Esteres 8

1 Tanī dienā ķēniņš Ahasverus deva ķēniņienei Esterei Amana, tā Jūdu ienaidnieka, namu, un Mardakajs nāca ķēniņa priekšā, jo Estere bija stāstījusi, kas viņš tai esot.

Amo esoga, hina bagade Segesisi da hina bagade uda Esedama, Yu ilia ha lai dunu Ha: ima: ne ea gagui liligi huluane Eseda igili i. Eseda da hina bagade Segesisima amane adoi, “Modigai da na sosogo fi dunu.” Amalalu, Segesisi da Modigai ea odagia sia: ma: ne logo doasi.

2 Un ķēniņš novilka savu gredzenu, ko no Amana bija ņēmis, un to deva Mardakajam, un Estere iecēla Mardakaju pār Amana namu.

Hina bagade da ea lobo sogo gasisalasu amo duga: le, (e da amo musa: Ha: ima: nema i, be bu samogei) Modigaima i. Eseda da Modigaima, Ha: ima: ne ea musa: gagui liligi amo ouligima: ne sia: i.

3 Un Estere runāja vēl ķēniņa priekšā un krita viņam pie kājām un raudāja un viņu lūdza, ka viņš atņemtu Amana, tā Agaģieša, ļaunumu un viņa nodomu, ko viņš izdomājis pret Jūdiem.

Amalalu, Eseda da hina bagade ema bu adole ba: i. E da ea emo gadenene gala: la sa: ili, dinana ha: giwane amane sia: i, “Hina bagade! Ninia ha lai dunu, Ha: ima: ne (A: iga: ge egaga fi dunu) da Yu dunu fi huluane medole legemusa: ilegei. Be ea wadela: i ilegesu, di hedofama!”

4 Tad ķēniņš Esterei piesniedza zelta scepteri, un Estere cēlās un stāvēja ķēniņa priekšā.

Hina bagade da ea galiamo gouliga hamoi amo ema disiagaiba: le, Eseda da wa: legadole, amane sia: i,

5 Un viņa sacīja: ja ķēniņam patīk, un ja es žēlastību esmu atradusi viņa priekšā, un ja tas pareizi ir ķēniņa priekšā, un es patīkama esmu viņa acīs, tad lai top rakstīts, ka Amana, Medatus, tā Agaģieša dēla, grāmatas un domas top iznīcinātas, ko viņš rakstījis, gribēdams Jūdus nomaitāt, kas ir visās ķēniņa valstīs.

“Hina bagade noga: idafa! Di da hanai galea, amola di da nama asigi galea, di da Ha: ima: ne ea wadela: i sia: i ilegei amo hedofama. Ha: ima: ne (Ha: mida: ida egefe amola A: iga: ge egaga fi dunu) e da Yu dunu huluanedafa dia fifi asi ganodini esalebe, amo medole legemusa: sia: i.

6 Jo kā es varētu redzēt to nelaimi, kas maniem ļaudīm uzies, un kā es varētu uzlūkot savu radu nomaitāšanu?

Ilia da na fi dunu amola na sosogo fi huluane medole legei ba: sea, na da adi hamoma: bela: ?”

7 Tad ķēniņš Ahasverus sacīja uz ķēniņieni Esteri un uz Jūdu Mardakaju: redzi, Amana namu es esmu devis Esterei, un viņš ir pakārts pie koka, tādēļ ka savu roku pielicis pie Jūdiem.

Amalalu, hina bagade Segesisi da hina bagade uda Eseda amola Yu dunu Modigai elama amane sia: i, “Hodoma! Ha: ima: ne da Yu dunu medole legemusa: ilegeiba: le, na da e fuga: ma: ne hegoa: nesi dagoi. Amola ea liligi gagui amo na da Eseda ema i dagoi.

8 Tad nu jūs rakstiet par tiem Jūdiem, kā jums patīk ķēniņa vārdā un aizspiežat to ar ķēniņa gredzenu, jo to rakstu, kas ķēniņa vārdā rakstīts un ar ķēniņa zieģeli aizspiests, to nedrīkst pārgrozīt.

Be sia: da Besia hina bagade ea dioba: le sia: i, amola amo sia: dedei da hina bagade ea lobo sosoga gasisalasu amoga bu hamoi, amo sia: afadenemu da hamedei. Be alia hanaiga, Yu dunuma meloa dedene imunu da defea. Ali da na dioba: le dedenanu, na lobo sogoga gasisalasu amoga bu hamoma.”

9 Tad ķēniņa rakstītāji tanī laikā tapa aicināti trešā mēnesī, tas ir Zivana mēnesis, divdesmit trešā dienā, un tapa rakstīts, tā kā Mardakajs pavēlēja, Jūdiem un valdniekiem un zemes valdītājiem un valsts lieliem kungiem, no Indijas līdz Moru zemei, simts divdesmit septiņās valstīs un uz ikvienu valsti viņas rakstā un uz ikvienu tautu viņas valodā, un Jūdiem pēc viņu rakstiem un pēc viņu valodas.

Amo hou da eso 23 amola oubi osoda (Sifane oubi) amoga ba: i. Modigai da hina bagade ea sia: dedesu dunu ema misa: ne sia: si, ili da ea sia: amo eagene ouligisu amola hina dunu fifi asi gala 127 soge amo da Inidia sogega asili Suda: ne amoga doaga: i, ilima iasima: ne, meloa dedema: ne sia: i. Amo sia: da fifi asi gala hihi ilia sia: defele dedene, amola Yu dunu ilia sia: defele dedene ilima iasima: ne sia: i.

10 Un tas tapa rakstīts ķēniņa Ahasverus vārdā un aizspiests ar ķēniņa gredzenu. Un tās grāmatas tapa sūtītas caur skrējējiem, kas jāja uz čakliem zirgiem no ķēniņa staļļiem.

Modigai da sia: beba: le, ilia da hina bagade Segesisi ea dioba: le dedei, amola Modigai da dedei amoga hina bagade ea lobo sogo gasisalasu amoga bu hamoi. Dunu eno ilia da hina bagade ea hehenasu bagade dawa: hosi, amo da: iya fila heda: le, amo meloa dedei fifi asi gala huluane ilima sagola asi.

11 Ķēniņš atļaujot Jūdiem visās pilsētās sapulcēties un savu dzīvību aizstāvēt, izdeldēt, nokaut un nomaitāt visu to ļaužu un valsts spēku, kas nāktu virsū, laupīt bērnus un sievas, un viņu mantu, -

Meloa dedei da hina bagade da Yu dunu moilai huluane ganodini esala, ilia bu gegemu logo doasi dagoi sia: i. Ilia bu gegemusa: , momagema: ne sia: i. Dadi gagui dunu da adi fifi asi gala amo ganodini ilima doagala: sea, ilia da amo dunuma bu gegene, amo dunu, uda amola mano fane lelegele, ilia liligi huluane lamu da defea, meloa da agoane dedei.

12 Vienā dienā, pa visām ķēniņa Ahasverus valstīm, trīspadsmitā dienā divpadsmitā mēnesī, tas ir Adara mēnesis.

Meloa dedei da amo hou Besia fifi asi gala huluane amo ganodini, eso13amola oubi fago (A: ida oubi) amoga ba: mu. Amo esoga, Ha: ima: ne da musa: Yu dunu huluane fuga: ma: ne sia: i.

13 Tais grāmatās bija rakstīts: ka pavēle dota pa visām valstīm, ka visiem ļaudīm nāk zināms, lai Jūdi ir gatavi uz to dienu atriebties pie saviem ienaidniekiem.

Amo meloa dedei ilia da sema gaheabolo hamoi sia: i. Amola Yu dunu ilia gegemusa: noga: le momagema: ne, dunu huluanedafa amo nabimu da defea, ilia sia: i. Amasea, ilia da ilima ha lai bu dabema: ne, logo da doasi dagoi sia: i.

14 Tad tie skrējēji izgāja jāšus ar ķēniņa čakliem zirgiem ātri steigdamies, pēc ķēniņa vārda, un tā pavēle tapa dota Sūsanas pilī.

Hina bagade da sia: beba: le, dunu da hosi da: iya fila heda: le, amo meloa dedei iasima: ne hehenai. Moilai bai Susa amola, amo ganodini ilia da amo sia: dunu huluane nabima: ne olelei.

15 Un Mardakajs izgāja no ķēniņa ar pazilām un baltām ķēniņa drēbēm un ar lielu zelta kroni un ar uzvalku no dārga audekla un purpura, un Sūsanas pilsēta gavilēja un līksmojās.

Modigai da abula noga: idafa salalu, amola habuga gouliga hamoi figili, hina bagade ea diasu fisili, gadili asi. Amalalu, Susa moilai bai bagade amo ganodini, dunu ilia nodone bagade haia: fusu.

16 Pie Jūdiem bija spožums un līksmība un prieks un gods.

Yu dunu da hahawane bagade ba: i. Ilia da beda: i hou fisili, denesi dagoi.

17 Un visās valstīs un visās pilsētās, kur ķēniņa vārds un pavēle nāca zināmi, bija prieks un līksmība pie Jūdiem, dzīres un labas dienas, un daudz no pagāniem palika par Jūdiem, jo bailes no Jūdiem tiem bija uzkritušas.

Moilai huluane amola fifi asi gala huluane amo ganodini, ilia da hina bagade ea sia: dedei amo nababeba: le, Yu dunu da hahawane helefisu amola lolo nasu hamoi. Amola dunu eno mogili da Yu dunu ilima beda: iba: le, ilia fidafa fisili, bu Yu dunu fi ilima gilisi.