova Nyasaye en jalweny; Jehova Nyasaye e nyinge.
4 Faraona ratus un viņa spēku Viņš iemetis jūrā, un viņa izlasītie virsnieki apslīkuši niedru jūrā.
Noimo geche Farao kod jolwenje ei Nam Makwar. Jodong Farao mogen duto noimo e nam makwar.
5 Dziļumi tos apklājuši, tie dibenā nogrimuši kā akmens.
Pige matut oseimogi duto, kendo gisenimo nyaka e bwo pi mana ka kidi.
6 Ak Kungs! Tava labā roka ir pagodināta caur spēku, Tava labā roka, ak Kungs, ienaidniekus salauzījusi.
“Yaye Jehova Nyasaye, lweti ma korachwich ne nigi teko maduongʼ. Yaye, Jehova Nyasaye lweti ma korachwich ema isetiekogo wasigu.
7 Un Savā lielā augstumā Tu esi nogāzis Savus pretiniekus, Tu esi izlaidis Savu bardzību, kas tos aprijusi kā rugājus.
“Kuom tekoni maduongʼ, ne iloyo jogo mane opiem kodi. Ne inyiso mirimbi mager mi nomwonyogi kaka lum.
8 Un caur Tavu nāšu pūšanu sacēlās ūdeņi, strauti sastājās kā kopā, ūdeņi sastinga jūras vidū.
Muya mawuok e umi nomiyo pige ogingore malo. Apaka mar pi nogingore mochungʼ ka kor ot; pige man kuonde matut nochokore e chuny nam.”
9 Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs.
Jawasigu nosungore kawacho niya, “Abiro lawogi, abiro jukogi. Abiro pogo mwandugi; abiro yako gimoro amora. Abiro golo liganglana kendo lweta biro tiekogi.
10 Tu Savu dvašu esi pūtis, jūra tos apklājusi, tie nogrimuši kā svins varenos ūdeņos.
Kane ikudho muchi kende, to nam noimogi. Ne ginimo ka chuma e apaka maduongʼ.
11 Ak Kungs! Kas ir tāds kā Tu? Kas ir tāds kā Tu starp tiem dieviem, pagodināts svētībā, cienījams ar teikšanām, brīnumu darītājs?
“En ngʼa machal kodi e kind nyiseche, yaye Jehova Nyasaye? En ngʼa machalo kodi: in miler moloyo, in ma in-gi duongʼ moloyo kendo matimo honni?
12 Tu esi izstiepis Savu labo roku, zeme tos aprijusi.
Ne irieyo badi ma korachwich ma piny omwonyogi.
13 Tu caur Savu žēlastību esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis, Tu tos esi vadījis caur Savu spēku uz Tavas svētības mājas vietu.
“Kuom herani ma ok rum, ibiro telone oganda ma isereso. Kuom tekoni ibiro telonegi nyaka kar dakni maler.
14 Tautas to dzird un trīc, bailība tos aizņēmusi, kas Fīlistejā mājo.
Pinje biro winjo mi tetni, kihondko biro mako jo-Filistia.
15 Tad Edoma virsnieki iztrūcinājās, trīcēšana aizņem Moaba varenos, sirds izkūst visiem, kas Kanaānā dzīvo.
Jodong Edom kibaji biro goyo, bende jotend Moab biro tetni, to jo-Kanaan chunygi biro nyosore;
16 Iztrūcināšana un bailība krīt uz tiem, caur Tava elkoņa lielumu tie paliek klusu kā akmens, tiekams Tavi ļaudis pārstaigās cauri, ak Kungs, tiekams tie ļaudis pārstaigās, ko Tu Sev esi mantojis.
kibaji kod kihondko biro biro kuomgi. Kuom teko mar lweti gibiro lingʼ thi ka kidi, nyaka ogandani kadhi, yaye Jehova Nyasaye, nyaka jogi mane ichweyo kadhi.
17 Tu tos vedi un stādi Savas mantības kalnā, tai vietā, ko Tu, Kungs, esi darījis par Savu mājas vietu, tai svētā vietā, ko Tavas rokas, ak Kungs, ir cēlušas.
Yaye Jehova Nyasaye, ibiro kelogi mi gidonji kendo ibiro miyo gibedi ewi godi mar girkeni, ma en kama ne iloso kaka kar dakni, kendo kama ler mar lemo mane iloso gi lweti, yaye Ruoth Nyasaye.
18 Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam.
Jehova Nyasaye biro locho nyaka chiengʼ.”
19 Jo Faraona zirgi ar viņa ratiem un ar viņa jātniekiem ir nākuši jūrā, un Tas Kungs jūras ūdenim ir licis pār tiem atpakaļ griezties, bet Israēla bērni caur jūras vidu izgājuši sausām kājām.
Ka farese Farao gi gecheni kod joidh faresene ne odhi e nam, Jehova Nyasaye nomiyo pi nam odok e wangʼe mi oimogi, to jo-Israel nongʼado nam kawuotho ewi lowo motwo.
20 Un Mirjame, tā praviete, Ārona māsa, ņēma bungas savā rokā, un visas sievas izgāja viņai pakaļ ar bungām un diešanu.
Eka Miriam janabi madhako ma nyamin Harun, nokawo oyieke e lwete kendo mon duto noluwo bangʼe ka gin gi oyieke kendo ka gimiel.
21 Tad Mirjame tiem atbildēja: dziedāt Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.
Miriam nowernegi niya, “Weruru ni Jehova Nyasaye, nimar otingʼe malo ahinya. Oseimo faras gi jaithne ei nam.”
22 Pēc tam Mozus Israēlim lika aiziet no niedru jūras, un tie izgāja līdz Šur tuksnesim un gāja trīs dienas tuksnesī un neatrada ūdeni.
Eka Musa notelo ni Israel kagiwuok e Nam Makwar kendo negidhi ei thim mar Shur. Kuom ndalo adek ne giwuotho e thim ma ok giyudo pi.
23 Tad tie nāca uz Māru, bet Māras ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc viņas vārdu nosauc Māra (rūgtums).
Kane gichopo Mara, ne ok ginyal modho pi makanyo nikech nokech. (Mano emomiyo kanyo iluongo ni Mara.)
24 Tad tie ļaudis kurnēja pret Mozu un sacīja: ko mēs dzersim?
Kuom mano ogandano nongʼur ne Musa kawacho niya, “Wabiro modho angʼo?”
25 Un viņš brēca uz To Kungu un Tas Kungs viņam rādīja koku, to viņš ielika tai ūdenī, tad tas ūdens tapa salds.
Eka Musa noywak ne Jehova Nyasaye kendo Jehova Nyasaye nonyise yien moro. Nobole ei pi mi pi obedo mamit. Kanyo ema Jehova Nyasaye nomiyogie buche kod chike kendo notemogi.
26 Tur viņš tiem iecēla likumu un tiesu, un tur viņš tos pārbaudīja un sacīja: ja jūs tikuši(uzmanīgi) klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un darīsiet, kas tiesa ir Viņa acīs, un liksiet vērā Viņa baušļus un sargāsiet visus Viņa likumus, tad Es uz jums nelikšu nekādu vājību, ko Es esmu licis uz Ēģipti; jo Es esmu Tas Kungs tavs ārsts.
Nowachonegi niya, “Ka uchiko itu maber ne wach Jehova Nyasaye ma Nyasachu ma utimo gima kare e nyim wangʼe, ka urito chikene kendo umako buchene duto, to ok anakel kuomu tuo moro amora mane akelo ne jo-Misri, nimar an Jehova Nyasaye machangou.”
27 Tad tie nāca uz Elim, un tur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un tie tur apmeta lēģeri pie ūdens.
Eka negichopo Elim, kama ne nitie sokni apar gariyo kod yiende mag othidhe piero abiriyo mine gibworo kanyo machiegni gi pi.
