Esteres 5
1 Tad Estere apģērbās trešā dienā kā ķēniņiene un gāja ķēniņa nama iekšējā pagalmā, ķēniņa namam pretī; un ķēniņš sēdēja uz sava goda krēsla ķēniņa namā, tām nama durvīm pretī.
Ni thumto naah, Esther loe siangpahrang zu khukbuen hoiah amthoep moe, siangpahrang imthung longhma, siangpahrang hmaa ah angdoet; to naah siangpahrang loe angmah ih angraeng tangkhang pongah anghnut, imthung akunhaih thok bangah anghae.
2 Un kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri pagalmā stāvam, tad tā atrada žēlastību priekš viņa acīm, tā ka ķēniņš to zelta scepteri, kas bija viņa rokā, Esterei piesniedza, un Estere piegāja un aizskāra sceptera galu.
Siangpahrang mah a im longhmaa ah angdoe a zu Esther to hnuk naah, mikhmai pan moe, a ban ih sui cunghet to kalah bangah paqoi ving; Esther loe anih taengah anghnaih moe, sui cunghet tadong to sui pae.
3 Tad ķēniņš uz viņu sacīja: kas tev kait, ķēniņiene Estere, jeb ko tu prasi? Un pat valsts viena puse tev taps dota.
Siangpahrang mah, siangpahrang zu Esther, Timaw hnik han na koeh? Ka prae ahap mataeng doeh kang paek han, tiah a naa.
4 Tad Estere sacīja: ja ķēniņam patīk, tad lai ķēniņš un Amans šodien nāk uz tām dzīrēm, ko es viņam esmu sataisījusi.
To pongah Esther mah, Siangpahrang koehhaih baktiah ka oh nahaeloe, vaihniah nang han ka sak ih poihkung ah Haman hoi nawnto angzo ah, tiah a naa.
5 Un ķēniņš sacīja: lai Amans steidzās un dara pēc Esteres vārda. Kad nu ķēniņš un Amans nāca uz tām dzīrēm, ko Estere bija sataisījusi,
Esther mah hnik ih baktih toengah sak hanah, Siangpahrang mah Haman to karangah kawk hanah lok a paek. To pongah siangpahrang hoi Haman loe Esther mah sak ih buhraenghaih poihkung ah caeh hoi.
6 Tad ķēniņš sacīja uz Esteri vīnu dzerot: ko tu lūdzi, tas tev taps dots, un ko tu prasi, tam būs notikt, arī līdz pusvalstij.
Misurtui naek o nathuem ah, siangpahrang mah Esther to lokdueng let, Tih tahmenhaih maw nang hnik? Kang paek han; timaw nang hnik? Ka prae ahap mataeng doeh kang paek han, tiah a naa.
7 Tad Estere atbildēja un sacīja: mana lūgšana un mana prasīšana ir šī.
Esther mah, Tahmen kang hnik ih hmuen loe hae tiah oh;
8 Ja esmu atradusi žēlastību priekš ķēniņa un ja ķēniņam ir pa prātam, manu lūgšanu man dot un darīt, ko es prasīšu, tad lai ķēniņš un Amans nāk uz tām dzīrēm, ko es tiem sataisīšu, tad es rītu darīšu pēc ķēniņa vārda.
siangpahrang mikcuk naakrak ah ka oh moe, tahmen kang hnikhaih hoi kang hnik ih hmuen siangpahrang mah akoepsak hanah na koeh nahaeloe, khawnbang ka sak han ih buhraenghaih poihkung ah Haman hoi nawnto nang zoh ah; to naah ni siangpahrang mah dueng ih lok to ka thuih han vop, tiah a naa.
9 Tad Amans tai dienā izgāja līksms un ar labu prātu. Bet kad Amans Mardakaju redzēja ķēniņa vārtos, ka tas necēlās un priekš viņa nelocījās, tad Amans palika dusmu pilns pret Mardakaju, tomēr viņš savaldījās.
To pacoengah Haman loe anghoehaih hoi poeknawmhaih hoiah caeh; toe siangpahrang ih khongkha ah, anih azat paek hanah angdoe ai, anih khingyahaih tawn ai Mordekai to a hnuk naah, Mordekai nuiah paroeai palungphui.
10 Un tas nāca savā namā, un sūtīja un lika nākt saviem draugiem līdz ar Zeresu, savu sievu.
Toe Haman loe angsum moe, imthung ah caeh; angmah ih ampuinawk hoi a zu Zeresh to a kawk.
11 Un Amans tiem izteica savas bagātības godu un savu dēlu pulku, un visu, kā ķēniņš viņu bija paaugstinājis, un kā tas viņu bija pacēlis pār tiem lielkungiem un ķēniņa kalpiem.
Nihcae khaeah a tawnh ih hmuenmae kawng, kapop parai a caanawk kawng, siangpahrang mah kalah siangpahrang ih angraengnawk hoi anih ih tamnanawk pongah, anih hanah kasang araengh paekhaih kawngnawk to a thuih.
12 Un Amans sacīja: un ķēniņiene Estere nevienam nav likusi nākt līdz ar ķēniņu uz tām dzīrēm, ko tā ir sataisījusi, kā man vien, un arī uz rītu no viņas esmu aicināts līdz ar ķēniņu.
To pacoengah Haman mah, Ue, siangpahrang zu Esther mah buhraenghaih sak ih poihkung ah siangpahrang hoi kai khue ni ang pacae; khawnbang doeh siangpahrang hoi nawnto caeh hanah ang pacae bae vop.
13 Bet viss tas man nav gana, kamēr es to Jūdu Mardakaju redzu sēžam ķēniņa vārtos.
Toe siangpahrang ih khongkha toep, Judah kami Mordekai ka hnuk naah poek ka nawm thai ai, tiah a naa.
14 Tad viņa sieva Zeresa un visi viņa draugi uz to sacīja: lai uzceļ koku piecdesmit olektis augstumā, un saki rītu ķēniņam, ka Mardakaju pie tā būs pakārt, un tad ej līksms ar ķēniņu uz dzīrēm. Un šis padoms patika Amanam, un viņš to koku lika uzcelt,
A zu Zeresh hoi ampuinawk boih mah anih khaeah, Dong quipangato kasang tung to sah ah loe, to tung pongah Mordekai to bangh hanah, khawnbangah siangpahrang to dueng ah; to pacoengah siangpahrang hoi nawnto poihkung ah caeh ah loe nawm hoi ah, tiah a naa o. To tiah thuih ih lok mah Haman to poeknawmsak moe, tung to a saksak.
