Esteres 4

1 Kad nu Mardakajs dabūja zināt visu, kas bija noticis, tad Mardakajs saplosīja savas drēbes un apvilka maisu ar pelniem, un gāja pilsētas vidū, un brēca ar lielu un rūgtu brēkšanu.

Hagi ana maka zama haza nanekema Modekai'ma nentahino'a, kukena'a tagato tagatu nehuno, tanefa kateno nefreno rankuma amu'nompi nevuno ranke huno tusi zavi krafa huno vu'ne.

2 Un viņš nāca priekš ķēniņa vārtiem; jo (pašos) ķēniņa vārtos neviens nevarēja ieiet ar maisu apģērbies.

Hianagi kini ne'mofo kuma agu'afina uofre'neanki, ana kuma kafante umani'ne. Na'ankure zamasunku kukenama hu'ne'naza vahe'mo'za kini ne'mofo kumapina uofregahaze.

3 Un visās valstīs un vietās, kurp ķēniņa vārds un viņa pavēle nonāca, bija lielas bēdas Jūdiem ar gavēšanu un raudāšanu un bēdāšanos, un daudzi gulēja maisos un pelnos.

Hagi kini ne'mo'ma hiankemo'ma maka kumate'ma vuno eno'ma hige'za Jiu vahe'mo'zama nentahi'za, ne'zana a'o hu'za nemani'za tusi zavi krafa hu'naze. Rama'a vahe'mo'za zamasunku kukena antanite'za tanefa kate'za nefre'za mani'naze.

4 Tad Esteres meitas un viņas kambarjunkuri nāca un viņai to stāstīja, un ķēniņiene iztrūcinājās ļoti un viņa sūtīja drēbes, Mardakaju apģērbt un to maisu viņam atņemt, bet viņš tās nepieņēma.

Hagi ana nanekema Esta eri'za mofa'nene, eri'za vene'ne'amo'zama eme nesmizageno'a, Esta'a tusi antahintahi huno ome ru emeru nehuno, kukena antentegeno vu'neanagi Modekai'a ana kukena ontani'ne.

5 Tad Estere aicināja Ataku, vienu no ķēniņa kambarjunkuriem, kas viņai bija iedots, un viņa pavēlēja Mardakaju izvaicāt, kas un kāpēc tas esot?

Anante Esta'a, kini ne'mo'ma huntegeno'ma eme kegavama hunte'nea eri'za ne' Hatakina hunteno, Modekaia'ma zavi'ma netea zamofo agafa'a ome antahigenka ko hu'ne.

6 Un Ataks izgāja pie Mardakaju uz pilsētas ielu priekš ķēniņa vārtiem.

Higeno Hataki'a Modekaima rankuma amu'nompima kini ne'mofo kuma kafante'ma mani'nere vu'ne.

7 Tad Mardakajs viņam stāstīja visu, kas tam bija noticis, un to nospriesto sudrabu, ko Amans bija solījis ķēniņa mantu namā iesvērt par Jūdiem, ka tie taptu izdeldēti.

Anama huno vigeno'a Modekai'a maka zama agrite'ma fore'ma hu'nea zamofo nanekea nesmino, Jiu vahe'ma zamahesire'ma Hamani'ma mizama sesigeno kini ne'mofo feno nompima ome antesaza zagomofo kea asami'ne.

8 Un viņš tam deva tās rakstītās pavēles norakstu, kas Sūsanā bija dota, ka tie taptu izdeldēti, lai viņš to Esterei rādītu un viņai stāstītu, un viņai pavēlētu, iet pie ķēniņa, viņu piesaukt un lūgt savas tautas dēļ.

Ana nehuno Susa rankumapima mani'naza Jiu vahe'ma zamahe hana'ma hanaza avoma kre'naza avontafe'enena Hatakina nemino anage hu'ne, erinka ama avontafera vunka omeri ani hunka Estana asmigeno, Esta'a vahe'amota tagri tagira erino kini netera vuno tazama hanigura nanekea ome huranteno.

9 Tad Ataks nāca un sacīja Esterei Mardakaja vārdus.

Hagi Hataki'a Estante vuno Modekai'ma hiankea ome asmi'ne.

10 Un Estere sacīja uz Ataku un lika Mardakajam teikt:

Higeno Esta'a Hatakina asmino, Amanage hunka Modekaina ome asmio.

11 Visi ķēniņa kalpi un visi ķēniņa valsts ļaudis zina, ka ikkatrs, vīrs vai sieva, kas pie ķēniņa nāk iekšējā pagalmā, kas nav aicināts, tam nospriests, to nokaut, (bez vien, kad ķēniņš to zelta scepteri viņam piesniedz, ka viņš paliek dzīvs). Bet es neesmu aicināta pie ķēniņa nākt nu jau trīsdesmit dienas.

Kini ne'mofo eri'za vahe'mo'o, kini ne'mo'ma kegavama hu'nea kumateti vemo'o a'mo'ma, kini ne'mo'ma kema osunenifima kenaku'ma agri nompima esaza vahe'mofona magoke kasegege'za me'ne. E'i ana vahera ahe frigahaze. Hagi anama umrenerinigeno kini ne'mo'ma gorire azota'ama rusute amisia vahe ahe ofrigahie. Hagi kini ne'mo'a nagrikura eme nago huno osige'na hago 30'a kna mani'noe.

12 Un Esteres vārdus atsacīja Mardakajam.

Hagi ana nanekea Modekaina ome asamizageno,

13 Tad Mardakajs Esterei atkal lika sacīt: nedomā savā prātā, ka tu savu dzīvību ķēniņa namā labāki izglābsi nekā tie citi Jūdi.

Modekai'a amanage huno kenona'a hu'ne. Kagra kini ne'mofo nompi mani'noankino mago zana navatera forera osugahie hunka kagesa ontahio. Maka Jiu vahe'motane kagri'enena tahe frigahaze.

14 Jo ja tu šinī laikā klusu cietīsi, tad Jūdiem nāks palīdzība un izglābšana no citas vietas, bet tu un tava tēva nams iesiet bojā. Un kas zina, vai tu šī laika labad neesi iecelta par ķēniņieni?

Hagi kagrama kema osuma mani'nankeno'a, Jiu vahe'ma zamazama hu'zamo'a ruregati egahie. Hianagi kagri'ene nagakanena otrekano tamino tahe vagaregahaze. Hagi kagra amanahu knafima tazama hananku kuinia mani'nane.

15 Tad Estere Mardakajam lika sacīt:

Anagema nentahino'a, Esta'a amanage huno Modekaina kenona hunte'ne,

16 Ej un sapulcē visus Jūdus, kas Sūsanā atrodas, un gavējiet priekš manis un neēdiet, nedz dzeriet trīs dienas, ne dienu ne nakti; es ar savām meitām, mēs tāpat gavēsim, un tā es iešu pie ķēniņa, jebšu tas nav pēc likuma; ja tad jāiet bojā, tad jāiet bojā.

Vunka Susa rankumapima mani'naza Jiu vahetmina ome zamavare atru hunka kini ne'ma ome kesuazankura 3'a knafina ne'zane tinena a'o huta mani'neta kenage'ene feru'enena nunamuna hiho. Nagri'enema nemaniza mofa'neramine nagranena anazanke huta ne'zana a'o hu'neta nunamuna hugahune. Ana hute'na kasegemo'a i'o hu'neanagi, vanugeno'ma nahe frisiana ha nahe frisianki, kini netera vugahue.

17 Tad Mardakajs nogāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.

Anage higeno Modekai'a vuno maka Estama huntea kante anteno ana ome hu'ne.