Esteres 3
1 Pēc tam ķēniņš Ahasverus paaugstināja Amanu, Medatus dēlu, to Agaģieti, un to cēla augsti, un lika viņa krēslu pār visiem lielkungiem, kas pie viņa bija.
To pacoengah Ahasuerus siangpahrang mah Agag acaeng, Hammedatha capa Haman to pathlaw moe, a taengah kaom kalah angraengnawk pongah araengh sang to paek.
2 Un visi ķēniņa kalpi, kas ķēniņa vārtos bija, locījās un klanījās Amana priekšā, jo ķēniņš tā viņa pēc bija pavēlējis; bet Mardakajs nelocījās un neklanījās.
Siangpahrang ih khongkha toep, a tamnanawk boih loe siangpahrang lokpaekhaih baktih toengah, Haman hmaa ah akuephaih hoiah azathaih to paek o. Toe Mordekai loe akuep ai, khingyahaih doeh paek ai.
3 Tad ķēniņa kalpi, kas bija ķēniņa vārtos, sacīja uz Mardakaju: kāpēc tu pārkāpi ķēniņa pavēli?
To naah siangpahrang khongkha ah kaom siangpahrang ih tamnanawk mah Mordekai khaeah, Tipongah siangpahrang mah paek ih lok to na aek loe? tiah a naa o.
4 Un tā tie ikdienas uz viņu runāja, bet viņš tiem neklausīja. Tad tie to stāstīja Amanam, ka redzētu, vai tāda Mardakaja pretestība pastāvētu, - jo tas viņiem bija stāstījis, ka viņš esot Jūds.
Nihcae mah ni thokkruek anih khaeah thuih pae o, toe Mordekai mah kai loe Judah kami ni, tiah a naa. Nihcae ih lok to tahngai pae ai; to pongah Mordekai mah thuih ih lok loe tangtang maw, tangtang ai, tiah panoek hanah, Haman khaeah thuih pae o.
5 Kad nu Amans redzēja, ka Mardakajs nelocījās un viņa priekšā neklanījās, tad Amans palika ļoti dusmīgs.
Mordekai loe akuep ai moe, khingyahaih doeh paek ai, tiah Haman mah hnuk naah, paroeai palungphui.
6 Bet viņam šķita vēl maz esam, roku pielikt pie Mardakaju vien, (jo tie viņam bija izteikuši Mardakaja cilti, ) bet Amans meklēja izdeldēt visus Jūdus pa visu Ahasverus valsti, Mardakaja tautu.
Nihcae mah Mordekai ih acaengnawk to panoek naah, Mordekai khue hum han koeh ai; Ahasuerus ukhaih prae thungah kaom Mordekai ih acaeng Judahnawk boih hum hanah loklam to pakrong.
7 Pirmā mēnesī, (tas ir Nīsana mēnesis, ) ķēniņa Ahasverus divpadsmitā gadā, meta meslus, tas ir pur, priekš Amana ikdienas un ik mēnešus līdz tam divpadsmitam mēnesim, tas ir Adara mēnesis.
Ahasuerus siangpahrang ah ohhaih saning hatlai hnetto, khrah tangsuek, Nisan khrah naah, ani hoi akhrah to qoih hanah Haman hmaa ah Pur, tiah kawk ih taham khethaih phoisa to vah o; to naah taham khethaih phoisa loe khrah hatlai hnetto haih, Adar khrah ah amtimh.
8 Un Amans sacīja uz ķēniņu Ahasveru: viena tauta ir izkaisīta un izdalīta starp ļaudīm visās tavas valsts tiesās, un viņiem ir citāda bauslība, nekā visiem citiem ļaudīm, un ķēniņa pavēli tie nedara, tāpēc ķēniņam nepieklājās tos ieredzēt.
To naah Haman loe Ahasuerus siangpahrang khaeah caeh moe, Minawk kalah ih daan hoi anghmong ai, siangpahrang mah paek ih lok doeh tahngai ai, na prae thung boih ah amhet o moe, minawk salakah kaom acaeng maeto oh; to acaeng to na tahmen nahaeloe, siangpahrang hanah amekhaih om mak ai, tiah a naa.
9 Ja ķēniņam patīk, tad lai raksta, ka tie kļūst izdeldēti, tad es tiem mantas uzraugiem desmit tūkstoš talentus sudraba iesvēršu rokā, lai to nes ķēniņa mantas namā.
Siangpahrang palung tongh nahaeloe, nihcae to tamit boih hanah lok takroek ah; to lok takroekhaih baktiah sah tangtang kami hanah sumkanglung talent sangto siangpahrang ih tangka patunghaih ahmuen ah ka suek han, tiah a naa.
10 Tad ķēniņš novilka savu gredzenu no savas rokas un to deva Agaģietim Amanam, Medatus dēlam, Jūdu pretiniekam.
To pongah siangpahrang loe angmah ih bantuek to khringh moe, Agag acaeng, Hammedatha capa, Judahnawk ih misa, Haman khaeah paek.
11 Un ķēniņš sacīja uz Amanu: tas sudrabs lai tev paliek, arī tie ļaudis, ka tu ar tiem dari, kā tev patīk.
Siangpahrang mah Haman khaeah, Tangka loe nangmah hanah kang paek, to kaminawk doeh na koeh baktiah sah ah, tiah a naa.
12 Tad ķēniņa skrīveri tapa saaicināti, trīspadsmitā dienā pirmā mēnesī, un tapa rakstīts, tā kā Amans pavēlēja, uz ķēniņa valdītājiem un zemes valdniekiem, kas bija pār ikkatru valsti, un uz ikkatras tautas virsniekiem, ikvienai valstij pēc viņas valodas un ikvienai tautai pēc viņas mēles; ķēniņa Ahasverus vārdā tas tapa rakstīts un ar ķēniņa gredzenu aizzieģelēts.
To pacoengah hmaloe koek ih khrah, ni hatlai thumto naah, siangpahrang ih ca tarik kami to a kawk; Haman mah siangpahrang bomkung khaeah thuih ih lok baktih toengah, prae maeto kruekah angmacae ih lok hoiah ca to tarik moe, prae ukkungnawk, prae thung ih angraengnawk khaeah a paek; ca loe siangpahrang Ahasuerus ih ahmin hoiah tarik moe, anih ih bantuek hoiah catui a daengh.
13 Un tās grāmatas tapa sūtītas caur skrējējiem pa visām ķēniņa Ahasverus valstīm, ka visi Jūdi taptu izdeldēti, nokauti un nomaitāti, gan jauni, gan veci, bērniņi un sievas, vienā dienā, trīspadsmitā dienā divpadsmitā mēnesī, tas ir Adara mēnesis, un ka viņu manta taptu laupīta.
Adar khrah, khrah hatlai hnetto haih, ni hatlai thum, nito thungah Judahnawk boih, nawkta hoi mitong, nawktanawk hoi nongpatanawk to hum boih moe, tamit boih pacoengah, nihcae ih hmuennawk to lak boih hanah, ca to siangpahrang ukhaih prae thung boih ah ca phawkungnawk khaeah a pat.
14 Tais grāmatās bija rakstīts: ka pavēle dota visās valstīs, ka visiem ļaudīm nāktu zināms, lai tie tai pašā dienā būtu gatavi.
To na niah kaminawk boih amsak o coek hanah, siangpahrang mah paek ih lok baktih toengah tarik ih ca to prae thung ih kaminawk boih hanah panoek o sak.
15 Un tie skrējēji izgāja steigšus pēc ķēniņa vārda; un tā pavēle bija dota Sūsanas pilī. Un ķēniņš un Amans sēdēja un dzēra, bet Sūsanas pilsēta iztrūcinājās.
Siangpahrang mah paek ih lok to thuih hanah, capat phawkungnawk loe karangah caeh o moe, siangpahrang ohhaih ahmuen Susan vangpui ah taphong o. To naah siangpahrang hoi Haman loe caaknaek hanah anghnut hoi; toe Susan vangpui loe dawnraihaih hoiah koi.
