Pāvila Vēstule Efeziešiem 5
1 Tad nu Dievam dzenaties pakaļ kā mīļi bērni.
Seid nun Nachahmer Gottes, als geliebte Kinder,
2 Un staigājiet iekš mīlestības, kā arī Kristus mūs ir mīlējis un Pats par mums nodevies par dāvanu un upuri Dievam par saldu smaržu.
und wandelt in Liebe, gleichwie auch der Christus uns geliebt und sich selbst für uns hingegeben hat als Darbringung und Schlachtopfer, Gott zu einem duftenden Wohlgeruch.
3 Bet maucība un visa nešķīstība vai mantas kārība lai jūsu starpā netop ne minēta, kā tiem svētiem pieklājās;
Hurerei aber und alle Unreinigkeit oder Habsucht werde nicht einmal unter euch genannt, gleichwie es Heiligen geziemt;
4 Arī bezkaunīga būšana un ģeķīga tērzēšana vai smiekli, kas neklājās, bet jo vairāk pateicība.
auch Schändlichkeit und albernes Geschwätz oder Witzelei, welche sich nicht geziemen, sondern vielmehr Danksagung.
5 Jo to jūs zināt, ka neviens maucinieks nedz nešķīsts, nedz negausis, kas ir elkadieva kalps, nedabū mantību Kristus un Dieva valstībā.
Denn dieses wisset und erkennet ihr, daß kein Hurer oder Unreiner oder Habsüchtiger, (welcher ein Götzendiener ist) ein Erbteil hat in dem Reiche Christi und Gottes.
6 Lai neviens jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo caur to Dieva dusmība nāk pār tiem neticības bērniem.
Niemand verführe euch mit eitlen Worten, denn dieser Dinge wegen kommt der Zorn Gottes über die Söhne des Ungehorsams.
7 Tāpēc neesiet viņu biedri.
Seid nun nicht ihre Mitgenossen.
8 Jo jūs citkārt bijāt tumsība, bet tagad jūs esat gaisma iekš Tā Kunga. Staigājiet kā gaismas bērni,
Denn einst waret ihr Finsternis, jetzt aber seid ihr Licht in dem Herrn; wandelt als Kinder des Lichts,
9 (Jo gaismas auglis ir visāda labprātība un taisnība un patiesība),
(denn die Frucht des Lichts besteht in aller Gütigkeit und Gerechtigkeit und Wahrheit),
10 Un pārbaudiet, kas Tam Kungam labi patīk,
indem ihr prüfet, was dem Herrn wohlgefällig ist.
11 Un neņemiet daļas pie tiem neauglīgiem tumsības darbiem, bet jo vairāk tos arī norājiet.
Und habet nicht Gemeinschaft mit den unfruchtbaren Werken der Finsternis, vielmehr aber strafet sie auch;
12 Jo ko tie slepeni dara, to izsacīt jau ir kauns.
denn was heimlich von ihnen geschieht, ist schändlich selbst zu sagen.
13 Bet visas lietas, kad tās no gaismas top norātas nāk gaismā: jo kas nāk gaismā, ir gaisma.
Alles aber, was bloßgestellt wird, wird durch das Licht offenbar gemacht; denn das Licht ist es, welches alles offenbar macht.
14 Tāpēc Viņš saka: “Uzmosties tu, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad Kristus tevi apgaismos.”
Deshalb sagt er: Wache auf, der du schläfst, und stehe auf aus den Toten, und der Christus wird dir leuchten!
15 Tad nu pielūkojiet, ka jūs apdomīgi staigājiet, nekā neprātnieki, bet kā prāta ļaudis.
Sehet nun zu, wie ihr sorgfältig wandelt, nicht als Unweise, sondern als Weise,
16 Ņemiet vērā to laiku, jo tās dienas ir ļaunas.
die gelegene Zeit auskaufend, denn die Tage sind böse.
17 Tādēļ neesat neprātīgi, bet saprotiet, kas ir Tā Kunga prāts.
Darum seid nicht töricht, sondern verständig, was der Wille des Herrn sei.
18 Un nepiedzeraties ar vīnu, tas ir posts; bet topiet piepildīti ar Garu,
Und berauschet euch nicht mit Wein, in welchem Ausschweifung ist, sondern werdet mit dem Geiste erfüllt,
19 Runādami savā starpā slavas dziesmās un pateicības dziesmās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavu dodami Tam Kungam savās sirdīs,
redend zueinander in Psalmen und Lobliedern und geistlichen Liedern, singend und spielend dem Herrn in eurem Herzen,
20 Pateicieties vienmēr par visu Dievam un Tam Tēvam iekš mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda,
danksagend allezeit für alles dem Gott und Vater im Namen unseres Herrn Jesus Christus,
21 Cits citam padodamies iekš Dieva bijāšanas.
einander unterwürfig in der Furcht Christi.
22 Jūs sievas, esat paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
Ihr Weiber, [seid unterwürfig] euren eigenen Männern, als dem Herrn.
23 Jo vīrs ir sievas galva, kā arī Kristus draudzes galva; Viņš ir Savas miesas Pestītājs.
Denn der Mann ist das Haupt des Weibes, wie auch der Christus das Haupt der Versammlung ist; er ist des Leibes Heiland.
24 Bet kā draudze Kristum ir paklausīga, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
Aber gleichwie die Versammlung dem Christus unterworfen ist, also auch die Weiber ihren Männern in allem.
25 Jūs vīri, mīlējiet savas sievas, tā kā arī Kristus to draudzi mīlējis un Pats par to ir nodevies,
Ihr Männer, liebet eure Weiber, gleichwie auch der Christus die Versammlung geliebt und sich selbst für sie hingegeben hat,
26 Ka Viņš to svētītu, ko ir šķīstījis caur ūdens mazgāšanu iekš vārda,
auf daß er sie heiligte, sie reinigend durch die Waschung mit Wasser durch das Wort,
27 Ka Viņš to draudzi stādītu Savā priekšā pagodinātu, kurai nebūtu nekāds traips, nedz grumba, nedz cita kāda vaina, bet ka tā būtu svēta un bezvainīga.
auf daß er die Versammlung sich selbst verherrlicht darstellte, die nicht Flecken oder Runzel oder etwas dergleichen habe, sondern daß sie heilig und tadellos sei.
28 Tāpat pienākas vīriem savas sievas mīlēt kā savu miesu; jo kas savu sievu mīl, tas mīl sevi pašu.
Also sind auch die Männer schuldig, ihre Weiber zu lieben wie ihre eigenen Leiber. Wer sein Weib liebt, liebt sich selbst.
29 Jo neviens vēl nav ienīdējis savu paša miesu, bet tas to kopj un glabā, tā kā arī Kristus to draudzi.
Denn niemand hat jemals sein eigenes Fleisch gehaßt, sondern er nährt und pflegt es, gleichwie auch der Christus die Versammlung.
30 Jo mēs esam Viņa miesas locekļi, no Viņa miesām un no Viņa kauliem.
Denn wir sind Glieder seines Leibes, [von seinem Fleische und von seinen Gebeinen].
31 Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas, un tie divi būs viena miesa.
“Deswegen wird ein Mensch seinen Vater und seine Mutter verlassen und seinem Weibe anhangen, und die zwei werden ein Fleisch sein”.
32 Šis noslēpums ir liels; bet es runāju par Kristu un par to draudzi.
Dieses Geheimnis ist groß; ich aber sage es in Bezug auf Christum und auf die Versammlung.
33 Tāpat arī jums ikvienam būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu; bet sieva lai bīstas vīru.
Doch auch ihr, ein jeder von euch liebe sein Weib also wie sich selbst; das Weib aber, daß sie den Mann fürchte.
