Otra Mozus 15
1 Tad Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šo dziesmu un sacīja: es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš iegāzis jūrā.
To pacoengah Mosi hoi Israel kaminawk mah Angraeng khaeah hae laa hae a sak o; Angraeng mah lensawkhaih hoiah pazawk boeh pongah, anih khaeah laa to ka sak han; anih mah hrang hoi a nuiah angthueng kaminawk tui thungah vah boih boeh.
2 Tas Kungs ir mans spēks un mana dziesma, un Viņš man bijis par pestīšanu: Viņš ir mans stiprais Dievs, es Viņu pagodināšu; Viņš ir mana tēva Dievs, es Viņu paaugstināšu.
Agraeng loe ka thacakhaih hoi kai ih laa ah oh moe, kai pahlonghaih ah oh; anih loe ka Sithaw ah oh pongah, anih to ka pakoeh han; kam pa ih Sithaw ah oh pongah, ka pakoeh han.
3 Tas Kungs ir karavīrs, Kungs ir Viņa vārds.
Angraeng loe misatuh kami ah oh, anih ih ahmin loe Angraeng, tiah oh.
4 Faraona ratus un viņa spēku Viņš iemetis jūrā, un viņa izlasītie virsnieki apslīkuši niedru jūrā.
Anih mah Faro ih hrang leeng hoi misatuh kaminawk to tui thungah vah boih boeh; Faro mah kahoih koek qoih ih misatuh angraengnawk loe kathim tuipui thungah uem o boih boeh.
5 Dziļumi tos apklājuši, tie dibenā nogrimuši kā akmens.
Kathuk tuili mah nihcae to khuk khoep, nihcae loe thlung baktiah tui thungah krak o tathuk boeh.
6 Ak Kungs! Tava labā roka ir pagodināta caur spēku, Tava labā roka, ak Kungs, ienaidniekus salauzījusi.
Aw Angraeng, thacak na bantang ban hoiah na misanawk to kadip pueng ah na hnoih.
7 Un Savā lielā augstumā Tu esi nogāzis Savus pretiniekus, Tu esi izlaidis Savu bardzību, kas tos aprijusi kā rugājus.
Na lensawk na thacakhaih hoiah na misanawk to na vah phaeng, nihcae to na palungphuihaih mah anghnoeng baktiah kangh boeh.
8 Un caur Tavu nāšu pūšanu sacēlās ūdeņi, strauti sastājās kā kopā, ūdeņi sastinga jūras vidū.
Na hnahkhaw ih takhi hoiah tuinawk to nang cuusak; tuiphu to im tapang baktiah nang doetsak moe, kathuk tuipui um li ah tui to tha na caksak.
9 Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs.
Misanawk mah, nihcae kae hanah, ka patom o moe, lomh ih hmuennawk to kam zet o han, to naah loe ka koehhaih akoep tih boeh; ka sumsen to ka phongh moe, nihcae to ka ban hoiah ka hum han, tiah a thuih o.
10 Tu Savu dvašu esi pūtis, jūra tos apklājusi, tie nogrimuši kā svins varenos ūdeņos.
Toe nang hahhaih takhi hoiah na hmuh, nihcae loe tuipui mah khuk khoep; nihcae loe kalen parai tuinawk thungah, kimlok baktiah krak o zuep boeh.
11 Ak Kungs! Kas ir tāds kā Tu? Kas ir tāds kā Tu starp tiem dieviem, pagodināts svētībā, cienījams ar teikšanām, brīnumu darītājs?
Aw Angraeng, sithawnawk thungah mi maw nang baktiah kaom? Mi maw nang baktiah, lensawk ciimcaihaih, zit kathok pakoehhaih hoiah dawnrai hmuennawk to sah thaih?
12 Tu esi izstiepis Savu labo roku, zeme tos aprijusi.
Na bantang ban na payangh naah, long mah nihcae to paaeh.
13 Tu caur Savu žēlastību esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis, Tu tos esi vadījis caur Savu spēku uz Tavas svētības mājas vietu.
Kaboeng thai ai na palung nathaih hoiah na krang ih kaminawk to na zaeh; na thacakhaih hoiah na ohhaih hmuenciim to nihcae hanah na patuek.
14 Tautas to dzird un trīc, bailība tos aizņēmusi, kas Fīlistejā mājo.
Kaminawk mah thaih o naah, zii o tih; Philistin kaminawk loe tasoehhaih hoiah om o tih.
15 Tad Edoma virsnieki iztrūcinājās, trīcēšana aizņem Moaba varenos, sirds izkūst visiem, kas Kanaānā dzīvo.
Edom ukkungnawk loe dawnrai o ueloe, Moab zaehoikungnawk doeh tasoeh o tih; Kanaan kaminawk loe palungboeng o tih.
16 Iztrūcināšana un bailība krīt uz tiem, caur Tava elkoņa lielumu tie paliek klusu kā akmens, tiekams Tavi ļaudis pārstaigās cauri, ak Kungs, tiekams tie ļaudis pārstaigās, ko Tu Sev esi mantojis.
Zithaih hoi tasoehhaih to nihcae nuiah krah tih; Aw Angraeng, nangmah ih kaminawk to poeng o moe, na qan ih kaminawk poeng o pacoengah, kalensawk na ban thacakhaih rang hoiah nihcae to thlung baktiah angtawt ai ah nang hngaisak duem tih.
17 Tu tos vedi un stādi Savas mantības kalnā, tai vietā, ko Tu, Kungs, esi darījis par Savu mājas vietu, tai svētā vietā, ko Tavas rokas, ak Kungs, ir cēlušas.
Aw Angraeng, qawk ah na toep ih mae, oh hanah na sak ih ahmuen thungah, nangmah ih kaminawk to na kun haih tih; Aw Angraeng, na ban hoi sak ih hmuenciim ah nihcae to na omsak tih.
18 Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam.
Angraeng mah dungzan hoi dungzan khoek to uk poe tih, tiah laa to a sak o.
19 Jo Faraona zirgi ar viņa ratiem un ar viņa jātniekiem ir nākuši jūrā, un Tas Kungs jūras ūdenim ir licis pār tiem atpakaļ griezties, bet Israēla bērni caur jūras vidu izgājuši sausām kājām.
Faro ih hrangnawk, hrang leengnawk hoi hrang angthueng kaminawk loe, tuipui thungah caeh o pacoengah, Angraeng mah nihcae nuiah tuipui to amlaemsak let; toe Israel kaminawk loe tuipui um li ah saoeng baktiah caeh o.
20 Un Mirjame, tā praviete, Ārona māsa, ņēma bungas savā rokā, un visas sievas izgāja viņai pakaļ ar bungām un diešanu.
To naah Aaron ih tanuh, tahmaa nongpata Miriam mah, cingceng to ban ah sin moe, nongpatanawk boih anih hnuk ah cingceng bohhaih hoiah hnawh o.
21 Tad Mirjame tiem atbildēja: dziedāt Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.
Miriam mah, Angraeng khaeah laa to sah oh; anih mah lensawkhaih hoiah pazawk boeh; hrang hoi a nuiah angthueng kaminawk to tuipui thungah a vah boih boeh, tiah laa to sak.
22 Pēc tam Mozus Israēlim lika aiziet no niedru jūras, un tie izgāja līdz Šur tuksnesim un gāja trīs dienas tuksnesī un neatrada ūdeni.
Mosi mah Israel kaminawk tuipui kathim hoiah zaeh moe, Shur praezaek ah a caeh haih; ni thumto thung tui om ai ah, praezaek ah a caeh o.
23 Tad tie nāca uz Māru, bet Māras ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc viņas vārdu nosauc Māra (rūgtums).
Marah ahmuen to a phak o naah, tui loe khaa pongah, Marah ih tui to nae o thai ai; to pongah to ahmuen to Marah, tiah kawk o.
24 Tad tie ļaudis kurnēja pret Mozu un sacīja: ko mēs dzersim?
To pongah kaminawk mah Mosi khaeah, Timaw ka naek o han? tiah laisaep o thuih.
25 Un viņš brēca uz To Kungu un Tas Kungs viņam rādīja koku, to viņš ielika tai ūdenī, tad tas ūdens tapa salds.
To naah Mosi mah Angraeng khaeah hangh, to naah Angraeng mah thing maeto a hnuksak; anih mah to thing to tui thungah vah naah, tui to luep; to ahmuen ah Anih mah nihcae to tanoek, a sak o zong ih hmuen hoi daan to a sak pae.
26 Tur viņš tiem iecēla likumu un tiesu, un tur viņš tos pārbaudīja un sacīja: ja jūs tikuši(uzmanīgi) klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un darīsiet, kas tiesa ir Viņa acīs, un liksiet vērā Viņa baušļus un sargāsiet visus Viņa likumus, tad Es uz jums nelikšu nekādu vājību, ko Es esmu licis uz Ēģipti; jo Es esmu Tas Kungs tavs ārsts.
Nihcae khaeah, Na Angraeng Sithaw ih lok kahoih ah na tahngaih o, a mikhnuk ah katoeng hmuen to na sak o moe, ang paek o ih lok to na tahngaih o pacoengah, anih ih daannawk to na pazui o nahaeloe, Izip kaminawk nuiah ka phaksak ih nathaih to, nangcae nuiah ka phasak mak ai; Kai loe nangcae ngantuisakkung, Angraeng ah ka oh, tiah a naa.
27 Tad tie nāca uz Elim, un tur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un tie tur apmeta lēģeri pie ūdens.
Nihcae loe tui khaw hathlai hnetto hoi ungsikung qui sarihto ohhaih, Elim ahmuen ah caeh o moe, tui taengah anghak o.
