Esteres 6
1 Tanī naktī ķēniņam nenāca miegs un viņš pavēlēja, lai atnes laiku grāmatu, kur tās vērā liekamās lietas bija uzrakstītas.
To noč kralj ni mogel spati in zapovedal je, da prinesejo knjigo kroniških zapisov in brani so bili pred kraljem.
2 Un to lasīja ķēniņa priekšā. Un tur atrada rakstītu, ka Mardakajs bija zināmu darījis, ka Bigtans un Teres, ķēniņa divi kambarjunkuri un sliekšņa sargi, bija meklējuši roku likt pie ķēniņa Ahasverus.
Najdeno je bilo zapisano, da je Mordohaj povedal o Bigtánu in Terešu, o dveh izmed glavnih dvornih upraviteljev, čuvajema vrat, ki sta iskala, da položita roko na Kralja Ahasvérja.
3 Tad ķēniņš sacīja: kāds gods un kāda paaugstināšana Mardakajam par to notikusi? Un ķēniņa jaunekļi, viņa sulaiņi, sacīja: viņam nekas nav noticis.
Kralj je rekel: »Kakšna čast in dostojanstvo sta bila zaradi tega storjena Mordohaju?« Potem so kraljevi služabniki, ki so mu služili, rekli: »Nič ni bilo storjeno zanj.«
4 Tad ķēniņš sacīja: kas ir pagalmā? (Bet Amans bija nācis ķēniņa nama ārējā pagalmā, ķēniņam sacīt, lai Mardakaju pakar pie tā koka, ko viņš tam bija licis uzcelt.)
Kralj je rekel: »Kdo je na dvoru?« Torej Hamán je prišel na zunanji dvor kraljeve hiše, da spregovori kralju, da Mordohaja obesi na vislice, ki jih je pripravil zanj.
5 Un ķēniņa jaunekļi uz viņu sacīja: redzi, Amans stāv pagalmā. Tad ķēniņš sacīja: lai viņš nāk iekšā.
Kraljevi služabniki pa so mu rekli: »Glej, Hamán stoji na dvoru.« Kralj je rekel: »Naj vstopi.«
6 Tad Amans nāca iekšā, un ķēniņš uz to sacīja: ko būs darīt tādam vīram, ko ķēniņš labprāt grib godāt? Tad Amans domāja savā sirdī: kurš būs, ko ķēniņš grib godāt, nekā es pats?
Tako je Hamán vstopil. Kralj mu je rekel: »Kaj naj bo storjeno človeku, ki se ga kralj razveseljuje, da ga počasti?« Torej Hamán je v svojem srcu mislil: ›Koga bi se kralj veselil, da ga počasti, bolj kakor mene?‹
7 Tādēļ Amans sacīja uz ķēniņu: Tam vīram, ko ķēniņš grib godāt,
Hamán je odgovoril kralju: »Za človeka, ki se ga kralj razveseljuje, da ga počasti,
8 Tam būs nest ķēniņa drēbes, ar ko ķēniņš pats mēdz apģērbties, un zirgu, uz kā ķēniņš mēdz jāt un kam valstības kronis likts uz galvas.
naj bo prinesena kraljevska obleka, ki jo kralj uporablja za nošnjo in konj, na katerem jaha kralj in kraljeva krona, ki je postavljena na njegovi glavi.
9 Un to drēbi ar to zirgu būs rokā dot vienam no tiem lielkungiem un to vīru, ko ķēniņš grib godāt, ar to būs apģērbt, un viņam likt jāt uz tā zirga pa pilsētas ielām un viņa priekšā izsaukt: tā dara tam vīram, ko ķēniņš grib godāt.
Ta obleka in konj naj bosta izročena roki enega izmed kraljevih najplemenitejših princev, da bodo lahko s tem oblekli človeka, ki se ga kralj razveseljuje počastiti in naj ga na konjskem hrbtu povedejo po mestni ulici in pred njim razglašajo: ›Tako bo to storjeno človeku, ki se ga kralj razveseljuje, da ga počasti.‹«
10 Tad ķēniņš sacīja uz Amanu: steidzies, ņem to drēbi un to zirgu, tā kā tu esi runājis, un dari tā tam Jūdam Mardakajam, kas sēž ķēniņa vārtos, un lai netrūkst neviena vārda no visa, ko tu esi runājis.
Potem je kralj rekel Hamánu: »Podvizaj se in vzemi obleko in konja, kakor si rekel in celo tako stori Judu Mordohaju, ki sedi pri kraljevih velikih vratih. Naj ničesar ne manjka od vsega, kar si govoril.«
11 Tad Amans ņēma tās drēbes un to zirgu un apģērba Mardakaju, un lika viņam jāt pa pilsētas ielām un izsauca viņa priekšā: tā dara tam vīram, ko ķēniņš grib godāt.
Potem je Hamán vzel obleko in konja ter oblekel Mordohaja in ga na konjskem hrbtu povedel po mestni ulici in pred njim razglašal: »Tako bo storjeno človeku, ki se ga kralj razveseljuje, da ga počasti.«
12 Pēc tam Mardakajs griezās atpakaļ ķēniņa vārtos; bet Amans steidzās atkal mājās, bēdīgs un aizsegtu galvu.
In Mordohaj je ponovno prišel h kraljevim velikim vratom. Hamán pa je žalujoč hitel k svoji hiši in svojo glavo je imel zakrito.
13 Un Amans teica savai sievai Zeresai un visiem saviem draugiem visu, kas viņam bija noticis. Tad viņa gudrie un Zeresa, viņa sieva, uz to sacīja: ja Mardakajs, kā priekšā tu esi iesācis krist, ir no Jūdu dzimuma, tad tu pret viņu nekā neiespēsi, bet tu viņa priekšā krizdams kritīsi.
Hamán je povedal svoji ženi Zêreši in vsem svojim prijateljem, vsako stvar, ki ga je doletela. Potem so mu njegovi modri možje in njegova žena Zêreša rekli: »Če je Mordohaj iz rodu Judov, pred katerim si začel padati, ne boš prevladal zoper njega, temveč boš zagotovo padel pred njim.«
14 Kad tie vēl ar viņu runāja, tad ķēniņa kambarjunkuri atnāca un steigšus Amanu noveda dzīrēs, ko Estere bija sataisījusi.
Medtem ko so še govorili z njim, so prišli kraljevi glavni dvorni upravitelji in hiteli, da Hamána privedejo na gostijo, ki jo je pripravila Estera.
