Otra Mozus 12
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu Ēģiptes zemē un sacīja:
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kia Mōsese mo ʻElone ʻi he fonua ko ʻIsipite, ʻo pehē,
2 Šis mēnesis lai pie jums ir tas pirmais un no šī mēneša jums būs iesākt gadu.
“Ko e māhina ni ʻe ʻiate kimoutolu ko e kamataʻanga ʻoe ngaahi māhina: ʻe ʻiate kimoutolu ia ko e ʻuluaki māhina ʻi he taʻu.”
3 Runājiet uz visu Israēla draudzi un sakāt: šī mēneša desmitā dienā lai tie ņem, ikviens nama tēvs, vienu jēru, uz ikvienu namu vienu jēru.
Mo lea ki he kakai fakataha kotoa pē ʻo ʻIsileli, ʻo pehē, “ʻI hono hongofulu ʻoe ʻaho ʻoe māhina ni, te nau toʻo kiate kinautolu taki taha ʻe he tangata ha lami, ʻo fakatatau ki he fale ʻoe ngaahi tamai, ko e lami ki he fale:
4 Bet ja kāds nams ir par mazu priekš viena jēra, tad lai viņš un šī nama tuvākais kaimiņš ņem vienu pēc dvēseļu skaita; pēc tā mēra, cik ikviens var apēst, būs skaitīt uz to jēru.
Pea kapau ʻoku tokosiʻi ʻae kau nofoʻanga ki ha lami, ke toʻo ia ʻe ia mo hono kaungāʻapi ʻoku na fale vāofi ʻo fakatatau ki hono lau ʻoe kakai; ko e tangata kotoa pē ʻe kau ia ʻo fakatatau mo ʻene kai ʻi homou lau ki he lami.
5 Jēru bez vainas jums būs ņemt, auniņu, vienu gadu vecu. No avīm un kazām jums to būs ņemt.
ʻE haohaoa ʻa hoʻomou lami taʻehanomele, ko e manu tangata ʻi hono ʻuluaki taʻu: te mou toʻo ia mei he fanga sipi, pe mei he fanga kosi.
6 Un jums to būs glabāt līdz šī mēneša četrpadsmitai dienai, un visai Israēla draudzes sapulcei to būs nokaut ap vakaru.
Pea te mou talitalifaki ʻaki ia ʻo aʻu ki hono hongofulu ma fā ʻoe ʻaho ʻoe māhina ko ia: pea ʻe tāmateʻi ia ʻe he fakataha kotoa pē ʻae fānau ʻa ʻIsileli ʻi he efiafi poʻuli.
7 Un būs ņemt no tām asinīm un aptraipīt abējus durvju stenderus un to palodu pie tiem namiem, kur to ēdīs.
Pea te nau ʻave ʻa hono toto ʻo vali ʻaki ia ʻae pou ʻe ua, mo e ʻakau fakalava ʻi he ʻulu matapā ʻoe ngaahi fale ʻoku nau kai ai ia.
8 Un būs ēst to gaļu tanī naktī, pie uguns ceptu, ar neraudzētu maizi, ar rūgtām zālēm tiem to būs ēst.
Pea te nau kai hono kakano ʻi he pō ko ia, kuo tunu ʻaki ʻae afi, mo e mā taʻefakalēvani; te nau kai ia mo e ngaahi louʻakau kona.
9 Jums to nebūs ēst jēlu, nedz ūdenī vārītu, bet pie uguns ceptu, viņa galvu ar viņa lieliem un ar viņa iekšām.
ʻOua naʻa kai ʻota ia, pe haka ʻi he vai, ka ko e tunu pe ʻaki ʻae afi: ko hono ʻulu, mo e kau vaʻe, mo hono toʻotoʻonga.
10 Jums arī no tā nebūs neko atlicināt līdz rītam, bet kas no tā līdz rītam atliek, to jums ar uguni būs sadedzināt.
Pea ʻoua naʻa fakatoe hano potu ki he ʻapongipongi; pea ko ia ʻoku toe ki he ʻapongipongi te mou tutu ʻaki ʻae afi.
11 Tā jums to nu būs ēst: jūsu gurni lai ir apjozti, jūsu kurpes kājās un jūsu spieķi rokās, un jums to būs steigšus ēst; tas ir Tā Kunga Pasa (saudzēšana).
Pea te mou kai pehē ia; kuo nonoʻo homou vala, kuo ʻai homou topuvaʻe ʻi homou vaʻe, mo homou tokotoko ʻi homou nima; pea te mou kai fakatoʻotoʻo ia; ko e Lakaatu ia ʻa Sihova.
12 Jo šinī naktī Es pārstaigāšu Ēģiptes zemi un sitīšu visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē, no cilvēkiem līdz lopiem. Es parādīšu sodību pie visiem ēģiptiešu dieviem, Es, Tas Kungs.
“He te u ʻalu ʻo ʻasi ʻi he fonua ʻo ʻIsipite he poōni, pea te u taaʻi ʻae ʻuluaki fānau kotoa pē ʻi he fonua ko ʻIsipite, ʻae tangata mo e manu; pea ko e ngaahi ʻotua ʻo ʻIsipite te u fai ʻeku fakaʻauha ki ai: Ko au ko Sihova.
13 Un tām asinīm jums būs par zīmi būt pie tiem namiem, kur jūs esat. Kad Es tās asinis redzēšu, tad Es jums iešu garām, un pie jums nebūs tā mocība, kas samaitā, kad Es Ēģiptes zemi sitīšu.
Pea ko e toto, ʻe hoko ko e fakaʻilonga ia kiate kimoutolu ʻi he ngaahi fale ʻoku mou ʻi ai: ʻo kau ka mamata ki he toto, teu laka atu ʻiate kimoutolu, pea ʻe ʻikai ha fakaʻauha kiate kimoutolu ke mou mate ai ʻo kau ka taaʻi ʻae fonua ko ʻIsipite.
14 Un šī diena jums būs par piemiņu, un jums to būs svētīt Tam Kungam par svētkiem, uz bērnu bērniem par mūžīgu likumu.
Pea ko e ʻaho ni ʻe ʻiate kimoutolu ke fakamanatu: pea te mou tauhi ia ʻo fai ʻae kātoanga kia Sihova ʻi homou ngaahi toʻutangata tuku fakaholo: te mou tauhi ia ko e kātoanga ʻi he tuʻutuʻuni taʻengata.”
15 Septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi; bet pirmā dienā raugu būs izmest no jūsu namiem; jo ikkatrs, kas ēd raudzētu maizi, no pirmās dienas līdz septītai, tā dvēsele lai top izdeldēta no Israēla.
“Ko e ʻaho ʻe fitu te mou kai mā taʻefakalēvani; ʻio, ʻi hono ʻuluaki ʻaho te mou tukuange ʻae lēvani mei homou ngaahi fale: he ko ia ʻoku kai ha mā kuo fakalēvani mei he ʻuluaki ʻaho ʻo aʻu ki hono fitu ʻoe ʻaho, ʻe motuhi ia mei ʻIsileli.
16 Un pirmā dienā būs būt svētai sapulcei, un arī septītā dienā būs būt svētai sapulcei; iekš tām jums nekāda darba nebūs darīt, tik vien, ko kurš ēd, to jūs varat sataisīt.
Pea ʻe fai ʻi he ʻuluaki ʻaho ʻae fakataha māʻoniʻoni, pea ʻe fai ʻekimoutolu ʻi hono fitu ʻoe ʻaho ʻae fakataha māʻoniʻoni: ʻe ʻikai ha ngāue ʻe taha ʻe fai ʻi ai, ka koeʻuhi ko e kai ʻe he tangata kotoa pē, ko ia pe ʻe ngofua ke fai.
17 Tad nu turiet to neraudzēto maizi; tāpēc ka Es tai dienā jūsu spēku esmu izvedis no Ēģiptes zemes, un turiet šo dienu pie saviem pēcnākamiem kā mūžīgu likumu.
Pea te mou tokanga ki he kātoanga ʻoe mā taʻefakalēvani; koeʻuhi ʻi he ʻaho totonu ko ʻeni, kuo u ʻomi ai homou ngaahi kautau mei he fonua ko ʻIsipite: ko ia te mou fakaʻilongaʻi ʻae ʻaho ni ʻi homou toʻutangata kotoa pē ʻi he tuʻutuʻuni taʻengata.
18 Pirmā mēnesī, četrpadsmitā mēneša dienā, vakarā jums būs ēst neraudzētu maizi līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.
ʻI he ʻuluaki māhina, ʻi hono hongofulu ma fā ʻoe ʻaho ʻoe māhina, ʻi he efiafi, te mou kai ʻae mā taʻefakalēvani, ʻo aʻu ki hono uofulu ma taha ʻoe ʻaho ʻoe māhina ʻi he efiafi.
19 Septiņas dienas raugs lai netop atrasts jūsu namos, jo kas raudzētu maizi ēdīs, tā dvēsele lai top izdeldēta no Israēla draudzes, vai būtu svešinieks, vai iedzīvotājs.
ʻI he ʻaho ʻe fitu ʻe ʻikai ʻilo ha lēvani ʻi homou ngaahi fale; he ko ia ʻoku kai ʻaia kuo fakalēvani, ʻe motuhi ia mei he fakataha ʻo ʻIsileli, pe ko ha muli ia, pe ko ha tupu ʻi he fonua.
20 Jums nekā raudzēta nebūs ēst; visās jūsu mājvietās jums būs ēst neraudzētu maizi.
ʻE ʻikai te mou kai ha meʻa kuo ʻi ai ʻae lēvani; ʻi homou ngaahi nofoʻanga kotoa pē te mou kai mā taʻefakalēvani.
21 Tad Mozus aicināja visus Israēla vecajus un uz tiem sacīja: ķerat un ņemat sev jērus priekš savām saimēm un nokaujiet to Pasa.
Pea naʻe toki fekau ʻe Mōsese ke haʻu ʻae kau mātuʻa kotoa pē ʻo ʻIsileli, ʻo ne pehē kiate kinautolu, “Vaheʻi ʻo toʻo kiate kimoutolu ʻae lami ʻo fakatatau ki homou ngaahi kau nofoʻanga ʻo tāmateʻi ʻae Lakaatu.
22 Un ņemiet īzapu pušķi un mērciet to tanīs asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abas stenderes ar tām asinīm, kas bļodā; bet nevienam nebūs iziet pa savām nama durvīm līdz rītam.
Pea te mou toʻo ʻae ʻū ʻisope ʻo unu ia ki he toto ʻoku ʻi he ipu, ʻo vali ʻae potu fakalava mo e pou ʻe ua ʻoe matapā ʻaki ʻae toto ʻaia ʻoku ʻi he ipu; pea ʻe ʻikai ʻalu ha tokotaha ʻi he matapā ʻo hono fale kituaʻā kaeʻoua ke pongipongi hake.
23 Jo Tas Kungs ies garām, sist ēģiptiešus; bet kad viņš redzēs tās asinis pie palodas un pie abām stenderēm, tad Tas Kungs tām durvīm ies garām un samaitātājam neļaus ieiet jūsu namos uz mocību.
Koeʻuhi ʻe hāʻele atu ʻa Sihova ke taaʻi ʻae kakai ʻIsipite: pea ka ʻafio ia ki he toto ʻi he potu fakalava mo e pou ʻe ua, ʻe Lakaatu ʻa Sihova ʻi he matapā, pea ʻe ʻikai te ne tuku ʻae fakaʻauha ke hū ki homou fale ke taaʻi ʻakimoutolu.
24 Tāpēc turat šo lietu par iestādījumu pie sevis un saviem bērniem mūžīgi.
Pea te mou tokanga maʻu ki he meʻa ni, ko e fekau kiate koe mo ho ngaahi foha ʻo taʻengata.
25 Un kad jūs nāksiet tai zemē, ko Tas Kungs jums dos, kā Viņš ir runājis, tad jums šo Dieva kalpošanu būs turēt.
Pea ʻe pehē, ʻoka mou ka hoko atu ki he fonua ʻaia ʻe foaki ʻe Sihova kiate kimoutolu, ʻo hangē ko ʻene talaʻofa, te mou fai ʻae ngāue ni.
26 Un kad jūsu bērni uz jums sacīs: kas jums tā tāda Dieva kalpošana?
Pea ʻe hoko ʻo pehē, ʻoka fehuʻi hoʻomou fānau kiate kimoutolu, ‘Ko e hā hono ʻuhinga ʻoe ngāue ni?’
27 Tad jums būs sacīt: tas ir tas Pasa upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptes zemē, kad viņš sita ēģiptiešus un mūsu namus izglāba. Tad tie ļaudis liecās pie zemes un pielūdza.
Te mou pehē: ‘Ko e feilaulau ia ʻoe Lakaatu ʻa Sihova, ʻaia naʻa ne laka atu ʻi he ngaahi fale ʻoe fānau ʻa ʻIsileli ʻi ʻIsipite, ʻi heʻene taaʻi ʻae kakai ʻIsipite, ʻo ne fakamoʻui homau fale. Pea naʻe fakapunou hifo honau ʻulu ʻe he kakai ʻo hū.
28 Un Israēla bērni gāja un darīja, kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.
Pea naʻe ʻalu ʻae fānau ʻa ʻIsileli, ʻo fai ʻo hangē ko e fekau ʻa Sihova kia Mōsese mo ʻElone, naʻe pehē ʻenau fai.
29 Un nakts vidū Tas Kungs sita visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, no Faraona pirmdzimušā, kam uz viņa krēsla bija jāsēž, līdz cietumnieka pirmdzimušam, kas cietumā bija, un visus lopu pirmdzimtos.
Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi heʻene tuʻuapō, naʻe taaʻi ʻe Sihova ʻae ʻuluaki fānau kotoa pē ʻi he fonua ko ʻIsipite, mei he ʻuluaki fānau ʻa Felo naʻe nofo ʻi he nofoʻanga fakatuʻi ʻo aʻu ki he ʻuluaki fānau ʻae pōpula ʻi he fale fakapōpula; pea mo e ʻuluaki tupu kotoa pē ʻoe fanga manu.
30 Tad Faraons cēlās naktī un visi viņa kalpi un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptes zemē, jo neviens nams nebija, kur nebija miroņa.
Pea naʻe tuʻu hake ʻa Felo ʻi he pō, ʻaia mo ʻene kau tamaioʻeiki kotoa pē, mo e kakai ʻIsipite kotoa pē; pea naʻe ai ʻae tangi lahi ʻi ʻIsipite: he naʻe ʻikai hala ha fale ʻi he taʻeʻiai-ha-taha kuo mate.
31 Un viņš aicināja Mozu un Āronu naktī un sacīja: ceļaties, izejat no manu ļaužu vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, un noejat, kalpojiet Tam Kungam pēc jūsu vārdiem.
Pea naʻe fekau ʻe ia ʻi he poʻuli ke haʻu ʻa Mōsese mo ʻElone, ʻo ne pehē, Tuʻu hake pea mou ʻalu atu mei hoku kakai, ʻakimoua pea mo e fānau ʻa ʻIsileli: pea mou ʻalu ʻo tauhi ʻa Sihova, ʻo hangē ko hoʻomou lea.
32 Ņemiet arīdzan līdz savus sīkos un lielos lopus, itin kā jūs esat runājuši, un noejat un svētījiet mani arīdzan.
ʻAve mo hoʻomou ngaahi fanga sipi, mo hoʻomou fanga manu, ʻo hangē ko hoʻomou tala, pea mou ʻalu; pea mou tāpuaki foki au.
33 Un ēģiptieši spieda tos ļaudis, lai tos steigšus izdzītu no zemes; jo tie sacīja: mums visiem jāmirst.
Pea naʻe fai mālohi ʻe he kakai ʻIsipite ki he kakai, koeʻuhi ke nau tukuange fakatoʻotoʻo ʻakinautolu ke ʻalu mei he fonua; he naʻa nau pehē, Kuo tau mate kotoa pē.
34 Un tie ļaudis nesa savu mīklu, pirms tā bija saraudzēta, tās abras, savās drēbēs iesietas, uz saviem pleciem.
Pea naʻe toʻo ʻenau mā ʻe he kakai ʻi he teʻeki ai ʻae lēvani; mo e nau ngaahi natuʻanga mā, kuo haʻi fakataha mo e nau ngaahi kofu ki honau uma.
35 Un Israēla bērni bija darījuši pēc Mozus vārda un prasījuši no ēģiptiešiem sudraba traukus un zelta traukus un drēbes.
Pea naʻe fai ʻe he fānau ʻa ʻIsileli ʻo fakatatau ki he lea ʻa Mōsese; naʻa nau kole mei he kakai ʻIsipite ʻae ngaahi teunga siliva, mo e teunga koula, mo e ngaahi kofu;
36 Tas Kungs tiem ļaudīm arī bija žēlastību devis ēģiptiešu priekšā, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.
Pea naʻe fakaʻofeina ʻe Sihova ʻae kakai ʻi he ʻao ʻoe kakai ʻIsipite, ko ia naʻa nau tuku ai kiate kinautolu ʻae ngaahi meʻa. Pea naʻa nau fakamasivaʻi ʻae kakai ʻIsipite.
37 Tā Israēla bērni izgāja no Raēmzes uz Sukotu, kādi sešsimt tūkstoš vīri kājām bez bērniem.
Pea fononga ai ʻae fānau ʻa ʻIsileli mei Lamisisi ki Sukote, ko e kau tangata hāʻele, ko e toko ono kilu nai, kaeʻumaʻā ʻae fānau.
38 Un līdz ar tiem izgāja vēl visādi piedzīvotāji un sīki lopi un lieli lopi, varen daudz lopu.
Pea naʻe ʻalu mo kinautolu ʻae ngaahi kakai kehe tokolahi: mo e ngaahi fanga sipi mo e fanga manu, ʻae fuʻu fanga manu lahi.
39 Un no tās mīklas, ko tie bija nesuši no Ēģiptes zemes, tie cepa neraudzētas karašas; jo tā nebija raudzēta; jo tie tapa izdzīti no Ēģiptes zemes, un tie nevarēja kavēties, nedz sev sataisīt ceļamaizi.
Pea naʻa nau taʻo ʻae ngaahi foʻi mā taʻehalēvani, ʻi he mā naʻa nau ʻomi mei ʻIsipite, he naʻe ʻikai ai ʻae lēvani; koeʻuhi naʻe kapusi ʻakinautolu mei ʻIsipite, pea naʻe ʻikai [te nau ]faʻa tatali, pea naʻe teʻeki te nau teuteu haʻanau meʻakai.
40 Un Israēla bērnu laiks, ko tie mituši Ēģiptes zemē, ir četrsimt un trīsdesmit gadi.
Pea ko e nofo ʻāunofo ʻae fānau ʻa ʻIsileli, ʻaia naʻe nofo ʻi ʻIsipite, ko e taʻu ʻe fāngeau ma tolungofolu.
41 Un kad tie četrsimt un trīsdesmit gadi bija pagājuši, tad tas notika; tai dienā viss Tā Kunga pulks izgāja no Ēģiptes zemes.
Pea hili ʻae taʻu ʻe fāngeau ma tolungofulu, pea hoko ʻo pehē, ʻio, naʻe hoko ʻi he ʻaho pe ko ia, ʻae ʻalu ai ʻae ngaahi kautau ʻa Sihova mei he fonua ko ʻIsipite.
42 Šo nakti Tam Kungam būs svētu turēt, tāpēc ka viņš tos izvedis no Ēģiptes zemes; šī ir tā nakts, ko Tam Kungam lai svētī visi Israēla bērni uz radu radiem.
Ko e pō ko ia ke tokanga lahi ki ai maʻa Sihova koeʻuhi ko ʻene ʻomi ʻakinautolu mei he fonua ko ʻIsipite: ko e pō eni ia ʻo Sihova ke fakamanatu ki ai ʻe he fānau ʻa ʻIsileli, ʻi honau toʻutangata kotoa pē.
43 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: šis ir tas Pasa iestādījums. Nevienam svešiniekam no tā nebūs ēst.
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kia Mōsese mo ʻElone, “Ko eni ʻae tuʻutuʻuni ʻoe Lakaatu: ʻE ʻikai kai ia ʻe ha muli:
44 Bet ikvienam par naudu pirktam kalpam, kad tas apgraizīts, būs no tā ēst.
Ka ko e tamaioʻeiki ʻae tangata kotoa pē kuo fakatauʻaki ʻae paʻanga, hili hao kamu ia, ʻe toki kai ia ʻe ia.
45 Nevienam piedzīvotājam nedz algādzim no tā nebūs ēst.
ʻE ʻikai kai ia ʻe ha muli, pe ha tamaioʻeiki ngāue totongi.
46 Vienā namā to būs ēst. Jums no tās gaļas nekā nebūs iznest no nama, un neviena kaula jums pie tā nebūs salauzt.
ʻE kai ia ʻi he fale pe taha: ʻoua naʻa ke ʻave kituaʻā mei he fale ha konga siʻi ʻoe kakano; pea ʻoua naʻa mou fesiʻi hano hui.
47 Visai Israēla draudzei to būs darīt.
ʻE fai ia ʻe he fakataha kotoa pē ʻo ʻIsileli.
48 Bet ja kāds svešinieks pie tevis mājo un Tam Kungam grib svētīt Pasa svētkus, tad lai viņam apgraiza visus vīriešus, un tad tas var nākt to svētīt; tad viņš būs tā kā viens, kas tai zemē dzimis, bet nevienam neapgraizītam nebūs no tā ēst.
Pea ka ʻāunofo ha muli kiate koe, pea loto ia ke fai ʻae Lakaatu kia Sihova, tuku ke kamu ʻene kakai tangata kotoa pē, pea ʻe toki ngofua ke haʻu ia ʻo fai: pea ʻe tatau ia mo ha tokotaha naʻe tupu ʻi he fonua: ʻe ʻikai kai ia ʻe ha tokotaha ʻoku taʻekamu.
49 Vienādai bauslībai būs būt Israēla bērnam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.
ʻE ai ʻae fono pe taha kiate ia ʻoku tupu ʻi he fonua, pea ki he muli ʻoku ʻāunofo ʻiate kimoutolu.”
50 Un visi Israēla bērni darīja, tā kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.
Pea naʻe fai pehē ʻe he fānau kotoa pē ʻa ʻIsileli; ʻo hangē ko e fekau ʻa Sihova kia Mōsese mo ʻElone, naʻe pehē ʻenau fai.
51 Un tas notika, tanī pašā dienā Tas Kungs Israēla bērnus izveda no Ēģiptes zemes ar viņu pulkiem.
Pea naʻe hoko ʻi he pō pe ko ia, ʻae ʻomi ʻe Sihova ʻae fānau ʻe ʻIsileli kituaʻā mei he fonua ko ʻIsipite ʻi honau ngaahi kongakau.
