Esteres 5

1 Tad Estere apģērbās trešā dienā kā ķēniņiene un gāja ķēniņa nama iekšējā pagalmā, ķēniņa namam pretī; un ķēniņš sēdēja uz sava goda krēsla ķēniņa namā, tām nama durvīm pretī.

Ana higeno namba 3 knarera Esta'a kuini kukena'a eri nentanino, kini ne'mofo kumapi ufreno kini ne'mofo noma me'nea avuga tava'onte uoti'ne. Hagi kini ne'mo'a kafantega avugosa hunteno kini tra'are mani'ne.

2 Un kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri pagalmā stāvam, tad tā atrada žēlastību priekš viņa acīm, tā ka ķēniņš to zelta scepteri, kas bija viņa rokā, Esterei piesniedza, un Estere piegāja un aizskāra sceptera galu.

Hagi kini ne'mo'ma keama Esta'ma kafante'ma uotigeno negeno'a, muse hunenteno golire azotama azampima eri'neana rusute amigeno, Esta'a umrerino ana azota agonare avako hu'ne.

3 Tad ķēniņš uz viņu sacīja: kas tev kait, ķēniņiene Estere, jeb ko tu prasi? Un pat valsts viena puse tev taps dota.

Higeno kini ne'mo'a antahigeno, Kuini a' Estaga na'anku kave'nesie? Na'anku nantahige'za nehane? Kegavama hu'noa mopama amu'nompinti'ma refko hunamio hunkama hananke'na amne anara hugahue.

4 Tad Estere sacīja: ja ķēniņam patīk, tad lai ķēniņš un Amans šodien nāk uz tām dzīrēm, ko es viņam esmu sataisījusi.

Hagi Esta'a kenona huno, Kini ne'moka musema hanunka, kagrane Hemani'enena kagri ne'zama retro'ma hunte'nore menina evi'o.

5 Un ķēniņš sacīja: lai Amans steidzās un dara pēc Esteres vārda. Kad nu ķēniņš un Amans nāca uz tām dzīrēm, ko Estere bija sataisījusi,

Hagi kini ne'mo'a huno, Ame huta Hemanina avreta enketa Esta'ma hirega va'mneno. Hige'za Hemanima avre'za azageno kini ne'ene Hemanikea Esta'ma retro'ma hu'nea ne'za ome nenaku vu'na'e.

6 Tad ķēniņš sacīja uz Esteri vīnu dzerot: ko tu lūdzi, tas tev taps dots, un ko tu prasi, tam būs notikt, arī līdz pusvalstij.

Hagi ne'zama nete'za waini tima nenazageno'a, kini ne'mo'a Estankura huno, Nazankuroma nantahigesanke'na ana zana amne kamigahuanki nantahigo. Hagi kegavama hu'noa mopama amu'nompinti'ma refko hunamio hunkama hanankena, amne anara hugahue.

7 Tad Estere atbildēja un sacīja: mana lūgšana un mana prasīšana ir šī.

Higeno Esta'a kenona huno, Nagra ama zanku kantahigegahue,

8 Ja esmu atradusi žēlastību priekš ķēniņa un ja ķēniņam ir pa prātam, manu lūgšanu man dot un darīt, ko es prasīšu, tad lai ķēniņš un Amans nāk uz tām dzīrēm, ko es tiem sataisīšu, tad es rītu darīšu pēc ķēniņa vārda.

kini ne'mokama kavesinantenka musema hunka kantahima ke'nuazama hunaku'ma hanunka, muse hugantaonki retro'ma hanua nezantera okina Hemanina avreta eke'na kini ne'mokama hana kerera kenona hugantaneno.

9 Tad Amans tai dienā izgāja līksms un ar labu prātu. Bet kad Amans Mardakaju redzēja ķēniņa vārtos, ka tas necēlās un priekš viņa nelocījās, tad Amans palika dusmu pilns pret Mardakaju, tomēr viņš savaldījās.

Hagi ana kna zupa Hamani'a tusi muse nehuno, agu'amo'a knare nehigeno vu'ne. Hianagi Modekaiama kini ne'mofo kuma kafante'ma mani'negeno ome negeno'a, tusi arimpa ahente'ne. Na'ankure Hamani'ma nevigeno'a, Modekaia'a rankva vahe'ma ne-egeno'ma nehiaza huno antri huge otinora ra agi omi'ne.

10 Un tas nāca savā namā, un sūtīja un lika nākt saviem draugiem līdz ar Zeresu, savu sievu.

Hianagi Hamani'a arimpa he'zana eria amara osu agu'afi netreno, noma'arega vuno arone'aramine nenaro Zeresinena ome kehutru huno,

11 Un Amans tiem izteica savas bagātības godu un savu dēlu pulku, un visu, kā ķēniņš viņu bija paaugstinājis, un kā tas viņu bija pacēlis pār tiem lielkungiem un ķēniņa kalpiem.

fenoma ante'nea zanku'ene ne' mofavreramima ante'nea zanku'ene, kini ne'mo'ma ra agima amino eri'zampima avre onagamuma netreno, mago'a eri'za vahetmima zamagaterea zanku'ene ra agima eria zankura ome zamasami'ne.

12 Un Amans sacīja: un ķēniņiene Estere nevienam nav likusi nākt līdz ar ķēniņu uz tām dzīrēm, ko tā ir sataisījusi, kā man vien, un arī uz rītu no viņas esmu aicināts līdz ar ķēniņu.

Hagi Hemani'a huno, E'ikerompage mago'a eri'za vahera nezmatreno kuini a' Esta'a nagri'ene kini ne'ene kehigeta kini ne'mofo ne'zama retro'ma hu'nea nezantera vu'no'e. Ana nehuno oki'nena nagrike'za kea hu'neanki'na kini ne'ene vuta ne'zana ome negahu'e.

13 Bet viss tas man nav gana, kamēr es to Jūdu Mardakaju redzu sēžam ķēniņa vārtos.

Hianagi Jiu ne'ma Modekai'ma kini ne'mofo kuma kafante'ma mani'negenama negogeno'a, ana knare'zama hunante'nea zantmimo'a amnezankna nehie.

14 Tad viņa sieva Zeresa un visi viņa draugi uz to sacīja: lai uzceļ koku piecdesmit olektis augstumā, un saki rītu ķēniņam, ka Mardakaju pie tā būs pakārt, un tad ej līksms ar ķēniņu uz dzīrēm. Un šis padoms patika Amanam, un viņš to koku lika uzcelt,

Higeno Hemani rone'amo'zane nenaro Zeresi'ene amanage hu'za asmi'naze, Za'za'amo'a 22mita hu'nesia za'za zafa huge'za eri'za eme retru renesagenka, oki nanterana kini neku hugeno Modekaiana aheno hantino. Ana hanigenka muse nehunka, kini ne'enena vunka ne'zana ome negahane. Higeno Hemani'ma antahiana ana antahi'zamo'a knare higeno, za'za zafa retro hunte'ne.